Ēkas energoefektivitāte
LATVIJĀ BŪTISKĀKIE ENERĢIJAS ZUDUMI IR CAUR ĒKU KONSTRUKCIJĀM
Galvenās lietas, kas rada siltuma zudums ēkā
Enerģijas patēriņu ēkā ietekmē dažādi faktori, kā, piemēram, norobežojošo konstrukciju materiāls un stāvoklis, telpu izmantošanas paradumi, ēkas ģeogrāfiskais novietojums un apkārtējā vide. Savrupmājai ar dabīgo ventilāciju atbilstoši LBN 002-01 nepieciešamais siltums, kas iztērēts ēkas vajadzībām gada laikā, izkliedējies apkārtējā vidē:
- Caur ēkas logiem un durvīm – 25%
- Caur ēkas sienām – 18%
- Ar vēdināšanu, vai ventilāciju – 18%
- Ar karsto ūdeni – 17%
- Caur ēkas jumtu un bēniņiem – 5%
- Infiltrācija, apkures sistēmas zudumi, grīda, pamati – 17%
Ēkas energoefektivitātes uzlabošanai tūlītēju efektu var dot karstā ūdens ekonomija un telpu temperatūras režīma ieregulēšana, kas minēta sadaļā „Paradumi”. Vislabāko efektu enerģijas patēriņa samazinājumā ir iespējams sasniegt, veicot kompleksus risinājumus, kas ietver visu vājo ēkas posmu uzlabošanu, tādejādi palielinot ēkas energoefektivitāti. Taču pārsvarā energoefektivitātes pasākumi prasa lielas investīciju izmaksas, tādēļ vispirms ir nepieciešams izvērtēt, kas būtu minimāli nepieciešamie un ekonomiski izdevīgie darbi, lai sasniegtu maksimālu efektu. Tātad galvenais ir atrast līdzsvaru starp investīciju izmaksām un enerģijas ietaupījuma ieguvumu, lai sasniegtu ikmēneša izmaksu samazinājumu.
Siltuma zudumu ierobežojošie materiāli un risinājumi
Izolācijas materiāli - tiek izšķirti izolācijas materiāli no dabīgiem materiāliem kā aitas vilna vai lini un mākslīgi izolācijas materiāli kā stikla vai akmens vate vai polistirols. Mākslīgi ražotie izolācijas materiāli ir visplašāk lietotie. Bet jāatceras, ka to ražošana prasa daudz enerģijas, tie ir tikai nosacīti pārstrādājami. Dabisko materiālu priekšrocība ir tā, ka tie rada patīkamu atmosfēru, samazina veselības riskus un taupa resursus. Atkarībā no izmantošanas veida materiāli ir pieejami kā pikas, paklāji, plāksnes, filcs, granulas vai izberamā veidā. Izolācijas materiāli no ataugošām izejvielām var uzsūkt un atkal atdot mitrumu līdz 30 procentiem no sava svara. Tādējādi tie lielā mērā nodrošina līdzsvarotu mikroklimatu.
Logi - modernie logi aiztur aukstumu gandrīz tikpat labi kā masīvas sienas. Priekšstatu par loga kvalitāti sniedz tā siltumvadāmības koeficents U (W/m2*K), kas norāda, cik daudz siltumenerģijas tiek zaudēts caur ārsienām, logiem vai jumtu. Pamatnoteikums: jo mazāks lielums, jo labāka siltumizolācija. Vienkārši stiklotiem logiem, kā tie vēl atrodami, piemēram, vecajās ēkās, U lielums ir 5,5 līdz 5,8. Turpretī šobrīd pieejamie hermētiskie logi ar stikla paketi nodrošina siltumizolāciju no 1.1 – 1.3 W/m2*K. Trīskāršs stiklojums, kāds tiek izmantots energoefektīvās mājās, var sasniegt pat 0,5 W/m2*K siltumizolāciju.
Ventilācija - iekārta kontrolētai gaisa pievadīšanai un aizvadīšanai pirmkārt nodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu hermētiskā ēkā. Ja šī ventilācijas iekārta tiek aprīkota ar siltuma rekuperācijas sistēmu, lielākā daļa aizvadītā un tādējādi zaudētā siltuma var tikt atkal izmantota apsildei, tādējādi nodrošinot enerģijas ietaupījumu. Aptuveni 85 % ventilācijas siltuma zudumu tādējādi var tikt atkal izmantoti apsildei.