Eiropā liegs ievest Ķīnas saules paneļus, kuru ražošanai izmantots piespiedu darbs

Ķīna - pasaules lielākais zaļo tehnoloģiju ražotājs, kas lauvas tiesu savas produkcijas eksportē uz Eiropas Savienību (ES), visai drīz var tikt padzīts no šī ienesīgā tirgus. Tas var notikt gadījumā ja Ķīna arī turpmāk zaļo tehnoloģiju, īpaši saules paneļu, ražošanā izmantos piespiedu darbu.


Katrs otrais saules panelis – no Ķīnas

ES joprojām ir lielākais Ķīnas saules paneļu importētājs, lai arī Ķīnas saules paneļu un to sastāvdaļu eksporta apjoms uz ES dalībvalstīm sarucis no 55% aizpērn līdz 46,35% 2023. gadā. Tomēr, gandrīz katrs otrais saules panelis, kas pērn tika uzstādīts Eiropā, tika ražots Ķīnā, tādējādi palīdzot sasnieg mūsu reģiona zaļos mērķus. Tiesa, šī sadarbība jau drīz būs nopietni apdraudēta.

 

Summārais īpatsvars vēl lielāks

Tas tāpēc, ka notiek darbs pie jaunās ES direktīvas, kas aizliegs izmantot piespiedu darbu preču un pakalpojumu, kas importēti ES, radīšanā. Konkrēti, šis dokuments varētu efektīvi bloķēt arī tādu Ķīnas zaļo tehnoloģiju kā saules enerģijas ražošanas iekārtas un e-auto akumulatoru importu. Protams, ES tirgum tas sākotnēji varētu būt liels izaicinājums, jo šobrīd dažādos saules energosistēmu ražošanas un piegādes posmos Ķīnas ražojumu summārais īpatsvars pārsniedz 80%.

 

Jau tagad saka “nē” sadarbībai cilvēktiesību pārkāpumu dēļ

Neraugoties uz to, ka jaunā direktīva vēl tikai top, pirmie ES uzņēmumi jau saka “nē” piespiedu darba izmantošanai Ķīnā. Tā Vācijas ķīmisko vielu ražošanas gigants BASF šī gada februāra beigās paziņoja par izstāšanos no kopuzņēmumiem Rietumķīnas reģionā Siņdzjanā, kurā ir dokumentēti sistemātiski uiguru musulmaņu minoritātes cilvēktiesību pārkāpumi. Līdzīgas iniciatīvas parādās arī citās nozarēs – piemēram, auto industrijā, kur ES lielās kompānijas vēlas būt drošas, ka tās neizmanto piespiedu darba apstākļos ražotas detaļas un materiālus.

 

Par 140% dārgāks

Savukārt, lai atbalstītu Eiropas reģiona saules paneļu ražotāju dārgākās produkcijas pārdošanu, ES varētu piešķirt vairāk nekā 200 miljonu eiro īstermiņa atbalsta grantos. Taču tas neatrisinās ilgtermiņa problēmu: izmaksu ziņā, ES jau šobrīd nav konkurētspējīga saules paneļu ražošanā, un arī tuvākajā nākotnē tāda, visticamāk, nekļūs. Piemēram, 2023. gada Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ziņojumā lēsts, ka 2028. gadā pilnībā ES ražots saules panelis būs par 140% dārgāks nekā tā Ķīnas ekvivalents. Latvijā šobrīd 18 tūkstoši mājsaimniecībās ir uzstādīti saules paneļi, turklāt interesentiem ir iespēja saņemt valsts atbalstu.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ