ES siltumsūkņu uzstādīšanas līderi pērn – austrumeiropieši

Eiropā pērn uzstādīts rekordliels siltumsūkņu skaits – ap 3 miljoniem jaunu iekārtu, kas ļaus ietaupīt līdz 8 miljonu tonnu oglekļa dioksīda (CO2) izmešu gadā.

Eiropas līderi austrumeiropieši  

Pērn siltumsūkņu skaita pieauguma absolūtā līdere bija Polija, kur, salīdzinot ar 2021 .gadu, siltumsūkņu pārdošana pieauga par 120%, bet otrajā vietā ierindojās Čehija ar 99% pieaugumu. Abām līderēm sekoja piecas “vecās Eiropas” valstis: Nīderlande (+80%), Beļģija (+66%), Zviedrija (+60%), Austrija (+59%), Vācija (+53%) un Somija (+52%).
Vairākās citās valstīs siltumsūkņu uzstādīšanas progress izrādījās krietni lēnāks, uzrādot pieaugumu no 20 līdz 40% robežās. Šo valstu starpā jāmin Apvienotā Karaliste (+40%), Itālija (+37%), Norvēģija (+25%), Spānija (+21%), Šveice (+22%), Dānija un Francija (abās +20%).

Uz 1000 mājsaimniecībām – aina citāda

Tiesa, pārdoto un uzstādīto siltumsūkņu kopapjoms nesniedz informāciju par to, kurā valstī mājsaimniecības visefektīvāk pārgājušas uz šo zaļo apkures veidu. Un šajā jomā līderes pērn bija pavisam citas valstis: Somija, Norvēģija, Zviedrija un Dānija. Savukārt Čehijā un Polijā uz 1000 mājsaimniecībām uzstādīto siltumsūkņu skaits bija vidēji trīs līdz četras reizes mazāks nekā šajās četrās valstīs.  

Jau 20 miljoni

Kopumā Eiropā šobrīd darbojas ap 20 miljoniem siltumsūkņu, kas nodrošina apkuri 16% dzīvojamo un komerciālo ēku un jau palīdz izvairīties no 54 megatonnām CO2 – tas atbilst Grieķijas ikgadējam kopējam CO2 izmešu apjomam.
Diemžēl dati par to, cik kopumā Latvijā ir uzstādīti siltumsūkņi, nav pieejami, jo neviena institūcija tos neapkopo. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotajā atbalsta programmā fosilā kurināmā nomaiņai mājsaimniecībās uz siltumsūkņiem ar kopējo jaudu līdz 50 kilovatiem līdz pērnā gada oktobrim bija pieteikušās 246 mājsaimniecības.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.