Enerģētikas aktualitātes

 

06Jan

  Bulgārija lūdz ES palīdzību akmeņogļu izmantošanas pārtraukšanas plāna izstrādē

Bulgārija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šobrīd liela daļa elektrības tiek saražota akmeņogļu elektrostacijās. Bez tam šīs valsts enerģētikas politikas veidotāji uzskata, ka tuvākajā nākotnē pilnībā atteikties no akmeņogļu izmantošanas ir ļoti...

 

28Dec

  Spānija vēlas līdz 2030. gadam uzstādīt 10% no visām ES “zaļā” ūdeņraža ražošanas iekārtām

Sekojot Francijas un Vācijas piemēram, arī Spānija šī gada rudenī apstiprinājusi savu “zaļā” ūdeņraža stratēģiju līdz 2030. gadam, kur izvirzīts ļoti ambiciozs mērķis: nākamajos desmit gados valstī uzstādīt “zaļā” ūdeņraža ražošanas iekārtas ar kopējo jaudu...

 

21Dec

  Zviedrija līdz 2040. gadam plāno pāriet uz 100% AER izmantošanu

Pēc desmit gadiem gandrīz trešdaļai no visas Eiropā patērētās enerģijas jānāk no atjaunojamiem enerģijas avotiem. To paredz Eiropas Savienības enerģijas “zaļināšanas” saistošie mērķi. Lai gan daudzām ES dalībvalstīm šīs apņemšanās izpilde varētu sagādāt...

 

09Dec

  Eksperti: kravas e-auto ES vajag ne tikai lētākas baterijas, bet arī pienācīgu infrastruktūru

Elektromobilitātei nākamajos desmit gados gan Eiropā, gan citviet pasaulē tiek paredzēta ļoti strauja attīstība, kas ietvers ne tikai privāto, bet arī komunālo, sabiedrisko un kravas transportu. Jau šobrīd Eiropā vairāk nekā puse no autopārvadājumiem tiek realizēti ap 300-500 km...

 

02Dec

  Japāņi sola Eiropai jau 2021. gadā izmēģināt oglekļa uztveršanas un noglabāšanas sistēmu jūras transportam

Jūras transporta “zaļināšana” Eiropā un pasaulē ir tikpat svarīga kā videi kaitīgo izmešu samazināšana autotransportā un aviācijā, bet viens no perspektīvākajiem veidiem šī mērķa sasniegšanai ir kuģu oglekļa dioksīda (CO2) uztveršanas sistēmas izveide un...

 

25Nov

  Lietuva viedo elektrības un dabasgāzes skaitītāju ieviešanai aizņemsies 110 miljonus eiro

Aktīva dabasgāzes un elektrības viedo skaitītāju uzstādīšana (viedizācija) Eiropas Savienībā (ES) norit jau vairāk nekā desmit gadus. Daudzas ES dalībvalstis savas viedizācijas programmas jau ir noslēgušas, bet ļoti neliela daļa nav pat uzsākušas. Starp šīm valstīm jāmin...

 

11Nov

  Daļā ES vēja enerģētika varētu kļūt “brīva no subsīdijām” jau 2023. gadā

Atjaunojamās enerģijas jaudu apjoms visā pasaulē strauji pieaug, un tajā pašā laikā samazinās šo jaudu izbūvei nepieciešamās kapitāla izmaksas. Līdzīga situācija vērojama arī virknē Eiropas Savienības (ES) valstu. Iezīmīgi, ka daudzās valstīs, kur tiek rīkotas vēja...

 

13Okt

  Nīderlandē vērtē iespēju izbeigt elektrības un siltuma ražošanu no koksnes biomasas

Biomasa ir svarīga Eiropas enerģētikas “zaļināšanas” sastāvdaļa, tomēr tās izmantošana elektrības, kā arī siltuma ražošanai ir izšķērdība - pie šāda secinājuma nākuši Nīderlandes atjaunojamās enerģijas un ekonomikas eksperti. Šī gada jūlijā publiskotajā...

 

05Okt

  Vācija palīdzēs modernizēt Ukrainas enerģētiku

Šī gada vasaras izskaņā pēc vairākus mēnešus ilgušām konsultācijām Ukraina un Vācija vienojās par ilgtermiņa partnerības uzsākšanu enerģētikā, kuras rezultātā Ukrainas enerģētikas sektoru tuvākajās desmitgadēs varētu sagaidīt līdz šim nepieredzēta mēroga...

 

05Okt

  Polija līdz 2023. gadam par 60% palielinās sava LNG termināļa importa jaudu

Dabasgāze šobrīd ir un arī tuvākajās desmitgadēs būs viens no svarīgākajiem Eiropas valstu enerģijas ražošanas avotiem. Lai garantētu tās drošas un nepārtrauktas piegādes Polijai un nākotnē arī Baltijas valstu tirgum, līdz 2023. gadam tiks realizēts vērienīgs Svinouščes...

 

05Okt

  Deviņu ES valstu dabasgāzes operatori veidos paralēlu dabasgāzes-ūdeņraža piegādes tīklu

Vienpadsmit dabasgāzes pārvades sistēmas operatori no deviņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm izstrādājuši plānu līdz 2040. gadam izveidot īpašu dabasgāzes infrastruktūrai paralēlu ūdeņraža piegādes tīklu. Plānots, ka tīkls savienos ūdeņraža piegādes un...

 

05Okt

  GIPL posma izbūve zem Nemunas upes Lietuvā jau pa pusei pabeigta

Lietuvas-Polijas maģistrālais gāzesvads (GIPL), kas savienos Baltijas valstu un Polijas gāzapgādes sistēmas, ir lielākais šāda veida dabasgāzes infrastruktūras projekts Austrumbaltijā, kura realizācija šovasar sasniegusi būtisku atskaites punktu. Jūlija beigās sākts un nu jau pa...