Jaunie Gaso tarifi uzlabos gāzes sadales sistēmas drošību

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Kāpēc tik ilgi - no 2008. gada netika mainīti sadales sistēmas tarifi?

Tas ir labs jautājums, jo parasti visi prasa, kāpēc tieši šobrīd ir jauni tarifi. Varējām taču turpināt strādāt arī ar iepriekšējiem. Atbilde uz abiem diviem jautājumiem ir līdzīga. Tarifs nav mainījies kopš 2008. gada, kad bija viens uzņēmums – Latvijas Gāze, kas varēja veikt zināmas šķērssubsīdijas vienai vai otrai patērētāju grupai bez tarifu izmaiņām. Šobrīd, kad ir atsevišķs uzņēmums Gaso un mums ir savs peļņas un zaudējumu aprēķins, mums ir tikai viena funkcija – sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšana. Gaso nav iespēju veikt šķērssubsīdijas.

Līdz šim 2008. gadā apstiprinātais tarifs bija balstīts tikai un vienīgi uz patērēto dabasgāzes apjomu. Šobrīd, kad Gaso ir uzņēmums, kuram 90% izmaksas ir fiksētas, mēs nevaram stabili darboties, balstoties uz tarifu, kurā ir tikai mainīgā komponente, īpaši tāpēc, ka no 2008. gada gāzes patēriņa apjoms ir samazinājies par vairāk nekā 30%. Tādēļ Gaso bija jānāk ar jaunu piedāvājumu, kā mūsu 90% fiksētās izmaksas kompensēt patstāvīgi un prognozējami. Nav tā, ka mēs šobrīd ceļam tarifu ar mērķi maksimāli nopelnīt. Nekādā gadījumā, jo ar SPRK lēmumu valsts ir noteikusi, ka maksimālā kapitāla atdeve uzņēmumam, kas veic gāzes sadales funkciju, var būt 4,22%. To nevar saukt par milzīgu peļņu normālas uzņēmējdarbības kontekstā, tā noteikti ir zemāka nekā Eiropā un arī mūsu kaimiņvalstīs.

Preču un pakalpojumu vidējā inflācija Latvijā no 2008. gada pēc CSP datiem bija gandrīz 20%. Ja šāda korekcija notiek reizi 10 gados, tad tarifa izmaiņas var būt visai lielas. Varbūt patērētājiem ir labāk, kad tarifu izmaiņas notiek biežāk un tiek koriģētas ar inflāciju īsākā laika posmā?

Līdz šim, kamēr uzņēmums nenāca pie regulatora ar jaunu tarifu priekšlikumu, nekādas izmaiņas nenotika. Šobrīd mēs esam patiešām jaunā tirgus situācijā. Pašlaik tarifs tiks noteikts uz nākamajiem diviem gadiem. Regulators reglamentē, ka izmaksas, kuras viņi apstiprina un attiecina uz tarifu, tagad darbojas divu gadu posmā. Pēc diviem gadiem mēs atjaunosim informāciju par izmaksām, kas attiecināmas uz tarifu, iesniedzot jaunu tarifa projektu. Tiesa, ja salīdzinām ar 2008. gadu, tad fiksētās izmaksas nav ievērojami mainījušās.

Kā no 2008. gada ir mainījies dabasgāzes patēriņš Latvijā? Kādi faktori to nosaka un vai ir iespējams palielināt patēriņu?

Patēriņš ir samazinājiesm, un iemesli tam ir dažādi. Ietekme ir gan pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību siltuma uzņēmumos, kas no dabasgāzes izmantošanas siltuma ražošanā pārgāja uz šķeldu. Tāpat zināmu ietekmi radīja siltās ziemās, kā arī energoefektivitātes pasākumi, īpaši māju siltināšana. Arī izmaiņas ražošanas segmentā kopš 2008. gada, kā, piemēram, Liepājas Metalurga darbības pārtraukšana, atstāj iespaidu uz patēriņa dinamiku. Savukārt cilvēku aizbraukšanu nesaskatām kā nozīmīgu iemeslu, kāpēc patēriņš būtu samazinājies, jo privātmājas vai dzīvokļi ir palikuši. Un, ja gāze ir pamatkurināmais, tad tā jebkurā gadījumā tiek izmantota. Kopsavelkot, gāzes patēriņa samazināšanos ietekmē trīs faktori – atjaunojamo energoresursu izmantošana, energoefektivitātes pasākumi un izmaiņas industrijas segmentā.

Man nav saprotama atjaunojamo energoresursu glorifikācija Latvijā. Ja mēs salīdzinām piesārņojumu, kas rodas saražojot vienādu daudzumu siltuma no gāzes un no šķeldas, tad apkurināt ar gāzi ir dabai daudz draudzīgāk. Dabasgāzes izmantošana ir vistīrākais enerģijas veids.

Manuprāt, ir jāņem vērā arī tas, ka siltuma ražošana no atjaunojamiem resursi ir daudz dārgāka un iedzīvotājiem neizdevīgāka. Daudzas pašvaldības piekrita šādiem projektiem, jo, būvējot apkures sistēmu no atjaunojamajiem resursiem, varēja piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus. Turklāt pašvaldību siltumuzņēmumiem Latvijā likums ļauj noteikt kurināmā veida ierobežojumus un to var izdarīt ar vienkāršu pašvaldības lēmumu. Mēs noteikti varētu piedāvāt iedzīvotājiem gāzi kā lētāku resursu siltumapgādei. Infrastruktūra ir, bet dabasgāzi izmantot liedz pašvaldību ierobežojošie noteikumi, paredzot, ka gāze lietojama tikai kā rezerves vai avārijas resurss. Atjaunojamie resursi nav lēti, un to kvalitāti būtiski ietekmē laika apstākļi. Piemēram, pagājušā gada ziemā šķeldu nevarēja izvest, bet piegādātā slikti dega un nebija labā kvalitātē. Man līdz galam nav skaidrs, kāpēc iedzīvotāji neprotestē pret dārgajiem siltuma rēķiniem, kuri noteikti varētu būt reizes divas lētāki, ja vien pašvaldības ļautu izmantot dabasgāzi. Ražot siltumu blokmājām, kuras ir mazajos lauku ciematos, no šķeldas ir dārgāk, nekā ražot siltumu no gāzes. Viennozīmīgi gāze kā enerģijas avots ir ērts, efektīvs un gana tīrs risinājums, kā arī viens no labākajiem kurināma veidiem.

Elektroenerģijas sadalē problēma ar klientiem, kam ir  nulles vai  ļoti zems patēriņš, tika atrisināta, ieviešot pieslēguma maksu. Kāds risinājums ir ieplānots Gaso?

Jaunie tarifi novērsīs netaisnīgo “nulles” pieslēgumu problēmu, jo no 1. janvāra arī šiem klientiem būs jāmaksā par infrastruktūras uzturēšanu vai arī jāatskatās no pieslēguma. Mēs, izstrādājot jauno tarifu sistēmu, vērtējām arī citu pieredzi, kas ir tās labās lietas, kuras pieejas ir mazāk sāpīgas un kurus varbūt vissāpīgākās. Nulles vai maza patēriņu klienti ir arī Gaso dienas kārtības jautājums. Saskaņā ar mūsu pamatinformāciju vairāk kā 20 000 Gaso klientu ir tādi, kas šobrīd vai nu neizmanto gāzi vispār vai izmanto ļoti, ļoti mazā apjomā gada laikā. Mēs paredzam, ka liela daļa no šiem klientiem jau nākamā gada laikā varētu atslēgties no sadales sistēmas. Tas arī ir labi, jo pēc tam, kad noslēgsim pieteiktās jaudas, kuras netiek izmantotas, mēs zināsim, kur atbrīvosies papildus iespējas attīstīt gāzes vadu tīklu. Vēlos uzsvērt, ka atslēgšana klientiem ir bezmaksas pakalpojums. Ja klienta pēc tam gribēs atkal pieslēgties, tad tas gan būs maksas pakalpojums. Daudzdzīvokļu mājās pieslēgšanas izmaksas būs mērāmas desmitos eiro.

Ko nozīmē divpakāpju tarifs dabasgāzes sadales pakalpojumiem?

Līdz šim bija tikai viens tarifs, kas sastāvēja tikai no mainīgās daļas, respektīvi, no tā, cik jūs patērējat dabasgāzi. Cik bija patērēto kubikmetru, tik bija jāmaksā atkarībā no kubikmetru skaita. Šobrīd visiem patērētājiem tarifs ir sadalīts divās daļās. Ir fiksētā komponente un ir mainīgā komponente.

Mājsaimniecībām viss ir ļoti vienkārši, bet klientiem, kuri dabasgāzi izmanto ar atļauto slodzi virs 65 m3/h, maksa par dabasgāzes sadali jeb tarifa mainīgā daļa būs atkarīga no patērētā dabasgāzes apjoma un patēriņa grupas, bet fiksētā daļa – no atļautās slodzes, kas tiks noteikta individuāli katram lietotājam, piemērojot vienotu likmi par katru atļautās slodzes (m3/h) vienību grupu ietvaros. Mainīgās daļas tarifs būs atkarīgs no tā, kurā grupā konkrētais klients būs iekļauts. Līdz ar to svarīgs faktors šajā aprēķina sistēmā būs atļautā slodze.

Cik liela būs fiksētās un mainīgās komponentes daļa mājsaimniecībām, ar un bez apkures un industriālajiem patērētājiem?

Mājsaimniecībām fiksētā komponente ar PVN izmaksās 2,14 eiro mēnesī. Tas arī ir maksimālais iespējamais sadales sistēmas tarifu pieaugums. Tiem, kas gāzi izmanto tikai un vienīgi ēdiena gatavošanai mājās, tad maksimālā pieauguma summa rēķinā gāzes sadales tarifa pieauguma dēļ būs 2,14 eiro mēnesī. Jo vairāk cilvēks lieto gāzi, jo mazāks būs rēķina pieaugums. Otra komponente ir maksa par sadalīto dabasgāzi, kas ir samazināta pret iepriekšējo kopējo tarifu par sadali. Tiem, kas izmanto dabasgāzi mājokļa apkurei – 2000 kubikmetru un vairāk, sadales tarifa ietekme uz kopējo gāzes rēķinu būs nulle vai pat ar mīnus zīmi. Summa, kas šobrīd ir noteikta mājsaimniecībām, ir salīdzinoši neliela, bet tai pat laikā ikvienam gāzes patērētājam ir jāpiedalās sadales sistēmas uzturēšanā. Izmaksas, kas mums rodas, apkalpojot gan daudzdzīvokļu mājas, gan veicot visus profilakses darbus un nodrošinot drošību, ir lielas tieši attiecībā uz saistītajiem lietotājiem vai mājsaimniecībām. Regulators atzina, ka īpatsvars, ko radīs sadales sistēmas tarifs uz kopējiem mājsaimniecību izdevumiem, nav būtisks. Iesaku pamēģināt tarifu salīdzināšanas kalkulatoru, kas pieejams Gaso mājaslapā www.gaso.lv, ja gribas noskaidrot, kā jūsu uzņēmuma vai mājsaimniecības maksājumus ietekmēs jaunie dabasgāzes sadales tarifi. Uzreiz gan jāpiebilst, ka sadales sistēmas tarifi ir tikai viena no sadaļām, kas veido gāzes rēķinu, ko saņem patērētājs. Dabasgāzes cena ir atkarīga no dabasgāzes cenu kotācijām Rietumeiropas biržās un katra tirgotāja noteiktā uzcenojuma, kā arī pārvades un uzglabāšanas tarifa.

Kā izpaudīsies speciālu sezonālo tarifu lauksaimnieku ekonomiskās darbības atbalstam?

Mēs runājam ne tikai par lauksaimniekiem, bet par sezonālajiem gāzes enerģijas lietotājiem. Piemēram, asfalta rūpnīcas, kas strādā tikai ierobežota laika posmu gadā u.c.. Mums bija sarunas arī ar lauksaimniecības organizācijām, kuras pauda savas bažas par sākotnēji iesniegto, pirmo tarifu variantu. Sarunu rezultātā mums izkristalizējās piedāvājums, kuru mēs iesniedzām precizētajā tarifu projektā. Patērētāji, kuri izmanto dabas gāzi 85% apjomā no gada patēriņa, bet tikai konkrētos mēnešos – no maija līdz novembrim, var izvēlēties, vai nu viņi izmanto jauno tarifu, kas sastāv no fiksētās maksas par pieteikto jaudu un patērētās dabasgāzes, vai arī izmanto īpašo, sezonālo tarifu, kas ir apmēram 20% augstāks nekā iepriekšējais tarifs un atspoguļo vidējo tarifu pieaugumu tendenci. Ir lauksaimnieki, kas jau šobrīd saka, ka viņi izvēlēsies sezonālo tarifu, bet ir tādi, kam būs izdevīgāk izmantot jauno divpakāpju tarifu. Protams, būs arī tādi, kam nebūs labs, neviens ne otrs. Ieviešot jauno tarifu, mēs aicinām mūsu klientus izvērtēt, kā viņi var kļūt efektīvāki.

Kādas pārmaiņas sagaida uzņēmumus ar lielām pieteiktām jaudām? Mājsaimniecībām situācija ir salīdzinoši vienkārša, bet klientiem, kas ir juridiskas personas, ir ļoti svarīgi izvērtēt to jaudu, kas pieteikta dabasgāzes patēriņam. Mums ir klienti, kuriem vēsturiski ir pieteiktas lielas jaudas, bet kuri patiesībā šīs jaudas neizmanto. Ir svarīgi, lai klients pārbauda, vai tiešām viss tas, ko viņš kādreiz bija pieteicis, viņam ir vai būs vajadzīgs. Agrāk tam nebija nekādas nozīmes, bet tagad par liekām pieteiktajām jaudām būs jāmaksā. Ja klientam ir slēgtas katlu mājas, kas netiek izmatotas,  tad ir jāraksta iesniegums par slodžu samazināšana. Kad dokumenti tiks nokāroti, uzņēmums maksās tikai par to slodzi, kura tam patiesībā ir. Gadījumā, ja ražošanas jaudas ir pietiekami lielas, bet ir iespēja tās optimizēt, pārejot uz mazākām iekārtām, tad procedūra būs sarežģītāka, jo visdrīzāk būs nepieciešams tehniskais projekts. Trešā iespēja ir uzstādīt telemetrijas jeb attālināto uzskaites sistēmu, kas noteiks jaudas augstāko apjomu, ko uzņēmums  apņemas tērēt, un tas tiks pastāvīgi uzturēts. Reizi gadā ikviens klients var pieteiktās jaudas mainīt.

Tā kā informācija par šīm iespējām jau ir pieejama, tad ir klienti, kuri šobrīd aktīvi ar mums sadarbojas, lai līdz jaunajam gadam šos jautājumus sakārtotu.

Cik lielas investīcijas ir jāveic dabasgāzes sadales tīklā, lai Latvijā nodrošinātu lietotājiem drošu un nepārtrauktu dabasgāzes padevi un novērstu iespējamos drošības riskus?

Latvijas gāzesvadi, kuru kopgarums ir vairāk nekā 5200 kilometru, sākti būvēt jau pirms 60 gadiem. Mums ir gāzesvadi, kurai ir 60 gadus veci, ir gāzesvadi kuri ir 40 gadus veci, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka regulāri ir vajadzīgas investīcijas, lai mēs varētu nodrošināt drošu un nepārtrauktu gāzes padevi neatkarīgi no patēriņa profila. Mēs katru gadu gāzesvadu drošībā, atjaunošanā, profilaksē un arī dažu jaunu gāzesvadu izbūvē investējam aptuveni 10 miljonus eiro. Pamata investīcijas notiek saistībā ar piegādes drošības celšanu, kā arī norēķinu ar klientiem modernizāciju un efektivitātes paaugstināšanu. Taču prioritāte ir un paliek drošība. Līdzekļus investīcijām mēs iegūstam no tarifa. Samaksātais sadales tarifs nonāk investīcijās, lai varētu nodrošināt sadales sistēmas operatora Gaso sniegtos pakalpojumus.

Gazifikācijas pamatā ir ekonomiskais izdevīgums, tādēļ mēs vērtējam iespēju gazificēt ciematus jau pie esošajiem izbūvētajiem gāzesvadiem. Piemēram, nākamgad tiks pieslēgts Ragciems Engures novadā, Zemgales un Dārza ielu rajons Dobeles pilsētā, kā arī ciemati Pierīgā, pie kuriem jau ir izbūvēti lielā diametra gāzesvadi. Jauno apdzīvoto ciematu pieslēgšana pie dabasgāzes, protams, ir mūsu prioritāte, jo es teiktu, ka tur klienti viennozīmīgi novērtē šo produktu.

Mēs intensīvāk plānojam strādāt ar tiem klientiem, kuri līdz šim dažādu apsvērumu, piemēram, cenas dēļ nav izvēlējušies gāzes piegādi. Mēs strādājam, lai padarītu dabasgāzi daudz pieejamāku. Šodien cilvēks var līzingā nopirkt televizoru vai automašīnu, bet kādēļ viņš nevarētu uz nomaksu veikt dabasgāzes pieslēgumu, jo dažkārt visai lielie pieslēguma maksājumi līdz šim ir bija šķērslis veikt izvēli par labu gāzei. Mēs pārskatām pieslēguma maksas aprēķina algoritmu, lai tas arī kļūtu ekonomiski pamatotāks un klientam draudzīgāks. Turklāt mēs veidojam pilotprojektu vienkāršotai jaunu klientu gāzes pieslēgšanas kārtībai. Tagad mēs varam pateikt, tas maksās tik un tik, mēs paši varam izdarīt visus nepieciešamos darbus, sākot no projektēšanas, beidzot ar izbūvi, turklāt mēs varam to paveikt par konkurētspējīgākām cenām, nekā tad, ja klients ietu atsevišķi pie projektētāja, būvnieka un meklētu risinājumu individuāli. Manuprāt, gāzes patēriņa ērtības plus pārskatītas pieslēguma maksas, plus iespējas maksājumus par pieslēgumu veikt ilgākā laika termiņā motivēs cilvēkus arvien vairāk izvēlēties dabasgāzi. Ja gribas saviem vecākiem vai vecvecākiem uzdāvināt izcilu ērtību – ļoti ērtu un tiešām drošu kurināmā veidu, tad jaunas gāzes pieslēgums ir lieliska iespēja.

 

Juris Paiders. NRA

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk