Enerģētikas aktualitātes

02Okt

Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība rada būtisku elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu. Datu centri, kas kalpo kā MI infrastruktūras pamats, tuvāko piecu gadu laikā Eiropā varētu dubultot savu enerģijas patēriņu, radot nopietnus izaicinājumus Eiropas Zaļā kursa mērķu...

25Sep

Vairāk nekā 60 % Austrijā saražotās elektroenerģijas nāk no atjaunojamiem resursiem, padarot valsti par vienu no zaļās enerģijas līderēm Eiropā. Tomēr klimata pārmaiņu ietekme jau tuvākajā nākotnē var apdraudēt šo sasniegumu un radīt nopietnus izaicinājumus valsts...

18Sep

Elektrības rēķini Eiropā neietver tikai maksu par patērēto elektroenerģiju un nodokļus. Būtisku daļu veido arī sadales tīklu izmaksas, kuru īpatsvars dažādās valstīs ievērojami atšķiras - no 11 % līdz pat 65 % no kopējā rēķina apjoma.

11Sep

Lielie jūras vēja parki Eiropā “aug kā sēnes pēc lietus” – ar tiem jau sen nevar pārsteigt nedz Ziemeļjūras, nedz citu Eiropas lielāko jūru piekrastes valstu iedzīvotājus. Taču Baltijas jūrā tikai pēdējos gados sāka plānot būvēt “gigavatu mēroga” jūras vēja...

27Aug

Mākslīgā intelekta (MI) tērzētāju jeb čatbotu izmantošanu daudzi uztver kā jautru un interesantu, un dažreiz pat izzinošu laika pavadīšanu, kurā nav jāiegulda būtiski “taustāmie” resursi – nauda vai elektrība. Tomēr patiesībā viss ir mazliet citādi: vismaz elektrības...

20Aug

Apstiprināto gāzes rezervju ziņā Norvēģija ir viena no bagātākajām pasaules valstīm un pati bagātākā valsts Eiropā. Šobrīd tās gāzes rezerves atbilst 1,9 triljoniem kubikmetru, kas ir apmēram 460 reizes vairāk par šīs valsts ikgadējo gāzes patēriņu. Un Norvēģijas gāzes...

13Aug

Līdz 2030.gadam no lidmašīnām nākošo kaitīgo izmešu apjomu Eiropā paredzēts samazināt par 55%, bet 2050.gadā aviācijas nozarei būtu pilnībā jāatsakās no fosilās degvielas izmantošanas. Tomēr pagaidām nav īsti skaidrs, vai šie mērķi maz ir sasniedzami.

06Aug

Mākslīgā intelekta (MI) iespējās ir ļoti plašas: tas var būt interesants sarunu biedrs, datu un rakstītu tekstu vai pat mākslas darbu veidotājs, tomēr retais zina, ka MI var palīdzēt arī daudz sarežģītāku uzdevumu risināšanā – piemēram, laika prognožu veidošanā un...

30Jūl

Jūras pārvadājumi “apēd” ap 3% no pasaules enerģijas resursiem, un to zaļināšana prasa laiku, pūles un ievērojamus finanšu līdzekļus. Tāpat nepieciešams izvēlēties zaļās degvielas, ar ko aizstāt netīro mazutu un kuģu gāzeļļas. Tiesa, viens šāds aizstājējs, relatīvi...

23Jūl

Vēja parku sakarā parasti iedomājamies augstus turbīnu mastus ar milzīgiem trīs lāpstiņu vēja ģeneratoriem. Taču tas nav vienīgais jūras vēja “ķeršanas” veids – elektrību var ražot arī konstrukcijas, kas sastāv no daudziem mazākiem, sienas veidā izvietotiem, vēja...

16Jūl

Ar ūdeņradi darbināmus kuģus bieži uztveram kā eksotiskus nākotnes transporta risinājumus, kas Baltijas reģionā pagaidām netiek izmantoti, kur nu vēl būvēti. Tomēr jau pērnā gada beigās Lietuvā noslēdzās Baltijas valstīs pirmā ūdeņraža degvielas šūnu kuģa būve.

09Jūl

Lai gan varētu domāt, ka auto skaita samazināšana pilsētās vai atsevišķās to daļās vienmēr nes tikai pozitīvu ietekmi, tā tas gluži nav. Par to, ka auto “izspiešanai” no pilsētu centriem ir arī ēnas puses, ziņo Eiropas Revīzijas palāta.