Enerģētikas aktualitātes

Peldošās vēja elektrostacijas varētu masveidā parādīties ES un ASV jau 2024. gadā 2020jūnijs Peldošās vēja elektrostacijas ir viena no tuvāko gadu “zaļās” enerģijas attīstības prioritātēm pasaulē. Tās ir tās pašas jūras vēja elektrostacijas, tikai ar šķietami mazu atšķirību: peldošās vēja elektrostacijas izvieto tajās jūru un okeānu daļās, kas tradicionālām jūras vēja iekārtām nav pieejamas – vairāk nekā 60 metru dziļumā. Lietuva varētu pievienoties Baltijas-Somijas dabasgāzes tirgum 2022. gadā 2020jūnijs Jau vairāk nekā pusgadu veiksmīgi darbojas Baltijas valstu un Somijas apvienotais dabasgāzes tirgus – pirmā šāda veida starpvalstu dabasgāzes tirgus platforma Eiropas Savienībā. Bet vai tā aptver visas trīs Baltijas valstis? Diemžēl pagaidām nē, jo lielākais Baltijas dabasgāzes patērētājs un vienīgais sašķidrinātās dabasgāzes importētājs – Lietuva, pagaidām tai nav pievienojies. Tomēr visai drīz pievienošanās varētu notikt. Francijā būvēs vienu no lielākajiem enerģijas uzkrājējiem ES 2020jūnijs Pasaules vadošās energokompānijas arvien biežāk pievēršas “zaļās” enerģijas problēmu risināšanai, īpaši jautājumam, kā efektīvi uzkrāt no atjaunojamiem avotiem nākušo elektrību izmantošanai tad, kad vējš nepūš un saule spīd mazāk. Starp šīm energokompānijām jāmin arī “Total”, kas šī gada aprīlī paziņoja par lieljaudas litija jonu enerģijas uzkrājēja izveides uzsākšanu Dinkerkas ostas akvatorijā Francijā. Šis enerģijas uzkrājējs ar 25 megavatstundu (MWh) ietilpību un 25 megavatu (MW) uzstādīto jaudu būs lielākais Francijā un viens no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES). Polijas pirmā atomelektrostacija izmaksās ap 15,5 miljardiem dolāru 2020jūnijs Polija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kam nākamajās desmitgadēs īpaši lielas pūles un finanšu resursi jāvelta enerģētikas “zaļināšanai”, jo pagaidām vairāk nekā puse tajā ražotās elektrības nāk no visnetīrākā ģenerācijas avota – akmeņoglēm un brūnoglēm. Meklējot alternatīvu akmeņoglēm, par pieņemamāko un ilgtspējīgāko šobrīd atzīta atomenerģētika, un, pēc Polijas Enerģētikas ministrijas prognozēm, valsts pirmajai atomelektrostacijai (AES), kuras būvniecībā varētu tikt ieguldīti ap 15,5 miljardiem ASV dolāru, darbs jāuzsāk jau 2033. gadā. Viedā uzskaite aktuāla arī gāzapgādes jomā 2020jūnijs Viedā dabasgāzes uzskaite, kuru ikdienā patērētāji var iepazīt ar viedā dabasgāzes uzskaites mēraparāta (viedā skaitītāja) starpniecību, Eiropas Savienības (ES) valstīs nav tik izplatīta kā viedā elektroenerģijas uzskaite. Dažas ES valstis iestājas par īstermiņa programmu visu dabasgāzes uzskaites mēraparātu viedizācijai, savukārt citas, tostarp Latvija, ne. Covid-19 pandēmijas ietekme dabasgāzes nozarē 2020jūnijs Šobrīd pasaules dabasgāzes sektora attīstību, tāpat kā ekonomiku kopumā, ietekmē Covid-19 pandēmijas raisītais saspīlējums. Protams, nozares funkcionēšana nav apstājusies nedz cauruļvadu, nedz sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) segmentā, tomēr ir pieredzētas būtiskas izmaiņas, tostarp strauja resursu cenu lejupslīde un mērens pieprasījuma kritums. Līdz 2022. gada 30. aprīlim Igaunijā samazināta akcīze elektrībai un dabasgāzei 2020maijs Covid-19 pandēmijas ietekmē dažādās Eiropas valstīs tiek ieviesti atšķirīgi ekonomikas un enerģētikas sektora atveseļošanas pasākumi. Šādus pasākumus, turklāt dabasgāzes nodokļu jomu skarošus, izstrādājusi arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Sākot ar 2020. gada 1. maiju, akcīzes nodokļa likme dabasgāzei samazināsies no 79,14 līdz 40 eiro (EUR) par 1000 kubikmetriem (m3), bet akcīzes nodokļa likme elektrībai no 4,47 līdz 1 EUR par megavatstundu (MWh). Akcīzes nodokļa samazinājums būs spēkā divus gadus. 2020. gadā prognozē 43% elektroauto pārdošanas kritumu 2020maijs Kā liecina jaunākais tirgus izpētes un stratēģisko konsultāciju kompānijas “Wood Mackenzie” pētījums, pasaules elektroauto (EA) pārdošanas apjomi 2020. gadā varētu samazināties gandrīz uz pusi - par 43%. Reālos skaitļos tas nozīmē, ka pārdoto EA apjoms šogad varētu sarukt līdz 1,3 miljoniem salīdzinājumā ar 2,2 miljoniem, kas tika pārdoti 2019.gadā. Pētījumā arī uzsvērts, ka līdztekus COVID-19 pandēmijai EA tirgus attīstību nopietni bremzēs zemās naftas cenas un potenciālo pircēju, īpaši lielo kompāniju, nogaidošā pozīcija. ES “enerģijas pāreja” bez gāzapgādes - neiespējama 2020maijs Klimata pārmaiņu ierobežošana un “enerģijas pāreja” – gandrīz visas fosilās enerģijas aizstāšana ar atjaunojamiem resursiem, ir Eiropas Savienības (ES) enerģētikas prioritāte numur viens. Pagaidām šis process norit lēni, jo vēl nav rastas atbildes uz visiem jautājumiem, kā to realizēt. Skaidrs ir tikai tas, ka “enerģijas pāreja” nav iespējama bez “pārejas kurināmajiem”, un galvenais starp tiem ir dabasgāze. Tātad: pāreja nav iespējama bez dabasgāzes un esošo ES gāzes pārvades un sadales tīklu izmantošanas un attīstības. Ignalinas AES taps vidējas un zemas radioaktivitātes atkritumu glabātuve 2020maijs Ignalinas atomelektrostacija (IAES) tika slēgta 2009. gada 31. decembrī, tomēr tās iekārtu demontāža, kodoldegvielas izkraušana un radioaktīvo atkritumu noglabāšana turpinās arī pašreiz. Visu darbu pabeigšanai nepieciešami vēl vismaz desmit gadi. Šī procesa ietvaros 2020. gada marta beigās tika izsludināts konkurss zema un vidēja līmeņa radioaktīvo atkritumu īstermiņa virszemes glabātuves būvniecībai. Saskaņā ar konkursa noteikumiem interesentu pieteikumus 73,16 miljonus eiro vērtā projekta realizācijai pieņems līdz šī gada 30. jūnijam. Pētījums: “zaļā” ūdeņraža ražošana prasīs kolosālus vēja un saules resursus 2020maijs “Zaļo” ūdeņradi – ražotu no atjaunojamiem energoresursiem, mēdz dēvēt par ideālu nākotnes enerģijas avotu, ko varēs izmantot enerģijas uzkrāšanai, transporta dekarbonizācijai, apkures un rūpniecības procesu “zaļināšanai” un vēl daudziem citiem mērķiem. “Zaļo” ūdeņradi pat teorētiski būs iespējams kombinēt ar uztverto oglekļa dioksīdu (CO2), lai iegūtu ilgtspējīgu aviācijas degvielu. Tomēr šī unikālā energoresursa masveida izmantošanas nākotnes vīziju aizēno pavisam reāla problēma: lai iegūtu milzīgu daudzumu visā pasaulē nepieciešamā “zaļā” ūdeņraža, būs nepieciešams tikpat milzīgs, lai neteiktu kolosāls, atjaunojamās enerģijas apjoms. Alternatīvās degvielas no šodienas skatpunkta 2020aprīlis Eiropas Savienības (ES) transporta dekarbonizācijas mērķis laikposmā līdz 2020. gadam (10%) nav ticis sasniegts, taču 2030. gada saistošais mērķis ir noteikts vēl ambiciozāks (14%), tāpēc ir nepieciešams rast operatīvu risinājumu emisiju samazinājumam visos nozares segmentos. Vistuvāk transporta dekarbonizācijas izrāvienam atrodas jūras un dzelzceļa satiksme, kur scenāriji nākamajiem desmit gadiem iezīmējas visai skaidri: jūras transportā dominē sašķidrinātā dabasgāze (SDG) un elektrovilce (piemēram, nodrošinot neliela attāluma prāmju satiksmi), bet dzelzceļa transportā – tīkla elektrifikācija. Lietuvas energosistēmu vadīs no jauna centra 2020aprīlis Lai arī līdz Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu vēl visai tāls ceļš ejams, viens no būtiskākajiem soļiem šajā virzienā vismaz no Lietuvas puses jau ir sperts. Martā Viļņā oficiāli tika atklāts jaunais Lietuvas energosistēmas vadības un datu centrs. Pēc 2025. gada no tā tiks patstāvīgi regulēta frekvence Lietuvas energosistēmā, ko šobrīd veic Maskavā – vienotajā Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmu (BRELL loka) dispečeru centrā. PEP LNK valdes sēdē: par dabasgāzes sadales sistēmas aktualitātēm un nozares zinātniskajiem pētījumiem 2020aprīlis Šā gada 19. februārī AS "Gaso" telpās, Vagonu ielā 20, Rīgā, noritēja Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) paplašinātā valdes sēde, kuras dalībnieki tika iepazīstināti gan ar Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas attīstības virzienu un sadales sistēmas operatora (SSO) AS "Gaso" darbības prioritātēm dažu nākamo gadu periodam, gan ar valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas dabasgāzes infrastruktūras attīstības tendences, izaicinājumi un risinājumi" struktūru, uzdevumiem un plānotajām aktivitātēm 2020. gadā. „Zaļās” dabasgāzes apjoms Zviedrijas transportā 2030. gadā būs 100% 2020marts „Zaļās” dabasgāzes (biometāna) izmantošana Zviedrijas transportā, īpaši pilsētu un starppilsētu pārvadājumos, pieaug ar katru gadu. Tās īpatsvars saspiestās (CNG) un sašķidrinātās (LNG) dabasgāzes piedāvājumā 2018. gadā pārsniedza 91, bet 2019. gadā jau 94,6%. Arī kopējais CNG un LNG pārdošanas apjoms gan 2018., gan arī 2019. gadā šajā valstī ir tikai palielinājies. Bez tam aizpērn tika veiksmīgi pārvarēts iepriekšējo divu gadu pārdošanas kritums, pat palielinot dabasgāzes kā autotransporta degvielas realizāciju par 1,6 gigavatstundām jeb 0,16 miljoniem kubikmetru (m3). Polija atsakās no valsts pēdējās akmeņogļu elektrostacijas, tās vietā nāks dabasgāze 2020marts Polijas valsts enerģētikas uzņēmumi „Energa” un „Enea” februāra vidū paziņoja par finansējuma apturēšanu savam kopīgajam elektrostacijas būvniecības projektam – tā dēvētajai Ostrolekas C akmeņogļu elektrostacijai ar uzstādīto jaudu 1 gigavats. Šai stacijai, kuras būvniecība tika uzsākta 2018. gadā, vajadzēja kļūt par pēdējo akmeņogļu elektrostaciju, kas tapusi Polijas teritorijā. Somija kļūs par vienīgo urāna ieguvēju Eiropā 2020marts Enerģētikas neatkarības stiprināšana un energoresursu importa mazināšana ir viena no Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas prioritātēm. Tiesa, mazas oglekļa ietilpības energoresursu (izņemot „zaļos” avotus) Eiropā nav īpaši daudz, un ne visi no tiem ir plaši pazīstami. Kā piemēru šeit var minēt kodoldegvielas izejvielu urānu, kas dažās ES valstīs nelielā koncentrācijā atrodams citu metālu ieguves pārpalikumos. Viena no nedaudzajām ES valstīm, kur urānu var iegūt šādā veidā, ir Somija. 2020. gada 5. februārī Somijas valdība piešķīra uzņēmumam „Terrafame” urāna ieguves un pārstrādes atļauju. Līdz ar to visai drīz Somija kļūs par vienīgo ES valsti, kas iegūst urānu un ražo kodoldegvielas sagataves. „Balticconnector”: pirmais darbības mēnesis bija ļoti veiksmīgs 2020marts Igaunijas un Somijas zemūdens gāzesvada „Balticconnector” komerciālās izmantošanas pirmais mēnesis pierādījis, ka, neraugoties uz skepsi, Igaunijas, Latvijas un Somijas reģionālā dabasgāzes tirgus darbības sākums ir bijis ne tikai veiksmīgs, bet arī daudzsološs. Caur „Balticconnector” 2020. gada janvārī pārvadītas 885 gigavatstundas (GWh) jeb ap 90,6 miljoniem kubikmetru (m3) dabasgāzes: daudzums, kas krietni pārsniedza Igaunijas iekšzemes patēriņu (565 GWh jeb ap 57,8 miljoniem m3 dabasgāzes). Igaunijas degslānekļa atkritumi palīdzēs „zaļināt” „Rail Baltica” 2020februāris “Rail Baltica” (RB) – viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem Eiropas austrumos, drīzumā kļūst arī par projektu, ar kura starpniecību uzlabot Baltijas valstu vides ilgtspēju un samazināt enerģijas ražošanas procesā radušos atkritumu daudzumu. Tiesa, tas pagaidām attieksies tikai uz RB Igaunijas posma būvniecību. Igaunijas dabasgāzes patēriņam un importam 2019. gadā – 8% samazinājums 2020februāris Ziemas Baltijā kļūst arvien siltākas, ik gadu pieaug „zaļās” enerģijas īpatsvars apkurē, un pakāpeniski mainās dabasgāzes apgādes struktūra. Šīs tendences atspoguļojas arī dabasgāzes importā un patēriņā kā katrā no Baltijas valstīm atsevišķi, tā arī visā reģionā kopumā. Pērn būtisku dabasgāzes īpatsvara samazinājumu piedzīvoja Igaunija, kas importēja un patērēja 4,8 teravatstundas (TWh) dabasgāzes – par 8% mazāk nekā 2018. gadā. Vācijas akmeņogļu nozares likvidācija: slēgs 84 elektrostacijas, „ogļu bezdarbniekus” pārkvalificēs 2020februāris Vācijas federālā valdība un valsts reģionu un enerģētikas nozares pārstāvji vienojušies par plānu, kas paredz līdz 2038. gadam pakāpeniski atteikties no cietā kurināmā (akmeņogļu, brūnogļu, bitumena ogļu un lignīta) izmantošanas.  Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs 16. janvārī paziņoja, ka enerģētikas uzņēmumiem un reģioniem, kurus skars šis process, kompensācijās tiks izmaksāti ap 40 miljardiem eiro (EUR). Tāpat cietā kurināmā staciju operatori saņems vēl ap 4,35 miljardiem EUR, lai kompensētu elektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu. Vienošanās panākta sarunās, kuru laikā tika apspriesti veidi, kā Vācijā panākt pāreju uz videi draudzīgas enerģijas izmantošanu un atbalstīt Eiropas Savienības (ES) 2030.–2050.g. klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Eiropas Komisija: līdz 2030. gadam jānodrošina 1 triljons eiro „zaļajām” investīcijām 2020februāris 2019. gada beigās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena prezentēja „Eiropas Zaļo” kursu – ietvaru programmu vides un klimata aizsardzībai, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pirmkārt, un galvenokārt tas nozīmē oglekļa dioksīda emisiju neitralitāti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. „Eiropas Zaļais kurss” prasīs bezprecedenta investīciju – ap 1 triljona eiro (EUR), piesaisti jau līdz 2030. gadam, un tā veiksme lielā mērā atkarīga arī no ES dalībvalstu privāto investīciju pieejamības. Pētījums: „zaļās” gāzes vairos nodarbinātību laukos un „draudzēsies” ar dabasgāzi 2020februāris Lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimata neitrālo kontinentu, Eiropai un īpaši Eiropas Savienības (ES) valstīm jau šodien jādomā par tā dēvēto „zaļo” vai atjaunojamo gāzu (biogāzes (biometāna), „zaļā” ūdeņraža; AG) ražošanas apjomu pieaugumu, uzsvērts Gāzes klimata konsorcija 2019.gadā veiktajā pētījumā. Īpaši nozīmīga šajā procesā ir biogāzes (biometāna) iegūšana no sadzīves, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumiem un notekūdeņiem, tādējādi stimulējot lokālo nodarbinātību, kā arī biometāna ievadīšana esošajos dabasgāzes tīklos. Eiropā pirmais! Darbu sāk Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus 2020janvāris 2020.gada 1.janvārī darbu sāka vienotā Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirdzniecības platforma – pirmais šāda veida reģionālais dabasgāzes tirgus Eiropas Savienībā (ES). Jaunizveidotā dabasgāzes tirgus galvenais devums ir Somijas dabasgāzes tirgus izolācijas izbeigšana, kas vienlaikus pozitīvi ietekmē arī visa reģiona gāzapgādes sektora ilgtspēju, jo līdz ar Somijas pievienošanos Baltijas dabasgāzes tirgum tā apjoms pieaudzis par apmēram 50%. „Stīvēšanās” beigusies: gāzesvada GIPL posmu tomēr būvēs lietuvieši 2020janvāris Lietuvas-Polijas maģistrālais gāzesvads (GIPL) ir unikāls projekts – vienīgais dabasgāzes starpsavienojums, kas tuvākajos gadu desmitos fiziski savienos Polijas un Lietuvas, bet faktiski kontinentālās Eiropas un visu triju Baltijas valstu, kā arī Somijas gāzapgādes sistēmas. Šis gāzesvads ir arī galvenais priekšnosacījums Baltijas dabasgāzes tirgus integrācijas turpinājumam dienvidu virzienā. Lielo jūras vēju latvieši un igauņi apgūs kopā 2020janvāris Lielā vēja enerģētika Baltijas valstīs attīstās daudz lēnāk nekā kaimiņos Ziemeļvalstīs vai citviet Eiropā. To pašu var teikt arī par lieljaudas vēja parku būvniecību Baltijas jūrā, jo līdz šim neviena no jūras vēja parku projektu iecerēm Baltijā nav īstenojusies. Tomēr 2019.gada decembrī ir radies pamats domāt, ka tuvākajos gados Latvija un Igaunija kopīgiem spēkiem pieteiks sevi lieljaudas vēja enerģētikas „lauciņā”. Lietuvā ieviesīs „netīro” auto nodokli 2019decembris No 2020.gada vidus Lietuvā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, privātā autotransporta īpašniekiem par savu auto būs jāmaksā nevis uz to motora jaudu un tilpumu, bet gan oglekļa dioksīda (CO2) emisiju apjomu balstīts ekspluatācijas nodoklis. Šādu lēmumu 2019.gada decembrī pēc ilgām un asām diskusijām pieņēma Lietuvas Seims. Balticconnector: suns jau pārkāpts, vēl jāpārkāpj tikai aste 2019decembris Strauji tuvojas jaunais, 2020. gads un arī brīdis, kad darbu uzsāks vienotais Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgus. Vienots tirgus nenozīmē tikai līgumu slēgšanu un finanšu operācijas – tas, pirmkārt un galvenokārt, paredz augstspiediena cauruļvadu infrastruktūras esamību, ar kuras starpniecību dabasgāze var nonākt no Baltijas reģiona Somijā un otrādi. Šādu iespēju nodrošinās jaunais Somijas un Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmu starpsavienojums „Balticconnector”, kura būvniecības darbi 2019. gada novembra beigās iegājuši finiša taisnē. Var teikt, suns jau pārkāpts, vēl jāpārkāpj tikai aste. Igaunija elektrificēs visus valsts dzelzceļus. Ko plāno Latvija un Lietuva? 2019novembris Igaunija šī gada oktobrī uzsāka ceļu pretī pilnīgai dzelzceļa elektrifikācijai. Apmēram 300 miljonus eiro vērtā projekta izstrādi paredzēts sākt jau nākamajā gadā, bet būvniecības darbus – 2021.gada vidū, elektrificējot pilnīgi visus valsts dzelzceļa posmus līdz 2028.gadam. Lietuva un Latvija šajā ziņā no kaimiņa atpaliek. Polija pārredzamā nākotnē neatteiksies no akmeņoglēm enerģētikā 2019novembris Kamēr vairums Eiropas Savienības (ES) valstu plāno izbeigt akmeņogļu izmantošanu elektrības un siltuma ražošanai nākamajos divdesmit gados, Polijas nostāja šajā jautājumā ir kardināli atšķirīga. Aptauja: vairāk nekā puse igauņu atbalsta AES būvniecību 2019novembris Igauņi arvien pozitīvāk vērtē nelielas jaudas atomelektrostacijas (AES) būvniecības perspektīvas savā valstī. Par to liecina aptaujas dati. Viens no galvenajiem iemesliem – degakmens enerģētikas “nāve” cīņā par zaļāku Eiropu.
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk