Enerģētikas aktualitātes

 

14Jan

  Šveice vēlas atteikties no kodolenerģijas un kļūt pilnīgi zaļa

Laikā, kad daudzas Eiropas valstis, arī Latvija, raugās uz iespējām attīstīt mazas jaudas kodolenerģijas projektus un apvienot tos ar zaļās enerģijas avotiem, Šveice nolēmusi iet citu ceļu. Tā vēlas palikt tikai zaļa un pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas sociāli asās...

 

08Jan

  E-degvielas ražošanas apjoms Eiropā – vēl arvien nepietiekams

E-degviela ir ātrākais veids kā zaļināt gaisa pārvadājumus, tomēr tās ražošanas apjoms Eiropā pagaidām ir ārkārtīgi mazs. Pēc ekspertu aplēsēm, uz 2030. gadu, tikai 3% no visas aviācijas degvielas būs videi draudzīgā e-degviela.

 

18Dec

  Indijā un Ķīnā, bet ne ES, strauji aug maināmo e-auto bateriju tirgus

E-auto uzlāde prasa daudz laika - no vienas līdz vairākām stundām. Taču no šīs neērtības ir iespējams izvairīties, nevis uzlādējot, bet apmainot e-auto akumulatorus. Un šādu maināmo bateriju tirgus jau plaukst un zeļ Ķīnā un Indijā.

 

11Dec

  Mikro kodolreaktori varētu kļūt arī par Eiropas enerģētikas trendu

Parasti, runājot par kodolstacijām, prātā nāk milzu kompleksi ar kūpošiem skursteņiem, kurus var redzēt pat no liela attāluma. Tomēr kodolenerģija – kuras attīstību atbalsta arī daudzās Eiropas valstīs, var tikt izmantota ne tikai maksi, bet arī mini versijā.

 

04Dec

  Pētnieki: nākotnē ar saules siltumu varēs kausēt metālu

Daudzās nozarēs, piemēram, tērauda, ​​alumīnija un cementa ražošanā, ir nepieciešamas ļoti augstas temperatūras, ko parasti nodrošina, sadedzinot fosilo kurināmo. Tomēr, tam var būt arī daudz zaļāka alternatīva, kuras pamatā ir saules siltums.

 

27Nov

  Eiropā aicina domāt ne tikai par ēku energoefektivitāti, bet arī veselīgu mikroklimatu

Tā kā Eiropas Savienības (ES) valstis laika posmā līdz 2030. gadam gatavojas strauji palielināt ēku renovācijas tempu, tām paveras bezprecedenta iespēja parūpēties ne tikai par energoefektivitātes paaugstināšanu, bet arī iekštelpu vides kvalitāti.

 

20Nov

  Vācija, Polija un Francija grib veidot Veimāras zaļo trīsstūri – kas tas tāds un kam vajadzīgs?

Tālajā 1991. gadā Francija, Vācija un Polija izveidoja tā dēvēto Veimāras trīsstūri – trīspusēju vienošanos, kuras mērķis bija palīdzēt Polijai ātrāk atbrīvoties no komunistiskā režīma perioda sociālā un ekonomiskā mantojuma. Savukārt, 2024.gadā, aktualitāti gūst...

 

13Nov

  Titāniski mērķi: Francija līdz 2050. gadam vēlas uzbūvēt 14 jaunus kodolreaktorus

Francija – Eiropas lielākā kodolenerģijas izmantotāja, popularizētāja un aizstāve, nākusi klajā ar ambiciozu un pat titānisku apņemšanos – līdz 2050. gadam uzbūvēt 14 jaunus kodolreaktorus jau esošajās un arī jaunajās kodolstacijās.

 

06Nov

  Eksperti: “super karsto smilšu baterijas” palīdzētu atrisināt ES lieljaudas enerģijas uzkrājēju problēmu

Ikviens, kurš saulainā dienā ir staigājis ar basām kājām pa pludmali, zina, cik daudz siltuma var uzkrāt smiltis. Un šai spējai nākotnē var būt liela nozīme, ja uz tās balstīta enerģijas uzglabāšanas tehnoloģija kļūs par daļu no vienkāršas atbildes uz sarežģītu...

 

30Okt

  Nīderlande oficiāli pārtrauc Eiropas lielāko gāzes atradņu izmantošanu

Nīderlande oficiāli pārtraukusi gāzes ieguvi Eiropas lielākajās gāzes atradnēs Groningenā, kas vairāk nekā 60 gadus bija viens no šīs valsts ekonomikas un enerģētikas “stūrakmeņiem”. Par Groningenas atradņu slēgšanas iemeslu nekļuva zaļā enerģētika vai nepatika pret...

 

23Okt

  Infrasarkanās, siltumu izstarojošās tapetes – cīņai pret aukstumu un apkures rēķiniem

Pēdējos gados, apkures un elektrības rēķiniem strauji pieaugot, daudziem eiropiešiem ziemas sezonā nācies tiešā nozīmē cīnīties par dzīvošanu siltumā. Jo tieši siltums veido vislielāko procentu kopējā enerģijas cenu kāpumā. Tāpēc, lai padarītu siltumu lētāku un...

 

16Okt

  Dienvidkorejas “mākslīgā saule” sasniedz rekordu, pārspējot Eiropu: 100 miljoni grādu 48 sekundēs

Kodolsintēze, pretstatā šobrīd visās pasaules kodolstacijās lietotajai kodoldalīsanās tehnoloģijai, sola nākotnē pavērt ceļu uz daudz drošāku un gandrīz bezgalīgu enerģijas ieguvi, vienlaikus nepiesārņojot apkārtējo vidi ar bīstamiem atkritumiem.