Eiropa un Austrālija izvirzās pasaules “zaļā” ūdeņraža projektu līderos

Eiropa un Austrālija pārliecinoši izvirzījušās pasaules “zaļā” ūdeņraža projektu līderos, par to liecina aizvadītā gada beigās publiskotā Starptautiskās enerģijas aģentūras (IEA) interaktīvā ūdeņraža projektu karte.

Ap 70% – Eiropā un Austrālijā

Karte atspoguļo tos ūdeņraža projektus visā pasaulē, kas var tikt uzskatīti par “zaļiem” vai tādiem, kur neražos ūdeņradi no fosiliem energoresursiem. Šobrīd kartē fiksēti 1894 projekti, kas jau nodoti ekspluatācijā, tiek realizēti vai ir ieplānoti. Saskaņā ar kartes datiem, lielākā daļa projektu – ap 70%, koncentrēti Eiropā un Austrālijā, lai gan aug arī projektu skaits Āfrikā, Ķīnā, Indijā, Latīņamerikā un ASV.

Būtiska atšķirība mērogā

Tiesa, abus pasaules “zaļā” ūdeņraža projektu līderus atšķir būtisks faktors – realizējamo projektu mērogs. Tā Eiropā lielākoties tiek realizēti mazi projekti ar “zaļā” ūdeņraža ražošanas apjomu 50 – 150 kilotonnas ūdeņraža gadā, un šādu projektu īpatsvars ir apmēram 50%. Savukārt, Austrālijā dominē lielie – 5000 un vairāk kilotonnas ūdeņraža gadā, projekti, kas sakoncentrēti kontinenta rietumos un dienvidrietumos. Nelielo “zaļā” ūdeņraža projektu īpatsvars Austrālijā ir krietni mazāks kā Eiropā – tikai ap 20-30%.

Vācija, Francija, Spānija … un Baltija

Eiropas mērogā lielākie ūdeņraža projekti pieteikti Vācijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Spānijā, savukārt, vislielākais projektu blīvums fiksēts Vācijā. Un, lai gan Ziemeļvalstīs un Baltijā projektu skaits ļoti iepaliek no līderiem, arī to apjoms pieaug. Visstraujāk pieaugums vērojams Somijas dienvidos un dienvidrietumos – ap Helsinkiem, kur šobrīd koncentrēti vairāk nekā 10 projekti. Savukārt, Baltijas valstīs kopā pieteikti 10 projekti, trīs no kuriem Latvijā. Visi Baltijas un Somijas projekti ir nelieli – ar ražošanas apjomu 50 – 150 kilotonnas ūdeņraža gadā.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.