Igors Vasiļjevs: gāzes IT speciālists un bokseris ar sapni par GASO laivošanas komandu

Ikdienas darbu pie datora ar skaitļiem, algoritmiem un datu analīzi GASO SCADA un telemetrijas daļas inženieris Igors Vasiļjevs līdzsvaro ar sparingu boksa ringā un komandu laivošanu, cerot pašu uzņēmumā noorganizēt Rīgā pirmo pūķu laivas (dragon boat) komandu.

Pēc 2005. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē iegūtā bakalaura grāda informācijas tehnoloģiju jomā, Igors sākotnēji vēlējās kļūt par policistu, tomēr dzīve aizveda viņu pa citu karjeras ceļu. Vairākus gadus Igors nostrādāja ārzemēs par kuģu komunikācijas sistēmu SCADA inženieri, taču 2020.gada nogalē viņš nolēma doties atpakaļ mājup – uz Latviju. SCADA (no angļu val. Supervisory Control and Data Acquisition) ir rūpniecisko procesu uzraudzības un vadības sistēma, kas ļauj attālināti kontrolēt iekārtas un reāllaikā apkopot to darbības parametru datus, un tiek plaši izmantota rūpniecībā, transportā, enerģētikā un arī gāzapgādē.

Savukārt uz GASO Igoru 2022.gadā atveda nejaušība un draugs, kas jau strādāja uzņēmumā un pastāstīja par vakanto Informācijas tehnoloģiju departamenta SCADA un telemetrijas daļas inženiera amatu. Igors pieteicās konkursā, izturēja to un tagad jau četrus gadus GASO atbild par industriālo procesu attālinātu uzraudzību, datu savākšanu un automatizētu vadību, kā arī telemetrijas datu pārraides sistēmas uzturēšanu un attīstību. Praktiski viņš apstrādā reāllaika tehnoloģiskos datus par gāzes plūsmu, spiedienu, temperatūru, iekārtu stāvokli, avārijas signāliem un vadības komandām, kas nāk no gāzes tīklā uzstādītajiem sensoriem, mēraparātiem un automatizācijas iekārtām.

Ja darbā Igors lielāko daļu laika pavada pie datora, tad brīvajos brīžos jau kopš bērnības viņš pastāvīgi sporto. Vispirms bija orientēšanās, tad bokss, kurā Igors guvis arī nopietnus panākumus: aizvadījis ap simts amatieru un pat piecas profesionāļu līmeņa cīņas! Tiesa, pēc atgriešanās Latvijā, boksu viņa brīvā laika interešu topā gandrīz pilnībā nomainījusi komandu laivošana. Ik nedēļas nogali Igors mēro ceļu no Rīgas uz Daugavpili un atpakaļ, lai piedalītos treniņos. Rīgā pagaidām savas laivotāju komandas nav, taču viņš ir apņēmības pilns tādu nodibināt jau nākamajā sezonā un pašu mājās – GASO. Divdesmit cilvēku komandai pievienoties gribētāju netrūkstot ne kungu, ne pat dāmu vidū, – vajagot tikai atrisināt jautājumu, kur ziemā glabāt laivu. Igors smej, ka viņa dzīvokļa balkons šim mērķim ir “bišķiņ par mazu”.

Par piederību GASO viņš saka: tas ir darbs, kas patīk un iedvesmo, jo piecas dienas nedēļā gadiem ilgi darīt to, kas pa īstam neiet pie sirds, nevarētu ne par kādu naudu!