Katara vēlas ES LNG tirgū “pabīdīt malā” ASV

Globālais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) smagsvars Katara nākotnē vēlas ne tikai nostiprināt savas pozīcijas Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgū, bet arī “pabīdīt malā” citus lielos spēlētājus – konkrēti, ASV. Turklāt jau tagad ASV un Katara ir vadošie LNG piegādātāji ES valstīm, tostarp, arī Latvijai.

25% no gāzes tirgus 2030.gadā

Gāzes tirgus eksperti norāda, ka globālais LNG tirgus līdz 2030. gadam pieaugs no pašreizējiem 400 miljoniem tonnu gadā līdz 580–600 miljoniem tonnu gadā. Turklāt, Kataras plānotais LNG ražošanas kāpums līdz 2030. gadam varētu nosegt ap 25% no pasaules LNG tirgus, “izspiežot” konkurentus no ASV un citām valstīm. Un, lai gan nākamo 4 gadu laikā arī ASV LNG ražošanas jauda gandrīz dubultosies, taču lēmums apturēt projekta pieteikumu apstiprināšanu jauniem LNG eksporta termināļiem izraisa bažas gāzes kompāniju un politisko lobiju aprindās. Viņi brīdina: šāds solis var apdraudēt ne tikai  energoapgādes drošību ES, bet pat visā pasaulē.

Šobrīd vēl krietni atpaliek no līdera, bet kaldina lielus plānus

Tomēr šobrīd Katara vēl krietni atpaliek no Eiropas LNG piegādes līdera ASV, kas 2023. gadā atkal kļuva par lielāko LNG piegādātāju ES dalībvalstīm un Lielbritānijai, nosedzot gandrīz pusi no to kopējā LNG importa. Savukārt, Katara atradās tikai topa otrajā pozīcijā ar 14% no piegāžu kopapjoma. Tas gan neliedz šai valstij kaldināt lielus nākotnes plānus. Tuvāko gadu laikā tā plāno par 85% palielināt dabasgāzes ieguvi “North Field” gāzes laukos, kāpinot pašreizējos 77 miljonus tonnu gadā līdz 142 miljoniem tonnu 2030. gadam. Tas ir krietni vairāk kā sākotnējās gāzes ieguves palielinājuma aplēses – 126 miljoni tonnu gadā.

Konkurēs ar cenu

Šāds pieaugums, ekspertu prāt, ietekmēs globālos LNG projektus kā ASV un Austrumāfrikā, tā arī citviet. Jo īpaši ņemot vērā Kataras priekšrocību – vienas no lētākajām dabasgāzes ieguves un LNG sagatavošanas cikla izmaksām pasaulē. Dabasgāzes pieprasījums Baltijā pērn saruka, salīdzinot ar 2022.gadu. Straujākais kritums bija Lietuvā, kas samazinājās par 617 GWh līdz 14,96 TWh. Procentuālā izteiksmē Igaunijas patēriņš kritās visvairāk – nedaudz zem 9%, samazinoties līdz 3,44 TWh. Taču Latvijas situācija, pateicoties gāzes ģenerācijai, pagaidām saglabājas diezgan stabila.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.