Enerģētikas aktualitātes

Somi no koksnes atlikumiem ražos baterijas 2021oktobris Somijas kokapstrādes, videi draudzīgo iepakojumu un papīra ražotājs “Stora Enso” šī gada vasaras beigās atklājis vairāk nekā 10 miljonus eiro (EUR) vērtu rūpnīcu, kurā no koksnes atlikumiem tiks ražota būtiska nākotnes e-auto bateriju sastāvdaļa – lignīns. Norvēģija milzīgo Trollas dabasgāzes lauku izmantos vēl krietni pēc 2050. gada 2021oktobris Augusta pēdējās dienās Norvēģija oficiāli uzsāka dabasgāzes ieguvi milzīgā Trollas dabasgāzes laukā, kas atrodas Ziemeļjūrā, trešās kārtas ietvaros. Kā ziņo projekta realizētājs un operators valsts kompānija “Equinor”, Trollas izstrādes trešā kārta ļauj būtiski paildzināt šī dabasgāzes lauka izmantošanas laiku, kas nu varētu beigties “krietni pēc 2050. gada”. Vācijā spriež, cik daudz ūdeņraža varēs pārvadīt valsts dabasgāzes tīklā 2021oktobris Šoruden Vācijā sākušās aktīvas diskusijas par to, kā ne tikai ražot, bet arī droši nogādāt pie patērētājiem nākotnes kurināmo numur viens – “zaļo” ūdeņradi. Eksperti izsaka arī visai dažādas prognozes par to, cik daudz ūdeņraža varēs pārvadīt valsts dabasgāzes tīklā. Tiesa, visi ir vienisprātis, ka pārvadītā ūdeņraža apjomam jābūt lielam. Airbus: plaša ūdeņraža izmantošana Eiropas aviācijā pirms 2050. gada ir maz ticama 2021augusts Šī gada jūnija vidū Eiropas aviobūves industrijas milzis “Airbus” paziņoja, ka lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) gaisa telpā lidojošo lidmašīnu līdz vismaz 2050. gadam būs atkarīgas no tradicionālajiem reaktīvajiem dzinējiem un tātad tradicionālajām naftas produktu degvielām. Tas nozīmē, ka ūdeņraža tehnoloģiju masveida ienākšana ES civilajā aviācijā noteikti nav tuvāko trīsdesmit gadu, bet gan daudz tālākas nākotnes jautājums. Briti piedāvā robotizēt jūras vēja parku apkopi 2021augusts Lielie jūras vēja parki ir efektīvs “zaļās” enerģijas avots, tomēr to tehniskā apkope jau šobrīd ir liels izaicinājums un ļoti dārgi izmaksājošs pasākums. Aprēķini rāda, ka apmēram 80% no jūras vēja parku apkopei atvēlētajiem līdzekļiem jātērē tehniskā personāla transportēšanai uz parku un darbam pie turbīnām un zemūdens kabeļiem – bieži cilvēka veselībai un pat dzīvībai bīstamos apstākļos. Somija sāk pasaulē pirmās dziļo iežu kodolatkritumu glabātuves būvi 2021augusts Jautājums, ko iesākt ar pasaulē uzkrātajiem kodolatkritumiem – elektrības ražošanas atomelektrostacijās (AES) “blakusproduktiem”, kļūst arvien aktuālāks. Atkritumu strauja uzkrāšanās īslaicīgās glabātuvēs, kur tie var atrasties līdz 100 gadiem, liek nopietni domāt par tālāko rīcību. Kur taps Eiropas pirmie ūdeņraža pārvades tīkli? 2021augusts “Zaļais” – ar saules un vēja enerģijas palīdzību ražotais – ūdeņradis jau šajā desmitgadē varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem Eiropas Savienības (ES) enerģijas avotiem. To paredzēts izmantot gan auto darbināšanai un enerģijas ražošanai lieljaudas elektrostacijās, gan arī mājsaimniecību energoapgādē. Tomēr, lai ES enerģijas lietotāji varētu saņemt “zaļo” ūdeņradi laicīgi un pietiekamā apjomā, nepieciešams veidot īpašus ūdeņraža pārvades tīklus. Pētījums: saules paneļu noputēšanas dēļ Eiropa zaudē 7-50% no to efektivitātes 2021jūlijs Putekļu un ziedputekšņu slānis, kas nosēžas uz automašīnas vējstikla, ir viegli attīrāms, iedarbinot logu tīrītājus, bet cīņa ar putekļiem uz daudzu simtu kvadrātmetru platības saules paneļiem (PV) ir daudz grūtāka. Īpaši, ja paneļi izvietoti grūti pieejamā vietā vai tuvumā nav lielu ūdens rezervju. Kopumā, kā lēš eksperti, putekļu radītās problēmas Eiropas Savienības (ES) PV parkos var nest arī būtiskus zaudējumus: liedzot saņemt 7-50% no visas parka saražotās elektrības. Tehnoloģiju izrāviens: ģeotermālā enerģija, kas pieejama visiem eiropiešiem? 2021jūlijs Vērienīga zemes siltuma jeb ģeotermālā enerģijas ieguve gan siltuma, gan arī elektrības ražošanai izsenis “rezervēta” tām valstīm, kas atrodas vulkāniski aktīvos reģionos – piemēram, Islandei. Tomēr jaunākie ģeotermālo urbumu izveides tehnikas sasniegumi ļauj cerēt, ka arī citviet Eiropā drīzumā varētu tikt īstenoti jauni un efektīvi zemes siltuma ieguves projekti. Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, Francijā atceļ lidojumus īsos maršrutos 2021jūlijs Cīnoties pret klimata pārmaiņām un videi kaitīgajiem izmešiem, ko rada transports, Francijas valdība šī gada aprīļa sākumā pieņēma bezprecedenta lēmumu: atcelt aviosatiksmi visos iekšzemes lidojumu maršrutos, kurus var veikt ar vilcienu mazāk nekā divarpus stundās. Ar ES fondu atbalstu Polijā būvēs Eiropā pirmo elektroauto bateriju pārstrādes rūpnīcu 2021jūlijs Līdz ar straujo elektroauto skaita pieaugumu visā pasaulē un arī Eiropā rodas nepieciešamība efektīvi pārstrādāt nolietotās elektroauto daļas – pirmkārt un galvenokārt, to akumulatorus. Lai to izdarītu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vien būs jāuzbūvē vismaz 10 lielas pārstrādes rūpnīcas, pirmā no kurām jau vistuvākajā laikā taps mūsu kaimiņvalstī Polijā. Francija: Lai saražotu visu pasaulei nepieciešamo ūdeņradi, vajadzīgi 400 kodolreaktori 2021jūnijs Lai saražotu visu pasaulei nepieciešamo videi draudzīgo ūdeņradi (ūdeņradis, kura iegūšanai netiek izmantota neatjaunojamā enerģijas – pamatā akmeņogles), būtu vajadzīgi vismaz 400 viena gigavata jaudas kodolreaktori, kas tiktu izmantoti tikai šim mērķim. Pie šāda slēdziena nonākuši Francijas parlamentārā biroja zinātnisko un tehnoloģisko izvēļu novērtēšanai (ZTIN) eksperti. Vācijā 2030. gadā 30% aviācijas degvielas iekšzemes reisiem nāks no ilgtspējīgiem avotiem 2021jūnijs Aviācija ir viena no tām nozarēm, kurā gaisa piesārņojuma apjomi kopš 1990. gada ir būtiski palielinājušies. Kā rāda Eiropas Komisijas apkopotie dati, tieši aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no Eiropas Savienības (ES) un 2% no pasaules gaisa piesārņojuma kopapjoma. Vācija kā viena no ES valstīm ar vislielāko avioreisu skaitu uz 2030. gadu apņēmusies vismaz 30% iekšzemes avioreisu izmantot degvielas, kas nāk no ilgtspējīgiem avotiem. Vācijā valda uzskats, ka pāriešana uz “zaļākām” degvielām iekšzemes pasažieru aviopārvadājumos ir vienīgā alternatīva pakāpeniskai šo maršrutu slēgšanai. “Zaļās” enerģētikas ēnas puses Eiropā jeb ko darīt ar nolietotajiem saules paneļiem? 2021jūnijs Neatkarīgi no saules paneļu (PV) ražošanai izmantotās tehnoloģijas visus Eiropas tirgū pieejamos PV var izmantot atkārtoti – kā vērtīgu izejvielu avotu citu preču un produktu izgatavošanai. Eksperti lēš, ka atkārtoti izmantojami ir līdz 95% PV sastāvā esošo izejvielu, tomēr pašreiz Eiropas Savienības (ES) valstīm īpaši raiti ar šī uzdevuma izpildi nesokas. Skotijas piekrastē uzstādīta pasaulē lielākā un jaudīgākā viļņu elektrostacija 2021jūnijs Šobrīd pasaulē lielākā un jaudīgākā viļņu elektrostacija, kas palīdzēs apgādāt ar elektrību Lielbritānijas ziemeļu piekrasti, “devusies jūrā” no Skotijas pilsētas Dandī ostas. Šīs iespaidīgās iekārtas, kas elektrību ražos netālu no Orkneju salu arhipelāga, svars ir 680 metriskās tonnas un uzstādītā jauda – 2 megavati (MW). EK: “zaļajām” degvielām un gāzēm ES būs nepieciešami ilgtspējas sertifikāti 2021maijs Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone paziņojusi, ka ir gaidāmi būtiski Eiropas degvielu jomas likumdošanas pārveidojumi. Īpaši izcelta “zaļo” degvielu un gāzu sertifikācijas ieviešana, kas būs daļa no atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumiem. Šos grozījumus plānots realizēt līdz 2021. gada beigām. ES valstīs varētu ieviest minimālo ēku energoefektivitātes prasību slieksni 2021maijs Ne tikai no plašākas “zaļās” enerģijas izmantošanas elektrības ražošanai un transportam, bet arī enerģijas taupīšanas ēkās ir atkarīgs tas, vai Eiropas Savienība (ES) līdz 2030. gadam spēs sasniegt savus ambiciozos ekonomikas “zaļināšanas” mērķus. Ēkas šobrīd patērē apmēram 36% no visas ES nepieciešamās enerģijas, un ļoti daudzas no tām ir sliktā tehniskā stāvoklī. To var uzlabot var tikai energoefektīva renovācija. ES atbalsta augsti efektīvas dabasgāzes koģenerācijas plašāku izmantošanu Slovākijā 2021maijs Enerģētikas “zaļināšana” Slovākijā ir tieši atkarīga no diviem faktoriem: atteikšanās no akmeņogļu izmantošanas un augsti efektīvas koģenerācijas – vienlaicīgas siltuma un elektrības ražošanas – plašākas ieviešanas. Tāpēc 2021. gada sākumā Slovākijas valdība vērsās Eiropas Komisijā, lai saņemtu atļauju sniegt finansiālu atbalstu jaunajām koģenerācijas stacijām. Šāda atļauja pavasarī tika arī sniegta, kas nozīmē, ka nākamajos piecpadsmit gados gan dabasgāzes, gan “zaļās” stacijas varēs saņemt atbalstu vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Briti plāno palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi Ziemeļjūrā 2021aprīlis Eiropa cenšas kļūt arvien “zaļāka” un krasi ierobežot ne tikai fosilās enerģijas izmantošanu, bet arī tās ieguvi. Tomēr efektīva enerģijas pāreja nav iedomājama bez naftas un dabasgāzes izmantošanas turpināšanas vēl vismaz divdesmit gadus. Līdz ar to britu enerģētikas politikas veidotāji 2021. gada pavasarī pieņēmuši lēmumu ierīkot vairākus jaunus naftas un dabasgāzes urbumus Ziemeļjūrā. ES kompānijas aicina vienlaicīgi izmantot dabasgāzi un ūdeņradi 2021aprīlis Vairāk nekā 90 Eiropas Savienības (ES) enerģētikas uzņēmumi – iekārtu ražotāji un dabasgāzes tīklu operatori – atklātā vēstulē vērsās pie Eiropas Komisijas, aicinot atbalstīt vienlaicīgu ūdeņraža un dabasgāzes pārvadi, sadali un izmantošanu tajos ES reģionos, kur dažādu iemeslu dēļ atsevišķa ūdeņraža pārvades tīkla izveide tuvākajās desmitgadēs varētu būt ļoti sarežģīta un pārāk dārga. ES zinātnieki: Eiropas bioenerģijas politikai ir divas “sejas” 2021aprīlis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) 2020. gada nogalē veica un šī gada sākumā publiskoja vērienīgu pētījumu par Eiropas Savienības (ES) bioenerģijas politiku. Šajā dokumentā cita starpā izteiktas šaubas par mežu izcelsmes bioenerģijas jeb koksnes biomasas ilgtspēju klimatneitrālajā Eiropā. Aizpērn vismaz 30 miljoni eiropiešu dzīvoja “enerģētiskā nabadzībā” 2021marts 2021. gada sākumā tika publiskots jaunākais Žaka Delora institūta* ziņojums par “enerģētisko nabadzību” Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tajā secināts, ka ap trīsdesmit miljoniem jeb ap 6% eiropiešu – cilvēku daudzums, kas līdzvērtīgs Ungārijas, Austrijas un Čehijas iedzīvotāju kopskaitam – aizpērn faktiski dzīvoja “enerģētiskā nabadzībā”. Tas nozīmē, ka viņi mitinājās ļoti zema energoefektivitātes līmeņa ēkās, kā arī nevarēja atļauties pienācīgi apsildīt vai atvēsināt savus mājokļus. Pasaules pirmie ūdeņraža divstāvu autobusi sāk kursēt Aberdīnā, Skotijā 2021aprīlis Janvāra beigās Skotijas pilsētas Aberdīnas ielās izbrauca pasaulē pirmie ar ūdeņradi darbināmie divstāvu autobusi. Unikālo autobusu ražotājs – Ziemeļīrijas uzņēmums “Wrightbus”, kopumā Aberdīnas sabiedriskā transporta vajadzībām piegādās 15 šādus transporta līdzekļus. 2021. gada pirmajā pusē tie papildinās pilsētas esošo municipālā ūdeņraža transporta parku, kuru šobrīd veido ar ūdeņradi darbināmi furgoni, ielu slaucītāji un tehniskās palīdzības transports. Beļģijā līdz 2030. gadam realizēs Eiropā pirmo “zaļā” ūdeņraža loģistikas centra projektu 2021marts Antverpenes osta – viens no lielākajiem jūras pārvadājumu mezgliem Eiropā – sadarbībā ar sešiem projekta partneriem apņēmusies līdz 2030. gadam Beļģijā izveidot Eiropā pirmo pilna cikla “zaļā” ūdeņraža loģistikas centru. 2021. gada 27. janvārī projekta partneri paziņoja par priekšizpētes pabeigšanu, kurā secināts, ka projekts ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots. ES kļūs par pasaules mežu izciršanas ierobežošanas līderi – arī enerģijas ražošanai koksnes būs mazāk 2021marts Eiropas Savienība (ES) ir apņēmības pilna kļūt ne tikai par pasaules klimata pārmaiņu, bet arī mežu izciršanas ierobežošanas līderi – ar šādu vēstījumu 2021. gada sākumā nāca klajā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Jaunākie un visai satraucošie pētījumi rāda, ka Eiropai izdevies saglabāt mazāk nekā 1% no tās primārajiem mežiem – tie ir meži, kas izveidojušies dabiskā veidā un kuros nekad nav notikusi mežsaimnieciskā darbība. Eksperti: ES dabasgāzes tirgum jābūt atvērtam visām “zaļināšanas” iespējām 2021marts Tā kā Eiropas Savienības (ES) valstis uz 2030. gadu ir apņēmušās samazināt kaitīgo izmešu apjomu par vismaz 55%, arī dabasgāzes patēriņu sagaida kritums par apmēram 32-37%. Tas nozīmē, ka, lai gāzveida kurināmie saglabātu savas līdzšinējās pozīcijas, Eiropas dabasgāzes tirgum vistuvākajā laikā jākļūst atvērtam visām “zaļināšanas” iespējām. Eiropā pirmais: Ziemeļanglijā startē dabasgāzes-ūdeņraža apkures pilota projekts 2021marts Vinlatona – mazpilsēta netālu no Geitshedas Anglijas ziemeļaustrumos kļuvusi par Eiropas pirmo pašvaldību, kur dabasgāzes-ūdeņraža apkures pilota projekta ietvaros vairāki simti mājsaimniecību un nelielu uzņēmumu tiek nodrošināti ar unikālu siltumu. Tas daļēji ražots no dabasgāzes un daļēji – no ūdeņraža. Vācijā satraukums par reģionu attīstību pēc atomelektrostaciju slēgšanas 2021februāris Pēc Fukušimas atomelektrostacijas (AES) avārijas 2011. gada martā vairāk nekā 80% Vācijas parlamenta deputātu nobalsoja par kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšanu 2022. nevis 2036. gadā, kā tas bija sākotnēji plānots. Līdz ar to jau pavisam drīz un uz visiem laikiem tiks apturēta sešu atlikušo Vācijas AES darbība, padarot to par pirmo valsti pasaulē, kas pēc vairāk nekā 50 gadu veiksmīgas AES ekspluatācijas pilnībā likvidēs savu kodolenerģētikas nozari. Dānija un Norvēģija kopā būvēs pasaulē lielāko ūdeņraža prāmi 2021februāris Astoņu Dānijas un Norvēģijas kuģniecības un enerģētikas uzņēmumu konsorcijs nākamo sešu gadu laikā realizēs vienu no ambiciozākajiem projektiem tīra Eiropas jūras transporta jomā – uzbūvēs pasaulē lielāko un jaudīgāko ūdeņraža prāmi. Ar šādu paziņojumu klajā nācis viens no projekta partneriem – Ziemeļeiropas lielākā jūras pārvadājumu un loģistikas kompānija DFDS. Dānija un Nīderlande: EK jāsniedz atbalsts koksnes dedzināšanas izbeigšanai Eiropā 2021februāris Tā kā daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis plāno tuvākajā laikā atteikties no akmeņogļu izmantošanas enerģijas ražošanai, pieaug risks, ka šim mērķim ES enerģētikas “zaļināšanas” vārdā sāks izmantot daudz vairāk koksnes resursu. Bet tas nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams – pie šāda secinājuma ar daudzu ES valstu Zinātņu akadēmiju līdzdalību nonākuši Dānijas un Nīderlandes eksperti. “Zaļais” amonjaks: vai jauna ēra Eiropas un pasaules enerģētikā? 2021februāris Ilgtspējīga siltuma, elektrības un transporta degvielu ražošana nav vienīgie Eiropas Savienības valstu enerģētikas “zaļināšanas” mērķi laika periodam līdz 2050. gadam. Maksimāli “zaļa”, pēc enerģētikas politikas veidotāju domām, jāpadara arī to daļu rūpnieciskā ražošana, kur tas ir iespējams. Tajā skaitā enerģijas ietilpīgā mēslojuma ražošana un ķīmiskā rūpniecība, kur masveidā izmanto amonjaku – gāzi ar asu, nepatīkamu smaku un lieliem vidi piesārņojošo izmešu apjomiem. Eiropas Komisija “nestāsies ceļā” valstīm, kas vēlas attīstīt atomenerģētiku 2021janvāris Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss sarunā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektoru Fatihu Birolu paziņoja, ka EK “nestāsies ceļā” tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras enerģētikas “zaļināšanas” mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības palielināšanai lēmušas par labu jaunu atomelektrostaciju (AES) būvniecībai. Pētījums: pasaulē un Eiropā bez problēmām varētu dzīvot, samazinot enerģijas patēriņu par 60% 2021janvāris Līdsas Universitātes zinātnieki Lielbritānijā sadarbībā ar amerikāņu kolēģiem prezentējuši pētījumu par enerģijas pietiekamību Eiropā un pasaulē līdz 2050. gadam. Tā galvenais secinājums: ja globālais enerģijas patēriņš līdz 2050. gadam tiktu samazināts par 60% no pašreizējā apjoma, arī tad būtu iespējams nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus apmēram 10 miljoniem cilvēku. Bulgārija lūdz ES palīdzību akmeņogļu izmantošanas pārtraukšanas plāna izstrādē 2021janvāris Bulgārija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šobrīd liela daļa elektrības tiek saražota akmeņogļu elektrostacijās. Bez tam šīs valsts enerģētikas politikas veidotāji uzskata, ka tuvākajā nākotnē pilnībā atteikties no akmeņogļu izmantošanas ir ļoti būtisks un dārgs izaicinājums, kuru pašu spēkiem var arī neizdoties pārvarēt. Spānija vēlas līdz 2030. gadam uzstādīt 10% no visām ES “zaļā” ūdeņraža ražošanas iekārtām 2020decembris Sekojot Francijas un Vācijas piemēram, arī Spānija šī gada rudenī apstiprinājusi savu “zaļā” ūdeņraža stratēģiju līdz 2030. gadam, kur izvirzīts ļoti ambiciozs mērķis: nākamajos desmit gados valstī uzstādīt “zaļā” ūdeņraža ražošanas iekārtas ar kopējo jaudu 4 gigavati. Tā ir desmitā daļa no visām plānotajām Eiropas Savienības (ES) “zaļā” ūdeņraža jaudām. Zviedrija līdz 2040. gadam plāno pāriet uz 100% AER izmantošanu 2020decembris Pēc desmit gadiem gandrīz trešdaļai no visas Eiropā patērētās enerģijas jānāk no atjaunojamiem enerģijas avotiem. To paredz Eiropas Savienības enerģijas “zaļināšanas” saistošie mērķi. Lai gan daudzām ES dalībvalstīm šīs apņemšanās izpilde varētu sagādāt problēmas, ir arī tādas valstis, kas par ambiciozā mērķa sasniegšanu neraizējas. Eksperti: kravas e-auto ES vajag ne tikai lētākas baterijas, bet arī pienācīgu infrastruktūru 2020decembris Elektromobilitātei nākamajos desmit gados gan Eiropā, gan citviet pasaulē tiek paredzēta ļoti strauja attīstība, kas ietvers ne tikai privāto, bet arī komunālo, sabiedrisko un kravas transportu. Jau šobrīd Eiropā vairāk nekā puse no autopārvadājumiem tiek realizēti ap 300-500 km rādiusā – attālumā, ko apmēram 25% visu e-auto var veikt bez papildu uzlādes. Japāņi sola Eiropai jau 2021. gadā izmēģināt oglekļa uztveršanas un noglabāšanas sistēmu jūras transportam 2020decembris Jūras transporta “zaļināšana” Eiropā un pasaulē ir tikpat svarīga kā videi kaitīgo izmešu samazināšana autotransportā un aviācijā, bet viens no perspektīvākajiem veidiem šī mērķa sasniegšanai ir kuģu oglekļa dioksīda (CO2) uztveršanas sistēmas izveide un uzstādīšana uz tirdzniecības flotes kuģiem. Tieši pie tā kopā ar partneriem šobrīd strādā Japānas kuģubūves koncerns “Mitsubishi Shipbuilding”. Uzņēmums jau nācis klajā ar paziņojumu, ka ar šīs inovatīvās sistēmas starpniecību jūras transporta izmešus varētu samazināt pat par 90%. Lietuva viedo elektrības un dabasgāzes skaitītāju ieviešanai aizņemsies 110 miljonus eiro 2020novembris Aktīva dabasgāzes un elektrības viedo skaitītāju uzstādīšana (viedizācija) Eiropas Savienībā (ES) norit jau vairāk nekā desmit gadus. Daudzas ES dalībvalstis savas viedizācijas programmas jau ir noslēgušas, bet ļoti neliela daļa nav pat uzsākušas. Starp šīm valstīm jāmin arī Lietuva – vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur elektrības un dabasgāzes uzskaites masveida viedizācija varētu sākties tikai šī gada pašās beigās. Lai paātrinātu viedo skaitītāju ieviešanas projekta realizāciju, Lietuvas valstij piederošais enerģētikas koncerns “Ignitis Grupe” 2020. gada rudenī aizņemsies 110 miljonus eiro (EUR) no Eiropas Investīciju bankas (EIB). Daļā ES vēja enerģētika varētu kļūt “brīva no subsīdijām” jau 2023. gadā 2020novembris Atjaunojamās enerģijas jaudu apjoms visā pasaulē strauji pieaug, un tajā pašā laikā samazinās šo jaudu izbūvei nepieciešamās kapitāla izmaksas. Līdzīga situācija vērojama arī virknē Eiropas Savienības (ES) valstu. Iezīmīgi, ka daudzās valstīs, kur tiek rīkotas vēja elektrostacijās saražotās elektrības izsoles, vēja elektrības cena jau ir sasniegusi tik zemu apjomu, kāds vēl salīdzinoši nesen tika prognozēts tikai uz 2050. gadu. Tas liek domāt, ka vismaz daļā ES valstu vēja enerģētika varētu kļūt “brīva no subsīdijām” jau pēc dažiem gadiem. Vācija palīdzēs modernizēt Ukrainas enerģētiku 2020oktobris Šī gada vasaras izskaņā pēc vairākus mēnešus ilgušām konsultācijām Ukraina un Vācija vienojās par ilgtermiņa partnerības uzsākšanu enerģētikā, kuras rezultātā Ukrainas enerģētikas sektoru tuvākajās desmitgadēs varētu sagaidīt līdz šim nepieredzēta mēroga pārmaiņas. Kaut gan sadarbība plānota ilgstošam laika periodam un aptvers visdažādākās enerģētikas un klimata politikas jomas, kā pirmie ciešākās sadarbības virzieni izvēlēti ēku energoefektivitātes uzlabošana un “zaļās” enerģijas īpatsvara pieaugums siltuma un elektrības ražošanā. Polija līdz 2023. gadam par 60% palielinās sava LNG termināļa importa jaudu 2020oktobris Dabasgāze šobrīd ir un arī tuvākajās desmitgadēs būs viens no svarīgākajiem Eiropas valstu enerģijas ražošanas avotiem. Lai garantētu tās drošas un nepārtrauktas piegādes Polijai un nākotnē arī Baltijas valstu tirgum, līdz 2023. gadam tiks realizēts vērienīgs Svinouščes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa Polijā paplašināšanas projekts. Deviņu ES valstu dabasgāzes operatori veidos paralēlu dabasgāzes-ūdeņraža piegādes tīklu 2020oktobris Vienpadsmit dabasgāzes pārvades sistēmas operatori no deviņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm izstrādājuši plānu līdz 2040. gadam izveidot īpašu dabasgāzes infrastruktūrai paralēlu ūdeņraža piegādes tīklu. Plānots, ka tīkls savienos ūdeņraža piegādes un pieprasījuma centrus visā Eiropā, starp kuriem jāmin rūpniecības klasteri, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas uzņēmumi un lielas atjaunojamās enerģijas elektrostacijas – jūras vēja parki Ziemeļjūrā un saules elektrostacijas Francijas un Spānijas dienvidos. Nīderlandē vērtē iespēju izbeigt elektrības un siltuma ražošanu no koksnes biomasas 2020oktobris Biomasa ir svarīga Eiropas enerģētikas “zaļināšanas” sastāvdaļa, tomēr tās izmantošana elektrības, kā arī siltuma ražošanai ir izšķērdība - pie šāda secinājuma nākuši Nīderlandes atjaunojamās enerģijas un ekonomikas eksperti. Šī gada jūlijā publiskotajā Nīderlandes valdības neatkarīgās konsultatīvās padomes ziņojumā par biomasas izmantošanas perspektīvām teikts, ka valstī pēc iespējas drīz nepieciešams ne tikai ierobežot, bet arī pilnībā pārtraukt enerģijas ražošanu no koksnes. GIPL posma izbūve zem Nemunas upes Lietuvā jau pa pusei pabeigta 2020oktobris Lietuvas-Polijas maģistrālais gāzesvads (GIPL), kas savienos Baltijas valstu un Polijas gāzapgādes sistēmas, ir lielākais šāda veida dabasgāzes infrastruktūras projekts Austrumbaltijā, kura realizācija šovasar sasniegusi būtisku atskaites punktu. Jūlija beigās sākts un nu jau pa pusei noslēdzies darbs pie viena no tehniski sarežģītākajiem GIPL izveides posmiem – dabasgāzes cauruļvadu šķērsojuma zem Lietuvas lielākās upes Nemunas. Vēl viens risinājums “zaļākai” ES nākotnei: peldošās saules elektrostacijas 2020oktobris Eiropas Savienības (ES) enerģētikas “zaļināšanas” ideja ir pazīstama visiem. Jautājumus tikai raisa tas, kā praktiski izpildīt ambiciozos atjaunojamās enerģijas ražošanas mērķus gan līdz 2030., gan 2050. gadam. Viens no veidiem, kā to panākt, ir intensīvāk būvēt lieljaudas vēja un saules elektrostacijas. Diemžēl tam piemērotu platību Eiropā nemaz nav tik daudz. Tāpēc, lai nākotnē plašāk attīstītu fotoelektriskā (PV) jeb saules paneļu tipa enerģētiku, neaizņemot arvien lielākas sauszemes teritorijas, tiek prezentēta iespēja izvietot šīs stacijas ūdenstilpnēs, piemēram, dzeramā ūdens rezervuāros, rūpnieciskajos baseinos, karjeros un ezeros. Profesionāļi skeptiski attiecībā uz ES pārlieku lielo paļaušanos uz “zaļo” ūdeņradi 2020augusts “Zaļais” ūdeņradis, ko elektrolīzes ceļā ražo no saules un vēja stacijās iegūtas elektrības, pēdējā pusgada laikā nemainīgi atrodas Eiropas enerģētikas nākotnes diskusijas degpunktā. Ar to saistītas ļoti lielas un, iespējams, pat pārlieku optimistiskas cerības: šādu secinājumu pēc iepazīšanās ar Eiropas Savienības (ES) ūdeņraža stratēģijas projektu pauda enerģētikas un smagās rūpniecības nozares profesionāļi. Eiropas pasažieru auto izmešu daudzums aug trešo gadu pēc kārtas 2020augusts Viens no lielākajiem Eiropas Savienības (ES) gaisa piesārņotājiem vēsturiski bijis autotransports, un arī šobrīd uz to attiecas 40% no visām oglekļa dioksīda (CO2) emisijām apvienotajā Eiropā. Savukārt, no šiem 40% gandrīz ceturtā daļa – 12%, nāk no visa veida pasažieru autotransporta. Un, neraugoties uz ambiciozajiem ES enerģētikas politikas veidotāju transporta “zaļināšanas” mērķiem, arī pērn nav izdevies apturēt pēdējos trīs gados vērojamo CO2 piesārņojuma pieaugumu pasažieru auto sektorā. “Elering” lietotne ļauj tiešsaistē aprēķināt energosistēmas pieslēguma izmaksas 2020augusts Kā Baltijas valstīs, tā arī citviet Eiropā informācijas pieejamība tiešsaistē pakāpeniski kļūst par ļoti nozīmīgu energokompāniju un sistēmas operatoru komunikācijas sastāvdaļu. Tā ir aktuāla arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur šī gada jūnijā pārvades sistēmas operators “Elering” laidis klajā jaunu, uzlabotu “pieejamo savienojuma jaudu” (available connection capacities) lietotnes VLA versiju. Dabasgāzes tranzīta apjoms no Lietuvas caur Latviju šī gada pirmajā pusē dubultojies 2020augusts Kopš Baltijas-Somijas dabasgāzes tirgus izveides un Igaunijas-Somijas starpsavienojuma Balticconnector darbības uzsākšanas 2020. gada 1. janvārī Baltijas reģiona dabasgāzes tirdzniecība kļuvusi aktīvāka. Dabasgāzes piegādēm no sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) importa termināļa Klaipēdā kā tranzīta teritorija tiek izmantota Latvija, kas nozīmē, ka mūsu valsts dabasgāzes pārvades sistēma tiek izmantota arvien intensīvāk. Uz to norāda arī 2020. gada pirmās puses dabasgāzes piegāžu statistika. Lielbritānija līdz 2023. gadam atteiksies no malkas un akmeņoglēm mājokļu apkurē 2020jūlijs Omulīgi ziemas vakari pie kvēlojoša kamīna ģimenes lokā daudziem Lielbritānijas iedzīvotājiem visai drīz var kļūt par nostalģisku pagātnes ainu, jo šīs valsts valdība lēmusi, ka līdz ar nākamo gadu sāks ieviest nesmalcinātās koksnes (malkas) un akmeņogļu izmantošanas aizliegumu mājsaimniecību sektorā. Jau no 2021. gada februāra malku nevarēs iegādāties iepakojumos, kuru tilpums mazāks par diviem kubikmetriem, savukārt ar 2023. gada februāri malkas un akmeņogļu izmantošana britu mājokļu apsildei tiks pilnībā aizliegta. ES klimata mērķu sasniegšanai Dānija būvēs divas milzīgas “enerģijas salas” 2020jūlijs Līdz 2030. gadam samazinot oglekļa dioksīda (CO2) emisijas par 70% no 1990. gadu līmeņa, Dānija vēlas kļūt par vienu no ilgtspējīgākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm un “zaļās” enerģijas eksporta līderi apvienotajā Eiropā. Lai sasniegtu šo mērķi, nākamajos desmit gados valsts plāno realizēt ļoti ambiciozu enerģētikas “zaļināšanas” plānu, kura ietvaros iecerēta arī ES pirmo milzīgo vēja elektrostaciju klasteru jeb “enerģijas salas” izveide. To pirmās kārtas ietvaros katrā klasterī tiks uzstādītas 2 gigavatu (GW) vēja jaudas, vairāk nekā trīskāršojot pašreizējo Dānijas jūras vēja elektrostaciju summāro jaudu – 1,7 GW. Inovatīvs projekts Igaunijā: plastmasas atkritumus pārvērtīs šķidrajā kurināmajā 2020jūlijs Plastmasas atkritumu apjoms pasaulē pieaug neticamā ātrumā – par apmēram 300 miljoniem tonnu gadā, bet to otrreizējās pārstrādes jaudas nepalielinās tik ātri kā būtu nepieciešams. Eiropā plastmasas atkritumi pārsvarā tiek sadedzināti vai noglabāti, un tikai neliela daļa no tiem iegūst “otro dzīvi” augstas pievienotās vērtības produktu veidā. Un tieši šāda produkta – šķidrā kurināmā, ražošanu tuvākajos gados plāno uzsākt mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Pirmā ES sertificētā e-lidmašīna saņem vispasaules lidošanas atļauju 2020jūlijs 2020. gada 10. jūnijā pirmais Eiropas Savienībā (ES) sertificētais e-lidaparāts – divvietīgā, Slovēnijā ražotā lidmašīna “Pipistrel Velis Electro” – no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EADA) saņēma vispasaules ekspluatācijas atļauju. Šī lidmašīna spēj lidojumā pavadīt līdz 80 minūtēm, un to darbina elektromotors, ko baro divi akumulatori. “Pipistrel Velis Electro” celtspēja ir līdz 600 kg, bet uzlādēšanas laiks svārstās no 40 līdz 70 minūtēm, kas to padara ideāli piemērotu lidotprasmes apmācību veikšanai. Dabasgāzes nākotnei Eiropā EK redz tikai trīs iespējas 2020jūnijs Ikviens enerģijas veids ir ne tikai jāiegūst vai jāsaražo, bet arī droši jāglabā un, visbeidzot, jāpiegādā galapatērētājiem. Bez mūsdienīgas, drošas un labi uzturētas energoapgādes infrastruktūras to izdarīt nav iespējams. Šajā kontekstā bieži diskutē arī par dabasgāzes nākotni apvienotajā Eiropā. Peldošās vēja elektrostacijas varētu masveidā parādīties ES un ASV jau 2024. gadā 2020jūnijs Peldošās vēja elektrostacijas ir viena no tuvāko gadu “zaļās” enerģijas attīstības prioritātēm pasaulē. Tās ir tās pašas jūras vēja elektrostacijas, tikai ar šķietami mazu atšķirību: peldošās vēja elektrostacijas izvieto tajās jūru un okeānu daļās, kas tradicionālām jūras vēja iekārtām nav pieejamas – vairāk nekā 60 metru dziļumā. Lietuva varētu pievienoties Baltijas-Somijas dabasgāzes tirgum 2022. gadā 2020jūnijs Jau vairāk nekā pusgadu veiksmīgi darbojas Baltijas valstu un Somijas apvienotais dabasgāzes tirgus – pirmā šāda veida starpvalstu dabasgāzes tirgus platforma Eiropas Savienībā. Bet vai tā aptver visas trīs Baltijas valstis? Diemžēl pagaidām nē, jo lielākais Baltijas dabasgāzes patērētājs un vienīgais sašķidrinātās dabasgāzes importētājs – Lietuva, pagaidām tai nav pievienojies. Tomēr visai drīz pievienošanās varētu notikt. Francijā būvēs vienu no lielākajiem enerģijas uzkrājējiem ES 2020jūnijs Pasaules vadošās energokompānijas arvien biežāk pievēršas “zaļās” enerģijas problēmu risināšanai, īpaši jautājumam, kā efektīvi uzkrāt no atjaunojamiem avotiem nākušo elektrību izmantošanai tad, kad vējš nepūš un saule spīd mazāk. Starp šīm energokompānijām jāmin arī “Total”, kas šī gada aprīlī paziņoja par lieljaudas litija jonu enerģijas uzkrājēja izveides uzsākšanu Dinkerkas ostas akvatorijā Francijā. Šis enerģijas uzkrājējs ar 25 megavatstundu (MWh) ietilpību un 25 megavatu (MW) uzstādīto jaudu būs lielākais Francijā un viens no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES). Polijas pirmā atomelektrostacija izmaksās ap 15,5 miljardiem dolāru 2020jūnijs Polija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kam nākamajās desmitgadēs īpaši lielas pūles un finanšu resursi jāvelta enerģētikas “zaļināšanai”, jo pagaidām vairāk nekā puse tajā ražotās elektrības nāk no visnetīrākā ģenerācijas avota – akmeņoglēm un brūnoglēm. Meklējot alternatīvu akmeņoglēm, par pieņemamāko un ilgtspējīgāko šobrīd atzīta atomenerģētika, un, pēc Polijas Enerģētikas ministrijas prognozēm, valsts pirmajai atomelektrostacijai (AES), kuras būvniecībā varētu tikt ieguldīti ap 15,5 miljardiem ASV dolāru, darbs jāuzsāk jau 2033. gadā. Viedā uzskaite aktuāla arī gāzapgādes jomā 2020jūnijs Viedā dabasgāzes uzskaite, kuru ikdienā patērētāji var iepazīt ar viedā dabasgāzes uzskaites mēraparāta (viedā skaitītāja) starpniecību, Eiropas Savienības (ES) valstīs nav tik izplatīta kā viedā elektroenerģijas uzskaite. Dažas ES valstis iestājas par īstermiņa programmu visu dabasgāzes uzskaites mēraparātu viedizācijai, savukārt citas, tostarp Latvija, ne. Covid-19 pandēmijas ietekme dabasgāzes nozarē 2020jūnijs Šobrīd pasaules dabasgāzes sektora attīstību, tāpat kā ekonomiku kopumā, ietekmē Covid-19 pandēmijas raisītais saspīlējums. Protams, nozares funkcionēšana nav apstājusies nedz cauruļvadu, nedz sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) segmentā, tomēr ir pieredzētas būtiskas izmaiņas, tostarp strauja resursu cenu lejupslīde un mērens pieprasījuma kritums. Līdz 2022. gada 30. aprīlim Igaunijā samazināta akcīze elektrībai un dabasgāzei 2020maijs Covid-19 pandēmijas ietekmē dažādās Eiropas valstīs tiek ieviesti atšķirīgi ekonomikas un enerģētikas sektora atveseļošanas pasākumi. Šādus pasākumus, turklāt dabasgāzes nodokļu jomu skarošus, izstrādājusi arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Sākot ar 2020. gada 1. maiju, akcīzes nodokļa likme dabasgāzei samazināsies no 79,14 līdz 40 eiro (EUR) par 1000 kubikmetriem (m3), bet akcīzes nodokļa likme elektrībai no 4,47 līdz 1 EUR par megavatstundu (MWh). Akcīzes nodokļa samazinājums būs spēkā divus gadus. 2020. gadā prognozē 43% elektroauto pārdošanas kritumu 2020maijs Kā liecina jaunākais tirgus izpētes un stratēģisko konsultāciju kompānijas “Wood Mackenzie” pētījums, pasaules elektroauto (EA) pārdošanas apjomi 2020. gadā varētu samazināties gandrīz uz pusi - par 43%. Reālos skaitļos tas nozīmē, ka pārdoto EA apjoms šogad varētu sarukt līdz 1,3 miljoniem salīdzinājumā ar 2,2 miljoniem, kas tika pārdoti 2019.gadā. Pētījumā arī uzsvērts, ka līdztekus COVID-19 pandēmijai EA tirgus attīstību nopietni bremzēs zemās naftas cenas un potenciālo pircēju, īpaši lielo kompāniju, nogaidošā pozīcija. ES “enerģijas pāreja” bez gāzapgādes - neiespējama 2020maijs Klimata pārmaiņu ierobežošana un “enerģijas pāreja” – gandrīz visas fosilās enerģijas aizstāšana ar atjaunojamiem resursiem, ir Eiropas Savienības (ES) enerģētikas prioritāte numur viens. Pagaidām šis process norit lēni, jo vēl nav rastas atbildes uz visiem jautājumiem, kā to realizēt. Skaidrs ir tikai tas, ka “enerģijas pāreja” nav iespējama bez “pārejas kurināmajiem”, un galvenais starp tiem ir dabasgāze. Tātad: pāreja nav iespējama bez dabasgāzes un esošo ES gāzes pārvades un sadales tīklu izmantošanas un attīstības. Ignalinas AES taps vidējas un zemas radioaktivitātes atkritumu glabātuve 2020maijs Ignalinas atomelektrostacija (IAES) tika slēgta 2009. gada 31. decembrī, tomēr tās iekārtu demontāža, kodoldegvielas izkraušana un radioaktīvo atkritumu noglabāšana turpinās arī pašreiz. Visu darbu pabeigšanai nepieciešami vēl vismaz desmit gadi. Šī procesa ietvaros 2020. gada marta beigās tika izsludināts konkurss zema un vidēja līmeņa radioaktīvo atkritumu īstermiņa virszemes glabātuves būvniecībai. Saskaņā ar konkursa noteikumiem interesentu pieteikumus 73,16 miljonus eiro vērtā projekta realizācijai pieņems līdz šī gada 30. jūnijam. Pētījums: “zaļā” ūdeņraža ražošana prasīs kolosālus vēja un saules resursus 2020maijs “Zaļo” ūdeņradi – ražotu no atjaunojamiem energoresursiem, mēdz dēvēt par ideālu nākotnes enerģijas avotu, ko varēs izmantot enerģijas uzkrāšanai, transporta dekarbonizācijai, apkures un rūpniecības procesu “zaļināšanai” un vēl daudziem citiem mērķiem. “Zaļo” ūdeņradi pat teorētiski būs iespējams kombinēt ar uztverto oglekļa dioksīdu (CO2), lai iegūtu ilgtspējīgu aviācijas degvielu. Tomēr šī unikālā energoresursa masveida izmantošanas nākotnes vīziju aizēno pavisam reāla problēma: lai iegūtu milzīgu daudzumu visā pasaulē nepieciešamā “zaļā” ūdeņraža, būs nepieciešams tikpat milzīgs, lai neteiktu kolosāls, atjaunojamās enerģijas apjoms. Alternatīvās degvielas no šodienas skatpunkta 2020aprīlis Eiropas Savienības (ES) transporta dekarbonizācijas mērķis laikposmā līdz 2020. gadam (10%) nav ticis sasniegts, taču 2030. gada saistošais mērķis ir noteikts vēl ambiciozāks (14%), tāpēc ir nepieciešams rast operatīvu risinājumu emisiju samazinājumam visos nozares segmentos. Vistuvāk transporta dekarbonizācijas izrāvienam atrodas jūras un dzelzceļa satiksme, kur scenāriji nākamajiem desmit gadiem iezīmējas visai skaidri: jūras transportā dominē sašķidrinātā dabasgāze (SDG) un elektrovilce (piemēram, nodrošinot neliela attāluma prāmju satiksmi), bet dzelzceļa transportā – tīkla elektrifikācija. Lietuvas energosistēmu vadīs no jauna centra 2020aprīlis Lai arī līdz Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu vēl visai tāls ceļš ejams, viens no būtiskākajiem soļiem šajā virzienā vismaz no Lietuvas puses jau ir sperts. Martā Viļņā oficiāli tika atklāts jaunais Lietuvas energosistēmas vadības un datu centrs. Pēc 2025. gada no tā tiks patstāvīgi regulēta frekvence Lietuvas energosistēmā, ko šobrīd veic Maskavā – vienotajā Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmu (BRELL loka) dispečeru centrā. PEP LNK valdes sēdē: par dabasgāzes sadales sistēmas aktualitātēm un nozares zinātniskajiem pētījumiem 2020aprīlis Šā gada 19. februārī AS "Gaso" telpās, Vagonu ielā 20, Rīgā, noritēja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) paplašinātā valdes sēde, kuras dalībnieki tika iepazīstināti gan ar Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas attīstības virzienu un sadales sistēmas operatora (SSO) AS "Gaso" darbības prioritātēm dažu nākamo gadu periodam, gan ar valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas dabasgāzes infrastruktūras attīstības tendences, izaicinājumi un risinājumi" struktūru, uzdevumiem un plānotajām aktivitātēm 2020. gadā. „Zaļās” dabasgāzes apjoms Zviedrijas transportā 2030. gadā būs 100% 2020marts „Zaļās” dabasgāzes (biometāna) izmantošana Zviedrijas transportā, īpaši pilsētu un starppilsētu pārvadājumos, pieaug ar katru gadu. Tās īpatsvars saspiestās (CNG) un sašķidrinātās (LNG) dabasgāzes piedāvājumā 2018. gadā pārsniedza 91, bet 2019. gadā jau 94,6%. Arī kopējais CNG un LNG pārdošanas apjoms gan 2018., gan arī 2019. gadā šajā valstī ir tikai palielinājies. Bez tam aizpērn tika veiksmīgi pārvarēts iepriekšējo divu gadu pārdošanas kritums, pat palielinot dabasgāzes kā autotransporta degvielas realizāciju par 1,6 gigavatstundām jeb 0,16 miljoniem kubikmetru (m3). Polija atsakās no valsts pēdējās akmeņogļu elektrostacijas, tās vietā nāks dabasgāze 2020marts Polijas valsts enerģētikas uzņēmumi „Energa” un „Enea” februāra vidū paziņoja par finansējuma apturēšanu savam kopīgajam elektrostacijas būvniecības projektam – tā dēvētajai Ostrolekas C akmeņogļu elektrostacijai ar uzstādīto jaudu 1 gigavats. Šai stacijai, kuras būvniecība tika uzsākta 2018. gadā, vajadzēja kļūt par pēdējo akmeņogļu elektrostaciju, kas tapusi Polijas teritorijā. Somija kļūs par vienīgo urāna ieguvēju Eiropā 2020marts Enerģētikas neatkarības stiprināšana un energoresursu importa mazināšana ir viena no Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas prioritātēm. Tiesa, mazas oglekļa ietilpības energoresursu (izņemot „zaļos” avotus) Eiropā nav īpaši daudz, un ne visi no tiem ir plaši pazīstami. Kā piemēru šeit var minēt kodoldegvielas izejvielu urānu, kas dažās ES valstīs nelielā koncentrācijā atrodams citu metālu ieguves pārpalikumos. Viena no nedaudzajām ES valstīm, kur urānu var iegūt šādā veidā, ir Somija. 2020. gada 5. februārī Somijas valdība piešķīra uzņēmumam „Terrafame” urāna ieguves un pārstrādes atļauju. Līdz ar to visai drīz Somija kļūs par vienīgo ES valsti, kas iegūst urānu un ražo kodoldegvielas sagataves. „Balticconnector”: pirmais darbības mēnesis bija ļoti veiksmīgs 2020marts Igaunijas un Somijas zemūdens gāzesvada „Balticconnector” komerciālās izmantošanas pirmais mēnesis pierādījis, ka, neraugoties uz skepsi, Igaunijas, Latvijas un Somijas reģionālā dabasgāzes tirgus darbības sākums ir bijis ne tikai veiksmīgs, bet arī daudzsološs. Caur „Balticconnector” 2020. gada janvārī pārvadītas 885 gigavatstundas (GWh) jeb ap 90,6 miljoniem kubikmetru (m3) dabasgāzes: daudzums, kas krietni pārsniedza Igaunijas iekšzemes patēriņu (565 GWh jeb ap 57,8 miljoniem m3 dabasgāzes). Igaunijas degslānekļa atkritumi palīdzēs „zaļināt” „Rail Baltica” 2020februāris “Rail Baltica” (RB) – viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem Eiropas austrumos, drīzumā kļūst arī par projektu, ar kura starpniecību uzlabot Baltijas valstu vides ilgtspēju un samazināt enerģijas ražošanas procesā radušos atkritumu daudzumu. Tiesa, tas pagaidām attieksies tikai uz RB Igaunijas posma būvniecību. Igaunijas dabasgāzes patēriņam un importam 2019. gadā – 8% samazinājums 2020februāris Ziemas Baltijā kļūst arvien siltākas, ik gadu pieaug „zaļās” enerģijas īpatsvars apkurē, un pakāpeniski mainās dabasgāzes apgādes struktūra. Šīs tendences atspoguļojas arī dabasgāzes importā un patēriņā kā katrā no Baltijas valstīm atsevišķi, tā arī visā reģionā kopumā. Pērn būtisku dabasgāzes īpatsvara samazinājumu piedzīvoja Igaunija, kas importēja un patērēja 4,8 teravatstundas (TWh) dabasgāzes – par 8% mazāk nekā 2018. gadā. Vācijas akmeņogļu nozares likvidācija: slēgs 84 elektrostacijas, „ogļu bezdarbniekus” pārkvalificēs 2020februāris Vācijas federālā valdība un valsts reģionu un enerģētikas nozares pārstāvji vienojušies par plānu, kas paredz līdz 2038. gadam pakāpeniski atteikties no cietā kurināmā (akmeņogļu, brūnogļu, bitumena ogļu un lignīta) izmantošanas.  Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs 16. janvārī paziņoja, ka enerģētikas uzņēmumiem un reģioniem, kurus skars šis process, kompensācijās tiks izmaksāti ap 40 miljardiem eiro (EUR). Tāpat cietā kurināmā staciju operatori saņems vēl ap 4,35 miljardiem EUR, lai kompensētu elektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu. Vienošanās panākta sarunās, kuru laikā tika apspriesti veidi, kā Vācijā panākt pāreju uz videi draudzīgas enerģijas izmantošanu un atbalstīt Eiropas Savienības (ES) 2030.–2050.g. klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Eiropas Komisija: līdz 2030. gadam jānodrošina 1 triljons eiro „zaļajām” investīcijām 2020februāris 2019. gada beigās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena prezentēja „Eiropas Zaļo” kursu – ietvaru programmu vides un klimata aizsardzībai, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pirmkārt, un galvenokārt tas nozīmē oglekļa dioksīda emisiju neitralitāti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. „Eiropas Zaļais kurss” prasīs bezprecedenta investīciju – ap 1 triljona eiro (EUR), piesaisti jau līdz 2030. gadam, un tā veiksme lielā mērā atkarīga arī no ES dalībvalstu privāto investīciju pieejamības. Pētījums: „zaļās” gāzes vairos nodarbinātību laukos un „draudzēsies” ar dabasgāzi 2020februāris Lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimata neitrālo kontinentu, Eiropai un īpaši Eiropas Savienības (ES) valstīm jau šodien jādomā par tā dēvēto „zaļo” vai atjaunojamo gāzu (biogāzes (biometāna), „zaļā” ūdeņraža; AG) ražošanas apjomu pieaugumu, uzsvērts Gāzes klimata konsorcija 2019.gadā veiktajā pētījumā. Īpaši nozīmīga šajā procesā ir biogāzes (biometāna) iegūšana no sadzīves, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumiem un notekūdeņiem, tādējādi stimulējot lokālo nodarbinātību, kā arī biometāna ievadīšana esošajos dabasgāzes tīklos. Eiropā pirmais! Darbu sāk Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus 2020janvāris 2020.gada 1.janvārī darbu sāka vienotā Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirdzniecības platforma – pirmais šāda veida reģionālais dabasgāzes tirgus Eiropas Savienībā (ES). Jaunizveidotā dabasgāzes tirgus galvenais devums ir Somijas dabasgāzes tirgus izolācijas izbeigšana, kas vienlaikus pozitīvi ietekmē arī visa reģiona gāzapgādes sektora ilgtspēju, jo līdz ar Somijas pievienošanos Baltijas dabasgāzes tirgum tā apjoms pieaudzis par apmēram 50%. „Stīvēšanās” beigusies: gāzesvada GIPL posmu tomēr būvēs lietuvieši 2020janvāris Lietuvas-Polijas maģistrālais gāzesvads (GIPL) ir unikāls projekts – vienīgais dabasgāzes starpsavienojums, kas tuvākajos gadu desmitos fiziski savienos Polijas un Lietuvas, bet faktiski kontinentālās Eiropas un visu triju Baltijas valstu, kā arī Somijas gāzapgādes sistēmas. Šis gāzesvads ir arī galvenais priekšnosacījums Baltijas dabasgāzes tirgus integrācijas turpinājumam dienvidu virzienā. Lielo jūras vēju latvieši un igauņi apgūs kopā 2020janvāris Lielā vēja enerģētika Baltijas valstīs attīstās daudz lēnāk nekā kaimiņos Ziemeļvalstīs vai citviet Eiropā. To pašu var teikt arī par lieljaudas vēja parku būvniecību Baltijas jūrā, jo līdz šim neviena no jūras vēja parku projektu iecerēm Baltijā nav īstenojusies. Tomēr 2019.gada decembrī ir radies pamats domāt, ka tuvākajos gados Latvija un Igaunija kopīgiem spēkiem pieteiks sevi lieljaudas vēja enerģētikas „lauciņā”. Lietuvā ieviesīs „netīro” auto nodokli 2019decembris No 2020.gada vidus Lietuvā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, privātā autotransporta īpašniekiem par savu auto būs jāmaksā nevis uz to motora jaudu un tilpumu, bet gan oglekļa dioksīda (CO2) emisiju apjomu balstīts ekspluatācijas nodoklis. Šādu lēmumu 2019.gada decembrī pēc ilgām un asām diskusijām pieņēma Lietuvas Seims. Balticconnector: suns jau pārkāpts, vēl jāpārkāpj tikai aste 2019decembris Strauji tuvojas jaunais, 2020. gads un arī brīdis, kad darbu uzsāks vienotais Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgus. Vienots tirgus nenozīmē tikai līgumu slēgšanu un finanšu operācijas – tas, pirmkārt un galvenokārt, paredz augstspiediena cauruļvadu infrastruktūras esamību, ar kuras starpniecību dabasgāze var nonākt no Baltijas reģiona Somijā un otrādi. Šādu iespēju nodrošinās jaunais Somijas un Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmu starpsavienojums „Balticconnector”, kura būvniecības darbi 2019. gada novembra beigās iegājuši finiša taisnē. Var teikt, suns jau pārkāpts, vēl jāpārkāpj tikai aste. Igaunija elektrificēs visus valsts dzelzceļus. Ko plāno Latvija un Lietuva? 2019novembris Igaunija šī gada oktobrī uzsāka ceļu pretī pilnīgai dzelzceļa elektrifikācijai. Apmēram 300 miljonus eiro vērtā projekta izstrādi paredzēts sākt jau nākamajā gadā, bet būvniecības darbus – 2021.gada vidū, elektrificējot pilnīgi visus valsts dzelzceļa posmus līdz 2028.gadam. Lietuva un Latvija šajā ziņā no kaimiņa atpaliek. Polija pārredzamā nākotnē neatteiksies no akmeņoglēm enerģētikā 2019novembris Kamēr vairums Eiropas Savienības (ES) valstu plāno izbeigt akmeņogļu izmantošanu elektrības un siltuma ražošanai nākamajos divdesmit gados, Polijas nostāja šajā jautājumā ir kardināli atšķirīga. Aptauja: vairāk nekā puse igauņu atbalsta AES būvniecību 2019novembris Igauņi arvien pozitīvāk vērtē nelielas jaudas atomelektrostacijas (AES) būvniecības perspektīvas savā valstī. Par to liecina aptaujas dati. Viens no galvenajiem iemesliem – degakmens enerģētikas “nāve” cīņā par zaļāku Eiropu.