Aptauja: vairāk nekā puse igauņu atbalsta AES būvniecību

Igauņi arvien pozitīvāk vērtē nelielas jaudas atomelektrostacijas (AES) būvniecības perspektīvas savā valstī. Par to liecina aptaujas dati. Viens no galvenajiem iemesliem – degakmens enerģētikas “nāve” cīņā par zaļāku Eiropu.

 

 

„GE Hitachi” BWRX-300 uzbūves principiālā shēma
Avots: energyglobalnews.com

 

Kā liecina kompānijas „Fermi Energia” šī gada oktobrī veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti, pirmo reizi AES būvniecības atbalstītāju skaits Igaunijā apsteidzis šāda projekta realizācijas pretinieku skaitu. Idejas atbalstītāju skaits laika posmā no 2019. gada aprīļa līdz oktobrim palielinājies par 3,8% – no 51,2 līdz 55%. Savukārt 31% respondentu iestājas pret jebkāda veida atomenerģētikas risinājumu – tostarp, nelielas jaudas AES, izmantošanu Igaunijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai nākotnē, bet 14% respondentu nevarēja savu viedokli precīzi noformulēt. Kopumā aptaujas ietvaros tiešsaistē tika intervēti 1324 Igaunijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem.

Kā galvenās AES priekšrocības tika minētas tās spēja garantēt nepārtrauktas enerģijas piegādes jebkādos laika apstākļos, izdevīgākas elektroenerģijas cenas patērētājiem un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšana. Savukārt, kā lielākās problēmas tika izceltas radioaktīvo atkritumu uzglabāšana un iekārtu avārijas riski.

Kad respondentiem jautāja, kādiem elektrības ražošanas veidiem viņi dotu priekšroku nākotnē, atbildēs dominēja saules un vēja enerģija, kam sekoja moderni AES risinājumi. Elektrības ražošanai no citiem avotiem – oglēm, dabasgāzes un koksnes, respondenti deva priekšroku daudz retāk.

„Fermi Energia” izpilddirektors Kalevs Kallemets, komentējot aptaujas rezultātus, atzina: arī enerģētikas politikas veidotājiem jāapzinās, ka, līdzīgi kā Somijā un Zviedrijā, atomenerģētikas atbalsts Igaunijā nenozīmētu politisku „pašnāvību”, bet gan liecina par tālredzīgu valsts enerģētikas nākotnes skatījumu. Vēl vairāk, atomenerģijas izmantošanas iespējas Igaunijā ir svarīga nākotnes enerģētikas un klimata politikas sastāvdaļa ne tikai nacionālā, bet arī reģionālā – visu trīs Baltijas valstu, mērogā. Baltijas reģionā, un konkrēti Lietuvā, šobrīd elektrības ražošanas deficīts sasniedz un pat pārsniedz 80%. Turklāt tuvākajos gados situācija, visticamāk, tikai pasliktināsies, jo CO2 kvotu dārdzības dēļ tiks pilnībā apturēta elektrības ražošana Igaunijas degakmens stacijās. Raugoties uz to, kā aizstāt degakmens staciju zaudējumu, Igaunijas eksperti apņēmušies atgriezties pie Baltijas valstīs pretrunīgi vērtētas tēmas – atomenerģētikas. Runa nav par lielām AES, kuru jauda līdzinās 2009. gadā slēgtajai Ignalinas AES (2X1300 megavati (MW)), bet daudz mazākām stacijām. Tās tiek piedāvātas uzstādīšanai jau rūpnieciski savāktā – viena moduļa, veidā, un to jauda ir no 300 līdz 450MW (faktiski atbilst Rīgas TEC 2 elektrības ražošanas jaudai).

Igaunijas aptaujas veicēji „Fermi Energia” 2019. gada jūlijā uzsāka pētīt nelielas AES piemērotību Igaunijas energoapgādei un klimata mērķu sasniegšanai pēc 2030. gada. Kā zināms, AES ir vienīgais liela mēroga (bāzes) elektroenerģijas ražošanas veids, kura rezultātā neizdalās apkārtējai videi un cilvēka veselībai kaitīgie oglekļa dioksīda izmeši. Par to, kādas varētu būt stacijas būvniecības izmaksas, pagaidām runāt ir pāragri, tomēr var pieņemt, ka projekts, visticamāk, tiktu realizēts uz komerciāliem pamatiem – nepretendējot uz atbalstu, kas Eiropā tiek sniegts „zaļās” enerģijas ražotājiem. Tas nozīmē, ka visas izmaksas būs jāsedz pašiem AES būvniekiem. Izpētes, kuras secinājumus paredzēts publicēt 2020. gadā, veikšanai līdz šim ir izdevies savākt apmēram 280 000 eiro. Par to, kur stacija varētu atrasties, pirms izpētes rezultātu publicēšanas informācija sniegta netiek.

Atgādinām, ka iespējamais Igaunijas AES projekts Baltijas valstīm nav nekas unikāls – Lietuvā 26 gadus (1983.-2009.) darbojās Ignalinas AES. Tās slēgšana kļuva par vienu no nosacījumiem Lietuvas uzņemšanai ES, jo šāda veida (Černobiļas AES tipa) stacijām nav paredzētas reaktora bloku aizsargājošas konstrukcijas un jebkāda veida avārijas gadījumā ir salīdzinoši augsts vides piesārņojuma risks. Par stacijas slēgšanu Lietuvai tika noteikta kompensācija 820 miljonu eiro apmērā.

Savukārt Latvijā, netālu no Pāvilostas, aizvadītā gadsimta 80.-tajos gados tika plānots uzbūvēt AES ar četriem energoblokiem (4X1000MW). Šāda stacija varētu saražot 22,5 teravatstundas elektrības gadā, kas 3,2 reizes pārsniedz Latvijas pašreizējo vidējo elektroenerģijas patēriņu. Tomēr Latvijas AES būvniecības iecere neizturēja konkurences cīņā ar Ignalinas AES projektu un tā arī nekad netika realizēta.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk