Enerģētikas aktualitātes

Polija atsakās no valsts pēdējās akmeņogļu elektrostacijas, tās vietā nāks dabasgāze 2020marts Polijas valsts enerģētikas uzņēmumi „Energa” un „Enea” februāra vidū paziņoja par finansējuma apturēšanu savam kopīgajam elektrostacijas būvniecības projektam – tā dēvētajai Ostrolekas C akmeņogļu elektrostacijai ar uzstādīto jaudu 1 gigavats. Šai stacijai, kuras būvniecība tika uzsākta 2018. gadā, vajadzēja kļūt par pēdējo akmeņogļu elektrostaciju, kas tapusi Polijas teritorijā. Somija kļūs par vienīgo urāna ieguvēju Eiropā 2020marts Enerģētikas neatkarības stiprināšana un energoresursu importa mazināšana ir viena no Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas prioritātēm. Tiesa, mazas oglekļa ietilpības energoresursu (izņemot „zaļos” avotus) Eiropā nav īpaši daudz, un ne visi no tiem ir plaši pazīstami. Kā piemēru šeit var minēt kodoldegvielas izejvielu urānu, kas dažās ES valstīs nelielā koncentrācijā atrodams citu metālu ieguves pārpalikumos. Viena no nedaudzajām ES valstīm, kur urānu var iegūt šādā veidā, ir Somija. 2020. gada 5. februārī Somijas valdība piešķīra uzņēmumam „Terrafame” urāna ieguves un pārstrādes atļauju. Līdz ar to visai drīz Somija kļūs par vienīgo ES valsti, kas iegūst urānu un ražo kodoldegvielas sagataves. „Balticconnector”: pirmais darbības mēnesis bija ļoti veiksmīgs 2020marts Igaunijas un Somijas zemūdens gāzesvada „Balticconnector” komerciālās izmantošanas pirmais mēnesis pierādījis, ka, neraugoties uz skepsi, Igaunijas, Latvijas un Somijas reģionālā dabasgāzes tirgus darbības sākums ir bijis ne tikai veiksmīgs, bet arī daudzsološs. Caur „Balticconnector” 2020. gada janvārī pārvadītas 885 gigavatstundas (GWh) jeb ap 90,6 miljoniem kubikmetru (m3) dabasgāzes: daudzums, kas krietni pārsniedza Igaunijas iekšzemes patēriņu (565 GWh jeb ap 57,8 miljoniem m3 dabasgāzes). Igaunijas degslānekļa atkritumi palīdzēs „zaļināt” „Rail Baltica” 2020februāris “Rail Baltica” (RB) – viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem Eiropas austrumos, drīzumā kļūst arī par projektu, ar kura starpniecību uzlabot Baltijas valstu vides ilgtspēju un samazināt enerģijas ražošanas procesā radušos atkritumu daudzumu. Tiesa, tas pagaidām attieksies tikai uz RB Igaunijas posma būvniecību. Igaunijas dabasgāzes patēriņam un importam 2019. gadā – 8% samazinājums 2020februāris Ziemas Baltijā kļūst arvien siltākas, ik gadu pieaug „zaļās” enerģijas īpatsvars apkurē, un pakāpeniski mainās dabasgāzes apgādes struktūra. Šīs tendences atspoguļojas arī dabasgāzes importā un patēriņā kā katrā no Baltijas valstīm atsevišķi, tā arī visā reģionā kopumā. Pērn būtisku dabasgāzes īpatsvara samazinājumu piedzīvoja Igaunija, kas importēja un patērēja 4,8 teravatstundas (TWh) dabasgāzes – par 8% mazāk nekā 2018. gadā. Vācijas akmeņogļu nozares likvidācija: slēgs 84 elektrostacijas, „ogļu bezdarbniekus” pārkvalificēs 2020februāris Vācijas federālā valdība un valsts reģionu un enerģētikas nozares pārstāvji vienojušies par plānu, kas paredz līdz 2038. gadam pakāpeniski atteikties no cietā kurināmā (akmeņogļu, brūnogļu, bitumena ogļu un lignīta) izmantošanas.  Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs 16. janvārī paziņoja, ka enerģētikas uzņēmumiem un reģioniem, kurus skars šis process, kompensācijās tiks izmaksāti ap 40 miljardiem eiro (EUR). Tāpat cietā kurināmā staciju operatori saņems vēl ap 4,35 miljardiem EUR, lai kompensētu elektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu. Vienošanās panākta sarunās, kuru laikā tika apspriesti veidi, kā Vācijā panākt pāreju uz videi draudzīgas enerģijas izmantošanu un atbalstīt Eiropas Savienības (ES) 2030.–2050.g. klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Eiropas Komisija: līdz 2030. gadam jānodrošina 1 triljons eiro „zaļajām” investīcijām 2020februāris 2019. gada beigās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena prezentēja „Eiropas Zaļo” kursu – ietvaru programmu vides un klimata aizsardzībai, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pirmkārt, un galvenokārt tas nozīmē oglekļa dioksīda emisiju neitralitāti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. „Eiropas Zaļais kurss” prasīs bezprecedenta investīciju – ap 1 triljona eiro (EUR), piesaisti jau līdz 2030. gadam, un tā veiksme lielā mērā atkarīga arī no ES dalībvalstu privāto investīciju pieejamības. Pētījums: „zaļās” gāzes vairos nodarbinātību laukos un „draudzēsies” ar dabasgāzi 2020februāris Lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimata neitrālo kontinentu, Eiropai un īpaši Eiropas Savienības (ES) valstīm jau šodien jādomā par tā dēvēto „zaļo” vai atjaunojamo gāzu (biogāzes (biometāna), „zaļā” ūdeņraža; AG) ražošanas apjomu pieaugumu, uzsvērts Gāzes klimata konsorcija 2019.gadā veiktajā pētījumā. Īpaši nozīmīga šajā procesā ir biogāzes (biometāna) iegūšana no sadzīves, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumiem un notekūdeņiem, tādējādi stimulējot lokālo nodarbinātību, kā arī biometāna ievadīšana esošajos dabasgāzes tīklos. Eiropā pirmais! Darbu sāk Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus 2020janvāris 2020.gada 1.janvārī darbu sāka vienotā Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirdzniecības platforma – pirmais šāda veida reģionālais dabasgāzes tirgus Eiropas Savienībā (ES). Jaunizveidotā dabasgāzes tirgus galvenais devums ir Somijas dabasgāzes tirgus izolācijas izbeigšana, kas vienlaikus pozitīvi ietekmē arī visa reģiona gāzapgādes sektora ilgtspēju, jo līdz ar Somijas pievienošanos Baltijas dabasgāzes tirgum tā apjoms pieaudzis par apmēram 50%. „Stīvēšanās” beigusies: gāzesvada GIPL posmu tomēr būvēs lietuvieši 2020janvāris Lietuvas-Polijas maģistrālais gāzesvads (GIPL) ir unikāls projekts – vienīgais dabasgāzes starpsavienojums, kas tuvākajos gadu desmitos fiziski savienos Polijas un Lietuvas, bet faktiski kontinentālās Eiropas un visu triju Baltijas valstu, kā arī Somijas gāzapgādes sistēmas. Šis gāzesvads ir arī galvenais priekšnosacījums Baltijas dabasgāzes tirgus integrācijas turpinājumam dienvidu virzienā. Lielo jūras vēju latvieši un igauņi apgūs kopā 2020janvāris Lielā vēja enerģētika Baltijas valstīs attīstās daudz lēnāk nekā kaimiņos Ziemeļvalstīs vai citviet Eiropā. To pašu var teikt arī par lieljaudas vēja parku būvniecību Baltijas jūrā, jo līdz šim neviena no jūras vēja parku projektu iecerēm Baltijā nav īstenojusies. Tomēr 2019.gada decembrī ir radies pamats domāt, ka tuvākajos gados Latvija un Igaunija kopīgiem spēkiem pieteiks sevi lieljaudas vēja enerģētikas „lauciņā”. Lietuvā ieviesīs „netīro” auto nodokli 2019decembris No 2020.gada vidus Lietuvā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, privātā autotransporta īpašniekiem par savu auto būs jāmaksā nevis uz to motora jaudu un tilpumu, bet gan oglekļa dioksīda (CO2) emisiju apjomu balstīts ekspluatācijas nodoklis. Šādu lēmumu 2019.gada decembrī pēc ilgām un asām diskusijām pieņēma Lietuvas Seims. Balticconnector: suns jau pārkāpts, vēl jāpārkāpj tikai aste 2019decembris Strauji tuvojas jaunais, 2020. gads un arī brīdis, kad darbu uzsāks vienotais Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgus. Vienots tirgus nenozīmē tikai līgumu slēgšanu un finanšu operācijas – tas, pirmkārt un galvenokārt, paredz augstspiediena cauruļvadu infrastruktūras esamību, ar kuras starpniecību dabasgāze var nonākt no Baltijas reģiona Somijā un otrādi. Šādu iespēju nodrošinās jaunais Somijas un Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmu starpsavienojums „Balticconnector”, kura būvniecības darbi 2019. gada novembra beigās iegājuši finiša taisnē. Var teikt, suns jau pārkāpts, vēl jāpārkāpj tikai aste. Igaunija elektrificēs visus valsts dzelzceļus. Ko plāno Latvija un Lietuva? 2019novembris Igaunija šī gada oktobrī uzsāka ceļu pretī pilnīgai dzelzceļa elektrifikācijai. Apmēram 300 miljonus eiro vērtā projekta izstrādi paredzēts sākt jau nākamajā gadā, bet būvniecības darbus – 2021.gada vidū, elektrificējot pilnīgi visus valsts dzelzceļa posmus līdz 2028.gadam. Lietuva un Latvija šajā ziņā no kaimiņa atpaliek. Polija pārredzamā nākotnē neatteiksies no akmeņoglēm enerģētikā 2019novembris Kamēr vairums Eiropas Savienības (ES) valstu plāno izbeigt akmeņogļu izmantošanu elektrības un siltuma ražošanai nākamajos divdesmit gados, Polijas nostāja šajā jautājumā ir kardināli atšķirīga. Aptauja: vairāk nekā puse igauņu atbalsta AES būvniecību 2019novembris Igauņi arvien pozitīvāk vērtē nelielas jaudas atomelektrostacijas (AES) būvniecības perspektīvas savā valstī. Par to liecina aptaujas dati. Viens no galvenajiem iemesliem – degakmens enerģētikas “nāve” cīņā par zaļāku Eiropu.
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk