Saspiestās dabasgāzes nozares attīstība Eiropā un Latvijā

Eiropas Savienības (ES) ambiciozie mērķi enerģētikas dekarbonizācijas – un tātad klimata pārmaiņu ierobežošanas – jomā gan vidējā, gan ilgā termiņā nav sasniedzami tikai uz kurināmā diversifikācijas un ēku energoefektivitātes paaugstināšanas rēķina. Ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību arī transporta nozarei, kas vēl arvien demonstrē stabilu emisiju (pirmām kārtām oglekļa dioksīda (CO2), slāpekļa oksīda (NOx), kā arī cieto daļiņu) pieauguma dinamiku. Lai veicinātu transporta sektora dekarbonizāciju apvienotajā Eiropā, pieņemti vairāki politiski ietvardokumenti*, kā arī direktīvas un regulas (nozīmīgākā no tām ir 2014. gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūru ieviešanu un attīstību (Direktīva)). Šajos dokumentos, cita starpā, iezīmētas transporta sektora dekarbonizācijas galvenās tendences visās transporta kategorijās, tajā skaitā autoceļu transportā, kur viens no vadošajiem “zaļuma” panākšanas instrumentiem ir pakāpeniska atteikšanās no tradicionālās degvielas, īpaši dīzeļdegvielas, par labu alternatīviem risinājumiem.

To vidū spilgti izceļas trīs galvenās alternatīvas: biodegvielas, elektroenerģijas (elektromobilitāte) un dabasgāzes tehnoloģijas. Savukārt dabasgāzes izmantošanai autotransportā tiek piedāvāti divi varianti: satiksmes līdzekļu darbināšana vai nu ar sašķidrināto dabasgāzi (liquefied natural gas – LNG), vai ar saspiesto dabasgāzi (compressed natural gas – CNG). LNG tehnoloģijas tradicionāli uzskata par optimālām smagajam tranzīta (jāpārvar lieli attālumi) autotransportam, turpretī CNG risinājumi ir piemēroti izmantošanai lielās pilsētās un to aglomerācijās gan sabiedriskajā (komunālo pakalpojumu), gan individuālajā transportā. Šie risinājumi ir droši (tostarp pret degvielas noplūdēm un zādzībām), videi draudzīgi un izmaksu ziņā efektīvi, turklāt to efektivitātes potenciālam ir tendence pieaugt. Lai CNG priekšrocības būtu pieejamas plašam autobraucēju lokam arī Latvijā, galvenie nosacījumi ir šādi: publisku CNG uzpildes staciju esamība un, protams, ar CNG darbināmu automašīnu pieejamība visās cenu kategorijās.

Latvija CNG jomā patlaban būtiski atpaliek gan no Baltijas ziemeļu, gan dienvidu kaimiņiem, taču arī pie mums CNG nozares attīstībai noteikti ir nākotne. Par to ir pārliecināti AS “Gaso” valdes loceklis Aleksandrs Koposovs un uzņēmuma Tehniskā regulējuma daļas vadītājs Arturs Pencis, kuri pievērsušies detalizētai CNG problemātikas izpētei un labprāt dalījās pārdomās ar “Enerģijas un Pasaules” lasītājiem.     

 

ES un Latvijas tiesiskais regulējums CNG jomā

Tiesiskais regulējums ES līmenī

Līdzīgi kā visās tautsaimniecības nozarēs, arī satiksmes jomā un transporta degvielu alternatīvu meklējumos nepietiek tikai ar politiskiem plānošanas dokumentiem un vīzijām. Tradicionālo transporta degvielu “zaļākās” alternatīvas un to attīstības nosacījumi ir strikti definēti tiesiski saistošos ES līmeņa likumdošanas aktos (līdzīgos minētajai Direktīvai 2014/94/ES), kas nosaka precīzas un detalizētas prasības alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstībai vidējā termiņā.

Līdz 2020. gadam ES nepieciešams izveidot atbilstošu skaitu publiski pieejamu uzpildes punktu (staciju), lai panāktu, ka ar CNG darbināmus mehāniskos transportlīdzekļus var efektīvi izmantot pilsētās, to aglomerācijās un citās blīvi apdzīvotās vietās. Savukārt līdz 2025. gadam, vismaz TEN-T (The Trans-European Transport Network) pamattīkla robežās, jānodrošina ar CNG darbināmo mehānisko transportlīdzekļu brīvas pārvietošanās iespējas visā apvienotajā Eiropā.

CNG uzpildes stacijām būtu jāatrodas ne vairāk kā 150 km attālumā citai no citas; šāds attālums aprēķināts, pamatojoties uz vidējo ar CNG darbināmu transportlīdzekļu nobraukumu. Tātad Latvijā, lai izpildītu vismaz minimālās Direktīvas prasības, tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams izveidot piecas šādas stacijas.

Tiesiskais regulējums ES dalībvalstu līmenī

Lai veicinātu transporta sektora dekarbonizāciju Latvijā un mazinātu tā radīto izmešu negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī pārņemtu Direktīvas prasības, tika izstrādāts un pieņemts Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.– 2020. gadam. 2017. gada 25. aprīlī Ministru kabinets (MK) izdeva rīkojumu Nr. 202 "Par alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017–2020. gadam" (Plāns).

Plāns, cita starpā, nosaka nepieciešamību izveidot normatīvo bāzi CNG uzpildes staciju attīstībai un autotransporta pārejas uz CNG izmantošanu veicināšanai. Līdz 2020. gada 31. decembrim Latvijā nepieciešams izveidot vismaz piecas publiski pieejamas CNG uzpildes stacijas, bet līdz 2019. gada 31. decembrim – pārskatīt nodokļu politiku, tajā skaitā akcīzes nodokļa apjomu dabasgāzei kā auto degvielai.

Šobrīd CNG akcīzes nodokļa ziņā situācija Latvijā ir tālu no optimālas, jo akcīzes nodoklis dabasgāzei kā auto degvielai ir 99,6 EUR/1000 m3, savukārt dabasgāzei, kas tiek izmantota apkurei, akcīzes nodoklis ir 17,07 EUR/ 1000 m3. Tādējādi pašreizējā valsts politika nestimulē CNG nozares attīstību Latvijā, un situācijas uzlabojumu nepieciešams panākt vistuvākajā laikā. Atbildīgās institūcijas ir informētas par šo problēmu, un ticis veikts skaidrojošais darbs, lai situācija dabasgāzes kā auto degvielas akcīzes nodokļa jomā tiktu pārskatīta un pieņemti tik nepieciešamie politiskie lēmumi šī nodokļa samazināšanai.

Plāns arī paredz, ka līdz 2020. gada 31. decembrim jāveic izvērtējums par atbalsta iespējamību noteiktu nodokļu jomā un tā efektivitāti komersantiem ar ekoloģisku autoparku, kā arī paredz konkrētu ES finansējumu attīstībai, proti, Plāna ietvaros ir plānots sniegt finansiālu atbalstu autobusu parku atjaunošanai sešās Latvijas lielākajās pilsētās (izņemot Rīgu): Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Ventspilī un Valmierā. Plānots, ka šajās pilsētās priekšroka tiks dota autobusiem, kuri darbojas ar CNG, ūdeņradi vai elektroenerģiju. „Tīrākā” dīzeļdegviela – EURO6 gan Plānā nav minēta, tomēr guvusi atbalstu vienā no augstāk minētajām pašvaldībām. Savukārt SIA „Jēkabpils autobusu parks" ir saņēmusi ES līdzfinansējumu septiņu CNG autobusu iegādei, un Jēkabpils plāno CNG uzpildes stacijas būvniecību.

Šobrīd vienīgā Latvijā esošā CNG uzpildes stacija (UP), kas atrodas AS „Gaso” teritorijā Vagonu ielā, Rīgā, un tiek izmantota tikai uzņēmuma autotransporta uzpildei, nav uzskatāma par publisku UP.

Patlaban Latvijā dabasgāzes uzpildes staciju un uzpildes iekārtu projektēšanu, ierīkošanu un ekspluatāciju regulē LV NS GS 06-2006 standarts „Dabasgāzes uzpildes staciju un iekārtas", kas pēc AS „Gaso" iniciatīvas tiek pārskatīts un tiks virzīts Latvijas valsts standarta noteikšanai.

CNG nozares attīstība ES un Baltijā

ES valstis aizvien plašāk izmanto CNG transporta sektorā. Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Holandē, Francijā, Itālijā, Austrijā, Polijā un Čehijā pieaug reģistrēto CNG automašīnu un uzpildes staciju skaits. Kaimiņvalstis Vācija, Šveice, Austrija un Polija ir izveidojušas ievērojamu CNG uzpildes tīklu, kas būtiski uzlabo ar CNG darbināmo auto reģionālo mobilitāti.

Praktiski visās ES valstīs CNG joma attīstās divos virzienos: tiek popularizēta CNG ekonomiskā pievilcība privātā autotransporta darbināšanai un sniegts plašs atbalsts CNG tehnoloģiju ieviešanai pilsētu un reģionālajos pārvadājumos, kā arī dažādu komunālo dienestu autoparkos.

Interneta vietnē www.gas24.de ir apkopotas gandrīz 2000 uzpildes staciju atrašanās vietas. Daudzas valstis piedāvā uzpildes staciju sarakstus ar GPS koordinātām, kas autovadītājiem ļauj veidot brauciena maršrutu, ņemot vērā degvielas uzpildes iespējas.

Aktuālā situācija Baltijā nav glaimojoša Latvijai, kurai nav savu publiski pieejamo uzpildes CNG staciju. Baltijas valstīs pārliecinoši līderi CNG nozarē ir igauņi, kuriem šobrīd visā valstī ir izbūvētas 9 uzpildes stacijas un tiek projektētas vēl 14. Turklāt CNG patēriņš Igaunijā 2017. gadā sasniedza jau 6,3 milj. m3, un prognozes liecina, ka šogad patēriņš pārsniegs 8 milj. m3.

Šā gada 5. martā AS „Gaso” speciālisti, tostarp A. Koposovs un A. Pencis, apmeklēja Igauniju, lai iepazītos ar kaimiņvalsts pieredzi CNG uzpildes staciju jomā. Patlaban, 2018. gada vidū, Igaunijā darbojas 9 CNG stacijas (ražotāji – Nordik Solutions, Schwelm, Beker), bet drīzumā plānots izbūvēt vēl 14 stacijas.

Staciju izvietojums vienmērīgi aptver visu valsts teritoriju, tādējādi padarot pārvietošanos ar CNG transporta līdzekļiem ērtu, drošu un uzticamu – to vadītājiem nav jāraizējas par iespējām uzpildīt automašīnas degvielas tvertni. Piemēram, Pērnavas CNG uzpildes stacijas jauda ir 17 000 m3/mēnesī, un tā spēj apkalpot 18 pilsētas autobusus.

Igaunijas CNG sektora attīstības ceļš jau mērāms teju desmitgades garumā. Pirmie soļi CNG attīstībā Igaunijā tika sperti 2008.–2009. gadā. Veicinot potenciālo klientu interesi par CNG, būtiska loma atvēlēta fiskālajiem instrumentiem – sākotnēji akcīzes nodoklis par dabasgāzi kā transporta degvielu netika iekasēts vispār. Tagad akcīzes apjoms ir 47,32 EUR/1000 m3, savukārt start up priekšrocības (bez akcīzes) Igaunijā bauda biometāns. 2018. gadā valstī tiks atvērta pirmā biometāna uzpildes stacija. 2018. gadā Igaunija piešķīrusi 2 milj. EUR biometāna staciju būvniecībai (35% no summas, ne vairāk kā 350 000 EUR vienam projektam).

Viesojoties pie igauņu kolēģiem, AS „Gaso" pārstāvji arī uzzināja, ka, lai arī pēc oficiālās uzskaites datiem Igaunijā ir reģistrēti vien 400 CNG transportlīdzekļi (Latvijā 124), kaimiņi lēš, ka kopējais CNG autoparks viņu valstī jau pārsniedzis 1000 transporta vienības.

Savukārt Lietuvā ir izbūvētas 4 CNG uzpildes stacijas un autoparks sastāv no aptuveni 380 transporta vienībām.

CNG nozares perspektīvas Latvijā

Perspektīva CNG jomā ir visiem transportlīdzekļiem, kuru ikdienas nobraukums ir pietiekami liels, lai sākotnējo ieguldījumu atgūtu ekspluatācijas laikā. Taču, tā kā Latvijā nav izveidots CNG uzpildes staciju tīkls, daudzi uzņēmumi arī tuvākajai nākotnei izvēlas alternatīvus degvielas veidus. Tomēr jācer, ka Direktīvas prasības veicinās šīs nozares attīstību Latvijā un lielo autoparku īpašnieki tiks plašāk informēti par iespējamiem ieguvumiem, izvēloties CNG degvielu savam autoparkam.

Latvijā CNG potenciāli varētu izmantot taksometru parki, preču pārvadājumu kompānijas, pasts, komunālo pakalpojumu uzņēmumi (atkritumu izvedēji u.c.), sabiedrisko autobusu un mikroautobusu parki, privātā autotransporta sektors, ūdens transporta (motorlaivu, jahtu) sektors un lauksaimniecības autotransporta sektors.

CNG staciju izbūve ir iespējama vietās, kur tās atradās agrāk (četras publiskās CNG stacijas, kas Latvijā tika izbūvētas padomju perioda beigu posmā, ekonomisku apsvērumu dēļ tika slēgtas 2007. gadā) un kur ir saglabājusies gāzapgādes infrastruktūra. CNG uzstādīšanas vietas jāizvēlas saskaņā ar infrastruktūras pieejamību un pielietojuma perspektīvu. Iespējams izvēlēties arī citus šādu staciju izvietojuma punktus, piemēram, tās integrējot esošo tradicionālo degvielas uzpildes staciju kompleksos.

AS “Gaso speciālisti ir gatavi sniegt visu nepieciešamo tehnisko un konsultatīvo atbalstu komersantiem, kuri vēlētos projektēt un būvēt CNG stacijas tam piemērotās vietās.

Jāatgādina, ka Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, lielisks stimuls CNG nozares attīstībai varētu būt sabiedrisko autobusu parku papildinājums ar mūsdienīgiem, ērtiem ar CNG darbināmiem autobusiem. Piemēram, Ziemeļvalstīs, tostarp Zviedrijā, CNG autobusu īpatsvars atsevišķu municipalitāšu autobusu parkos sasniedz pat 80%, bet ES dienvidos, Itālijā, ar CNG darbināmo sabiedrisko autobusus skaits pārsniedz ar tradicionālajām degvielām darbināmo autobusu skaitu.

Kopumā, ES autobusu parkos vēl arvien 97,2% gadījumu tiek lietota dīzeļdegviela un tikai 2,8% – cita veida degviela, turklāt no tiem 2,08% ir CNG un tikai 0,15% – elektrība. Latvija patlaban ir izvēlējusies citu ceļu un par ES piešķirto finansējumu aprīko autobusu parkus ar elektrodzinēja transporta vienībām, par kuru lietderību ilgtermiņā ES ekspertu domas dalās.

CNG pret benzīnu un dīzeļdegvielu

Domājot par vides aizsardzību, nevar aizmirst par ikdienas tēriņiem. Pērkot jaunu automašīnu, izvēlēties benzīnu, dīzeli vai CNG? Jaunas CNG automašīnas iepirkuma cena ir vidēji par 1500–3000 EUR augstāka nekā attiecīgā modeļa automašīnai ar benzīna dzinēju (salīdzinājumā ar dīzeļa dzinēja automašīnu cenu atšķirība ir vēl mazāka). Taču prognozējams, ka, augot pieprasījumam pēc CNG automašīnām, palielinātos arī piedāvāto modeļu klāsts un samazinātos to cenas.

CNG – pretēji benzīnam un dīzelim, kā arī LPG (liquefied petroleum gas), ko mēra litros, – tiek mērīta kilogramos, tādēļ cenu priekšrocības pirmajā brīdī nav pamanāmas un saprotamas. Tādēļ jāņem vērā, ka 1 kg CNG satur pusotru reizi vairāk enerģijas nekā 1 litrs benzīna (98).

Veicot ekonomiskos aprēķinus par AS „Gaso" autoparka CNG automašīnām (ap 60), secināts, ka gadījumā, ja automašīna nobrauc ap 12 000 km gadā, CNG dzinējs atmaksājas aptuveni 7 gadu laikā, bet, ja tās nobraukums ir 30 000 km gadā, tad dzinēja atmaksāšanās periods samazinās līdz 2–3 gadiem. Protams, katram autoražotājam ir savi modeļi un attiecīgi mainīgi ir CNG dzinēju atmaksāšanās periodi. Droši var apgalvot vien šo: jo vairāk brauc, jo izdevīgāk izmantot ar CNG darbināmu automašīnu.

CNG automašīnas Eiropā

Autoražošanas koncerni Fiat, Mercedes-Benz, Volkswagen, Audi, Seat, Skoda piedāvā aizvien vairāk modeļu ar CNG dzinējiem. Dabasgāzei kā alternatīvam degvielas veidam priekšroku dod Eiropas vadošie autoražotāji. Patlaban ar CNG darbināmu transportlīdzekļu piedāvājumā ir  pietiekams klāsts pasažieru un vieglā komerctransporta automašīnu modeļu (Fiat, Lancia, Mercedes, Iveco, Volkswagen, Audi, Seat, Skoda, Opel un Volvo). Uzpildes balona un motora konstrukcijas uzlabojumi dod iespēju sasniegt arvien lielākas nobraukuma distances – dažiem modeļiem līdz pat 860 km, braucot tikai ar CNG un nepārslēdzoties uz benzīnu, kas apmierina lielāko daļu autobraucēju. CNG automašīnas pārsvarā ir aprīkotas ar rezerves benzīna tvertni. Ražotāji, izstrādājot CNG automašīnu modeļus, neaizmirst par komfortu un praktisko pielietojumu. Lielākie ražotāji piedāvā sērijveida modeļus – no ekonomiskām mazgabarīta automašīnām līdz pat ietilpīgiem auto visai ģimenei.

Modeļus ar CNG dzinēju arvien biežāk piedāvā arī lielākie autobusu un kravas transporta ražotāji. Piemēram, EURO6 klases CNG autobusus piedāvā Iveco, Scania, MAN, Mercedes un daži mazāki ražotāji. Iveco, Volvo, Renault, Mercedes un MAN piedāvā arī EURO6 klases ar CNG darbināmas kravas automašīnas. Paredzams, ka turpmākajos piecos gados īpaši palielināsies ar CNG darbināmu autobusu skaits, ņemot vērā strauji augošās gaisa kvalitātes prasības pilsētās.

Latvijā jaunu CNG automašīnu piedāvājums ir visai skops, proti, tās piedāvā tikai daži autoražotāji – Skoda, Volkswagen, Mercedes, Iveco. Tomēr prognozējams, ka līdz ar nozares attīstību tirgotāji sāks ievest Latvijā lietotas CNG automašīnas. Patlaban to klāsts ES ir pietiekami liels, lai, attīstoties uzpildes staciju infrastruktūrai, arī Latvijas tirgū nonāktu gana daudz ar CNG darbināmu dažādas klases automašīnu.

CNG ekoloģiskās priekšrocības un enerģētiskā vērtība

CNG automašīnas – salīdzinājumā ar automašīnām ar benzīna vai dīzeļa dzinēju – ir daudz ekoloģiskākas, un to izmeši ir dabai draudzīgāki. Automašīna, ko darbina ar dabasgāzi, rada par 35% mazāk CO2 izmešu nekā automašīna ar benzīna motoru (salīdzinājumā ar dīzeļa automašīnām tiek ietaupīti 23% CO2). Ar CNG darbināmām automašīnām CO2 bilance ir pat labāka nekā elektromobiļiem.

NOx ietaupījums ir īpaši liels: dabasgāzes automašīna rada par divām trešdaļām mazāk kaitīgo slāpekļa oksīdu nekā benzīna automašīna un par 96% mazāk nekā vieglā automašīna, ko darbina ar dīzeli.

Vācijā veiktie pētījumi liecina, ka 72% no kopējiem NOx izmešiem veido tieši dīzeļa vieglo automašīnu izmeši, tāpēc federālā valdība šogad lēma, ka pilsētas ir tiesīgas aizliegt tajās iebraukt automašīnām ar dīzeļa dzinēju (līdz – EURO5 klasei). Vairākās pilsētās, piemēram, Minhenē, Štutgartē, Ķelnē un Hamburgā, šis aizliegums jau ir stājies spēkā. Gaidāms, ka šī tendence pastiprināsies un autobraucēji vēl aktīvāk pāries uz videi draudzīgākiem satiksmes līdzekļiem.

CNG mēra kilogramos, nevis pēc apjoma (litros vai kubikmetros), tādēļ tās priekšrocības cenu ziņā attiecībā pret dīzeļdegvielu vai benzīnu uzreiz nav saskatāmas. Tās enerģētisko vērtību labi raksturo attēls.

CNG uzpildes staciju izdevīgums

CNG degvielas infrastruktūru var veidot, izmantojot esošo dabasgāzes tīklu. AS „Gaso” ir ilggadēja praktiskā pieredze un zināšanas par CNG uzpildes staciju ekspluatāciju un automašīnu parka izveidi un uzturēšanu. Sadales sistēmas operators var sniegt konsultācijas un praktisku palīdzību jautājumos, kas saistīti ar CNG uzpildes staciju uzstādīšanas vietas izvēli, plānošanu, ražotāju izvēli un apkalpošanu. Nav mazsvarīgi arī tas, ka AS “Gaso” ir vienīgais uzņēmums valstī, kas veicis ievērojamas investīcijas, izveidojot CNG automašīnu parku, tādējādi ne vien ietaupot uz izmantojamās degvielas rēķina, bet arī pilnībā novēršot degvielas „pazušanu”. Tādā gadījumā ir jāuzstāda kompresors, kā arī izsmidzināšanas iekārtas un CNG uzglabāšanas sistēma.

CNG uzpildes staciju projektēšanas un izbūves cenas svārstās no 100 000 EUR līdz pat 300 000 EUR un dārgāk atkarībā no to komplektācijas un jaudas. Kā rāda Igaunijas pieredze, vidēja lieluma stacija, kas spēj apkalpot ap 100 – 150 auto/diennaktī, izmaksā ap 150 000 EUR. Lai nodrošinātu stacijas rentabilitāti, ļoti svarīgs aspekts ir tās noslogojums: ja tiek nodrošināts stacijas diennakts noslogojums par aptuveni 80% no tās jaudas, tad stacijas būvniecības investīciju atmaksāšanās periods būtiski sarūk.

 
 
Leo Jansons. Enerģija un Pasaule.
Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk