GASO valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone‑Godmane par jaunajiem tarifiem

Ilze Pētersone‑Godmane Rīga TV24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu"

 

 

 

Ar 2019. gada 1. janvāri spēkā ir stājušies jaunie divpakāpju dabasgāzes sadales sadales sistēmas pakalpojuma tarifi, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma.

 

Tagad maksājumu par dabasgāzes sadales pakalpojumu veido divas daļas – fiksētā daļa un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apmēra. Mājsaimniecībām fiksētā komponente ar PVN izmaksās 2,14 eiro mēnesī. Tas ir maksimālais iespējamais sadales sistēmas tarifu pieaugums – jo vairāk patērētājs lietos gāzi, jo mazāks būs maksājuma pieaugums par dabasgāzes sadali. Tiem, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai mājās, maksimālā iespējamā pieauguma summa gāzes rēķinā sadales tarifa pozīcijā būs 2,14 eiro mēnesī. Savukārt tarifa mainīgā komponente jeb maksa par patērēto dabasgāzes apmēru, salīdzinot ar līdzšinējiem tarifiem, visām patērētāju grupām samazināsies.

 

Tiem, kas izmanto dabasgāzi mājokļa apkurei – 2000 kubikmetru gadā un vairāk, sadales tarifa ietekme uz kopējo gāzes rēķinu būs nulle vai pat ar mīnus zīmi. Summa, kas šobrīd ir noteikta mājsaimniecībām, ir salīdzinoši neliela, bet ikvienam gāzes patērētājam ir jāpiedalās sadales sistēmas uzturēšanā. Izmaksas, kas AS “Gaso” rodas, apkalpojot gan daudzdzīvokļu mājas, gan veicot visus profilakses darbus un nodrošinot drošību, ir lielas tieši attiecībā uz saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām.

 

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie AS “Gaso” jaunie tarifi novērsīs netaisnīgo “nulles” pieslēgumu problēmu, jo turpmāk arī šiem klientiem būs jāmaksā par infrastruktūras uzturēšanu vai arī jāatsakās no pieslēguma. Saskaņā ar “Gaso” datiem vairāk nekā 20 000 klientu ir tādi, kas gāzi nelieto vispār vai gada laikā tērē ļoti mazā apjomā. Arī šiem “tukšajiem” pieslēgumiem infrastruktūra ir jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā, taču šīs izmaksas līdz šim sedza citi dabasgāzes patērētāji.

 

Laikā, kad tirgū darbojās viens kopīgs uzņēmums, tā vadība varēja nolemt veikt šķērssubsīdijas vienai vai otrai patērētāju grupai. Šobrīd AS “Gaso” ir tikai viena konkrēta darbības joma – sadales sistēmas darbības nodrošināšana. Un vienīgais ieņēmumu avots ir sadales sistēmas pakalpojumu tarifs, turklāt AS “Gaso” ienākumu un peļņas apjomu regulē valsts. AS “Gaso” ar sadales pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas pilnībā netika segtas, jo līdzšinējie tarifi bija apstiprināti pirms 10 gadiem, ņemot vērā citu gāzes patēriņa līmeni. Kopš 2008.gada dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par trešdaļu, bet sadales sistēmā vairāk nekā 90% izmaksu ir fiksētas un nav atkarīgas no patērētā dabasgāzes apjoma.

 

No ieņēmumiem, kas tiek iegūti no sadales sistēmas tarifiem, AS “Gaso” katru gadu veic investīcijas vairāk nekā 5200 km garā gāzes vada uzturēšanā un atjaunošanā, lai garantētu gāzes sadales sistēmas drošu un nepārtrauktu darbību. Mums ir gāzesvadi, kuri ir 50 – 60 gadus veci, tāpat ir jāņem vērā tādas dabasgāzes īpašības kā sprādzienbīstamība, ugunsbīstamība, smakšanas bīstamība, kā arī cilvēciski faktori, kas var ietekmēt sadales sistēmas darbību. Tāpēc tiek veiktas gan investīcijas tīkla drošības paaugstināšanā, gan arī periodiskās un profilaktiskās pārbaudes, lai nepieļautu, vai līdz minimumam samazinātu avārijas situāciju rašanas iespējamību.  Katru gadu gāzesvadu drošībā, atjaunošanā, profilaksē un arī dažu jaunu gāzesvadu izbūvē AS “Gaso” investē aptuveni 10 miljonus eiro.  

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk