Sanita un Sandra – dvīnes un kolēģes
1986. gada vasara. Vidusskolniece Sandra vēlas pavadīt vasaras brīvlaiku lietderīgi – pastrādāt. Piedāvājums ir labs – sekretāres darbs gāzes apgādes uzņēmumā. Kolektīvs Sandru pieņem draudzīgi, un divas vasaras pēc kārtas viņa strādā par sekretāri. Meitenes prasmes tiek augsti novērtētas - priekšniecība Sandrai piedāvā palikt uz pastāvīgu darbu. Tomēr Sandrai ir citi plāni, un šo piedāvājumu Sandra pāradresē savai dvīņumāsai Sanitai. Tā 1987. gada rudenī arī Sanita kļūst par gāzenieci.
Meitenes tajā laikā bija 17 gadus vecas (jaunas). Ar to arī var izskaidrot kuriozu, kuru māsas arī šodien atceras ar smaidu. Sanitas draugs piedāvāja doties kopīgā nedēļu garā ceļojumā uz Sanktpēterburgu. Bet atvaļinājums jaunajai darbiniecei vēl nepienākas... Kā jau tipisks tīnis, ilgi nedomājot, Sanita nolēma izmantot to, ka abas ar māsu ir ļoti līdzīgas, un palūdza Sandrai nedēļu darbā izlikties par viņu. Pārsteidzoši, ka kolēģi tiešām nenojauta, ka māsas ir samainījušās un ka Sanitas vietā patiesībā strādā Sandra (!!). Tikai dienesta priekšniekam vēlāk radās aizdomas. Viņš esot teicis – “Jūs var atšķirt tikai pēc tā, ka viena dara klusējot, otra - runājot.”
GASO ir ģimenēm draudzīgs uzņēmums, ne velti šeit strādā tik daudz ģimeņu vienuviet. Arī abas dvīņumāsas Sanita Siliņa un Sandra Damberga jau sen ir kolēģes. Gadiem ritot, Sanita lieliski pierādījusi savas administratīvā darba prasmes, sākot no Rīgas pazemes gāzesvadu dienesta (vēlāk Rīgas iecirknis), tad Pārdošanas daļā, vēlāk Nekustamo īpašumu daļā, un šobrīd viņa ir Juridiskās daļas lietvedības sekretāre.
Sandra pievienojās māsai 2004. gadā, kopš tā laika viņa rūpējas par klientiem - gāzes lietotājiem, un arī šobrīd strādā GASO Klientu apkalpošanas daļā par klientu administratori.
Starp citu, kolēģi, kas māsas redz retāk, jauc viņas vēl joprojām. “Pavasarī arī bija viens kuriozs, kad braucām no pasākuma mājās un priekšniece izlaida mani pie darba, un liels viņai bija izbrīns, ka tikko izkāpu no mašīnas un atkal nāku pa teritoriju pretī,”- stāsta Sanita.
Abas māsas uz darbu dodas ar lielāko prieku, jo kolēģi vienmēr ir atsaucīgi un pretimnākoši, kopējā darba atmosfēra ir tik patīkama, ka darba stundas paskrien nemanot – saka Sanita un Sandra.
