Dabasgāzes sadales tarifi mainīs dzīvi

No 2019. gada spēkā būs jauni dabasgāzes sadales tarifi, kas šī produkta patērētājiem liks pārvērtēt savas dabasgāzes pieslēguma jaudas, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram pārliecību par spēju īstenot uzticētās funkcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone Godmane. Viņa atzīst, ka spēkā esošais tarifs ir apstiprināts pirms 10 gadiem ir balstīts tikai uz patērētās gāzes apjomu un ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Līdz ar to Gaso ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netiek segtas.

 

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Divi iemesli. Iepriekšējie tarifi tika noteikti pirms 10 gadiem, turklāt šajā laikā ir notikušas dažādas izmaiņas. Proti, savulaik bija viens uzņēmums a/s Latvijas gāze, pašlaik tā vietā ir trīs. Bez tam vienotā uzņēmumā bija iespējas īstenot šķērssubsīdijas viena vai otras patērētāju grupas atbalstam bez tarifu pārskatīšanas. Šobrīd gāzes sadales sistēmas operators ir Gaso, kuram ir savs peļņas zaudējumu aprēķins un kuram nav nekādu šķērssubsīdiju iespēju.

Jāņem vērā, ka kopš 2008.gada, kad apstiprināti vecie sadales sistēmas tarifi, tie bija atkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma, kurš šo gadu laikā ir samazinājies par gandrīz 30%. Taču sadales sistēmā vairāk nekā 90% izmaksu ir fiksētas un nav atkarīgas no patēriņa. Gaso ir jānodrošina tīkla uzturēšana, atjaunošana un jāveic nepieciešamie drošības pasākumi, bet izmaksu un ieņēmumu disbalanss rada nopietnus riskus kvalitatīvai, stabilai un drošai tīkla uzturēšanai. Tāpat esošie tarifi rada nevienlīdzīgu situāciju dabasgāzes lietotāju starpā, jo vairāk nekā 20 500 klientu ar nulles vai ir ļoti zemu patēriņu par infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu nemaksā ne centa un viņu vietā par šo pieslēgumu maksā citi patērētāji. Jaunais tarifu projekts risina šīs problēmas un novērš draudošos riskus. Jauni sadales tarifi nepieciešami, lai pielāgotos esošajai situācijai dabasgāzes tirgū un sadales operators varētu izpildīt valsts doto uzdevumu - nodrošināt lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi, neatkarīgi no lietotāja patēriņa profila un lietošanas paradumiem.

Bez tam arī likumdošana paredzēja, ka jauno tarifu projekts jāiesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā līdz 2018. gada 15. februārim, līdz ar to darbs pie jauniem sadales tarifiem nebija nekāds pārsteigums.

 

Ar ko atšķiras jaunais no esošā tarifa?

Līdz šim nozīme bija tikai dabasgāzes patēriņam, savukārt turpmāk svarīga būs arī pieslēguma jauda un tās izmantošanas efektivitāte. A/s Gaso ar 1. janvāri ieviesīs divpakāpju tarifu dabasgāzes sadales pakalpojumiem, kas ietver fiksētu komponenti atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa un mainīgu komponenti atbilstoši piegādātās dabasgāzes apjomam.

Klientiem, kuri dabasgāzi izmanto ar atļauto slodzi virs 65 m3/h, maksa par dabasgāzes sadali jeb tarifa mainīgā daļa būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma un patēriņa grupas, bet fiksētā daļa – no atļautās slodzes, kas tiks noteikta individuāli katram lietotājam, piemērojot vienotu likmi par katru atļautās slodzes (m3/h) vienību grupu ietvaros. Mainīgās daļas tarifs būs atkarīgs no tā, kurā grupā konkrētais klients būs iekļauts. Līdz ar to svarīgs faktors šajā aprēķina sistēmā būs atļautā slodze. Esam konstatējuši, ka ir virkne uzņēmumu, kuriem vēsturiski ir saglabājušās lielās jaudas, taču patiesībā reālais dabasgāzes patēriņš ir daudzkārt mazāks. Līdz ar to mēs paredzam, ka šādi klienti pārskatīs savas pieslēguma jaudas un samazinās tās – šāda tendence jau šobrīd ir vērojama.

Kopumā jauno tarifu pamatprincips ir tāds, ka lietotāji, kas pieslēguma jaudu izmanto efektīvi, maksās mazāk. Būtībā ar šo mēs rosinām klientus iesaistīties pašiem, ja vēlamies runāt par efektīvu sistēmas izmantošanu no mūsu puses un klienta vēlmi maksāt pēc iespējas mazāk, vienlaikus apzinoties, ka arī Gaso ir noteiktas izmaksas par drošu sistēmas uzturēšanu.

 

Kā jaunie tarifi ietekmēs rūpnieciskos dabasgāzes patērētājus?

Viens no mūsu mērķiem, ko plānojam sasniegt ar jaunā tarifu projekta palīdzību ir tīkla sakārtošana un tā efektivitātes izmantošanas celšana. Kā jau minēju jauno tarifu pamatprincips ir tāds, ka lietotāji, kas pieslēguma jaudu izmanto efektīvi, maksās mazāk. Ar šo principu mēs rosinām arī biznesa klientus iesaistīties, noskaidrot, cik lielu jaudu esat pieteikuši, vai tā tiešām jums ir vajadzīga un vai efektīvi to izmantojat? Jauno tarifu struktūra ir veidota tā, lai izmaiņu ietekme būtu iespējami mazāka. Piemēram, jaunās tarifu struktūras izstrādes gaitā īpašu uzmanību pievērsām arī tā sauktajiem sezonālajiem patērētājiem, kas dabasgāzi izmanto salīdzinoši īsu periodu gada laikā. Tāpēc izstrādājām arī speciālu sezonālo tarifu lauksaimniekiem, kam dabasgāzes resurss nepieciešams vien dažus mēnešus gadā. Proti, ja klients periodā no maija līdz novembrim izlieto 85% no gada apjoma, bet atlikušajos mēnešos nepārsniedz šos 15%, tad tiek maksāta nevis fiksētā maksa, bet dārgāks tarifs par piegādāto dabasgāzi. Pēc mūsu informācijas daļa klientu plāno izvēlēties šo risinājumu, bet citi paliks pie tarifa fiksētās un mainīgās daļas.

Klientu ērtībām ir  izstrādāts informatīvs tarifu salīdzināšanas kalkulators gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem klientiem. Tas pieejams GASO mājaslapā www.gaso.lv. Kopumā izmaiņas skars gan mājsaimniecības, gan juridiskos jeb tā sauktos tirgus klientus. Vidējai mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei, maksājums samazināsies, savukārt, mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, maksājums nedaudz pieaugs. Tiks ieviesta  fiksēta maksa par pieslēgumu atbilstoši jaudai un līdztekus tai būs maksa par dabasgāzes sadali (par katru m3). Piemēram, mājsaimniecības, kuras dabasgāzi lieto ēdiena gatavošanai (ar jaudu līdz 6m3/h), ik mēnesi maksās 1,77 eiro (bez PVN) kā fiksēto maksājumu un mainīgo maksājumu par patērētajiem kubikmetriem. Iesaku pamēģināt kalkulatoru, ja gribas noskaidrot, kā jūsu uzņēmuma vai mājsaimniecības maksājumus ietekmēs jaunie dabasgāzes sadales tarifi. Uzreiz gan jāpiebilst, ka sadales sistēmas tarifi ir tikai viena no sadaļām, kas veido gāzes rēķinu, ko saņem patērētājs. Dabasgāzes cena ir atkarīga no dabasgāzes cenu kotācijām Rietumeiropas biržās un katra tirgotāja noteiktā uzcenojuma, kā arī pārvades un uzglabāšanas tarifa.

 

Kā jaunie tarifi ietekmēs Gaso neto apgrozījumu un peļņu?

Vienīgais ieņēmumu avots ir sadales sistēmas pakalpojumu tarifs, turklāt mūsu ienākumu un peļņas apjomu regulē valsts – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija(SPRK). Mēs nevaram paši noteikt tarifu ar mērķi vienkārši nopelnīt – SPRK ar savu lēmumu būtībā nosaka to apjomu, ko varam nopelnīt, kas šobrīd iepriekš bijušo 8% vietā ir noteikti 4,22%.Tādēļ mēs šeit runājam par ļoti samērīgu līdzsvaru starp to, ko uzņēmums investē un mēģina attīstīt, tajā skaitā, piemēram, veidojot jaunus pieslēgumus, un tarifiem, kas nodrošina ieņēmumus, lai ļautu šīs investīcijas veikt.

 

Cik lielas investīcijas tiek veiktas, lai nodrošinātu drošu gāzes apgādi Latvijā?

Lai nepieļautu avārijas situāciju rašanas iespēju gāzes tīklu fiziskā un tehniskā novecojuma dēļ, ir nepārtraukti jāturpina dabasgāzes sadales sistēmas (vairāk nekā 5200 km garumā) rekonstrukcijas un modernizēšanas darbi. Daļa no gāzesvadiem ir būvēti jau pirms 40-60 gadiem. Līdzekļi, kas nepieciešami gāzes vada uzturēšanai un atjaunošanai, tiek iegūti no ieņēmumiem, ko gūstam no sadales sistēmas tarifiem – tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc bija nepieciešams veikt izmaiņas tarifu struktūrā, jo 90% mūsu izdevumu struktūrā ir fiksēti, lai nodrošinātu labu sadales sistēmas darbību. Vidējais investīciju apjoms, ko ieguldām sadales sistēmas uzturēšanā, ir līdz 10 miljoniem eiro gadā. Šāds ieguldījumu līmenis mums ir jānodrošina faktiski ik gadu.

 

Dabasgāzes patēriņš ir samazinājies, kādi ir Gaso plāni, lai to celtu?

Dabasgāze kā produkts ir ērts, efektīvs un drošs, tādēļ nākotnē lūkosimies arī uz jauniem potenciāliem noieta tirgiem, lai esošo dabasgāzes tīklu izmantotu un noslogotu maksimālu efektīvi. Viens no attīstības virzieniem, pie kura esam sākuši strādāt un jaunie tarifi mums te palīdzēs, ir dabasgāzes pieslēgumu sistēmas efektivitātes uzlabošana. Protams, ka viens no mūsu nākotnes mērķiem ir veicināt dabasgāzes izmantošanas pieaugumu – sagatavot atbilstošu infrastruktūru, brīvās jaudas, nodrošināt procedūras, lai jauna pieslēguma izveide būtu maksimāli ērta, vienkārša un par saprātīgu samaksu. Viena no iespējām ir paraudzīties uz tiem jaunajiem ciematiem, kas uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, lielākoties Pierīgā, un ieinteresēt šajās mājās dzīvojošos ar viņiem draudzīgiem piedāvājumiem īstenot gazifikāciju. Vēl jo vairāk, ja šie ciemati ir teju vai līdzās esošajiem gāzes vadiem, piemēram, Carnikava, Gauja. Lai privātmājas īpašniekam pašam nebūtu jāapmeklē vairākas iestādes, tad pašlaik tiek izstrādāts pilotprojekts, kurš paredzētu, ka visas procedūras (projektēšana, saskaņošana, darbu veikšana) un darbības veiktu Gaso. Bez tam ir iedzīvotāji, kuri būtu gatavi pieslēgties gāzes vadam, bet viņus no tā attur salīdzinoši lielās pieslēgšanās izmaksas. Pašlaik veicam agrāk ieviesto aprēķina formulu pārskatīšanu. Bez tam Gaso plāno piedāvāt iespēju šo pieslēguma maksu maksāt vairāku gadu garumā, ja jau šodien pat televizoru un ledusskapi var iegādāties līzingā uz 24 mēnešiem, tad kāpēc, lai to pašu nevarētu ar gāzes pieslēgumu.

 

Vai ir kādi plāni par gazifikācijas paplašināšanu uz tā dēvēto negazificētajiem Latvijas novadiem?

Jautājums par kādu atsevišķu objektu gazificēšanu Latvijas negazificētajās teritorijās tālu no esošajiem gāzes vadiem ir jāadresē dabasgāzes. Savukārt Gaso kā dabasgāzes sadales sistēmas operators neredz ekonomiskos ieguvumus no sadales gāzes vadu daudzu desmitu kilometru garumā sistēmas izveides attālās vietās. Savukārt, piemēram, pirms nedēļas dabasgāzes tirgotājs a/s Latvijas gāze tikšanās laikā ar pašvaldību vadītājiem prezentēja iespēju nodrošināt gazifikāciju, izmantojot sašķidrinātās gāzes mobilos terminālus. Būtībā tas nav nekas revolucionāri jauns, jo arī pašlaik ir vietas, kur ar šādu tehnoloģiju ir gazificēti patērētāji, kuri ir salīdzinoši tālu no gāzes vadiem.

 

Kādu ietekmi uz dabasgāzes patēriņu atstās lēmumi ES par CO2 izmešu samazināšanu?

Latvija ir uzņēmusies zināmas saistības jau pašlaik attiecībā uz siltumnīcu gāzu emisijas samazināšanu transporta jomā un šajā kontekstā ir arī vairākas iespējas Gaso. Protams, raugoties vairākas desmitgades tālākā nākotnē, droši vien brauksim ar elektroauto un auto, kas kā degvielu izmantos ūdeņradi, taču pašlaik tuvākajos gados tā vēl nebūs. Viens no risinājumiem ir saspiestās dabasgāzes (CNG) izmantošana, kas ir ne tikai ekoloģiski tīrs (nav CO2 un NOx), bet arī konkurētspējīgs resurss. Iniciatīva šī produkta izplatībā būtu jāuzņemas gan degvielas, gan arī dabasgāzes tirgotājiem, taču sava veida atbalsts būtu nepieciešams arī no valsts puses – lai padarītu pievilcīgu šāda produkta izmantošanu. Proti, pašlaik akcīzes nodoklis CNG ir tieši tāds pats kā degvielai. Tajā pašā laikā Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 100 automašīnas ar dzinējiem, kas kā degvielu izmanto CNG, kaut arī oficiāli Latvijā nav iespējams veikt šādu auto uzpildi. Kā tās uzpildās ikdienā, ja iziet tehnisko apskati un pārvietojas pa ceļiem? Visdrīzāk tas notiek mājās, izmantojot nelielus kompresorus pieejamās dabasgāzes (kas pienāk apkures un ēdiena gatavošanas vajadzībām) iepildīšanai. Taču šāds risinājums nav nedz drošs, nedz arī efektīvs, jo par to netiek samaksāts ne atbilstošs akcīzes, ne arī pievienotās vērtības nodoklis. Latvija varētu rīkoties tieši tāpat kā Igaunija un Lietuva, kuras mainīja savu nostāju attiecībā uz CNG – būtiski samazināja akcīzes nodokli šim produktam. Noteica to nulles apmērā, lai CNG sāktu izmantot aktīvāk gan privātie, gan komerctransports. Protams, lai šādu ideju sekmīgi iedzīvinātu, ir nepieciešama šādu auto ražotāju sadarbība ar dabasgāzes tirgotājiem un degvielas uzpildes staciju īpašniekiem. Gaso vieta tajā ir dabasgāzes sadales infrastruktūra līdz degvielas uzpildes stacijai, kurā būs arī CNG. Ja būs skaidrs signāls no valsts puses, ka tā vēlas šādu risinājumu, tad pat līdz 2020. gadam (kas ir pirmais siltumnīcu gāzu emisijas samazināšanas atskaites punkts) var paveikt ļoti daudz.

 

Bet dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, bet vēlme jau ir attīstīt zaļo enerģētiku!

Dabasgāze ir drošs un ērts produkts, kaut vai paraugoties uz situāciju pērnā gada nogalē un šā gada sākumā, kad šķelda bija kļuvusi par deficītu, jo to nevarēja piegādāt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ. Turklāt biznesa klientiem un arī mājsaimniecībām lielu lomu joprojām spēlē ekonomiskais ieguvums – izdevīgums. Kamēr dabasgāze uzņēmējam izmaksu ziņā ir konkurētspējīgs un ērts risinājums, tikmēr šis produkts tiks lietots. Kurināmā konkurence bija, ir un būs, un nenoliedzami, ka konkurence ir svarīgs ekonomikas attīstības virzītājspēks.

 

 

Māris Ķirsons. DIENAS BIZNESS

 

 

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk