Bīstami – cietās daļiņas! Malkas apkures reālie draudi cilvēku veselībai

Šefīldas Universitātes Lielbritānijā jaunākais pētījums rāda, ka malkas krāsnis un kamīnus nebūtu ieteicams pastāvīgi kurināt telpās, kur uzturas vecāki cilvēki un mazi bērni, jo tie vismaz trīskāršo kaitīgā piesārņojuma jeb cieto daļiņu līmeni mājokļos. Tāpat britu eksperti uzskata, ka malkas krāsnis un kamīni būtu jāpārdod kopā ar detalizētu skaidrojumu par koksnes biomasas dedzināšanas ilgtermiņa kaitējumu cilvēku veselībai.

Caur atvērtām durvīm – plaušās

Pētījumā, kas tika veikts deviņpadsmit dzīvojamās mājās Šefīldā 2020. gada sākumā un kura rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā “Atmosphere”, konstatēts, ka lielākā daļa cieto daļiņu – cilvēka veselībai ļoti nelabvēlīgu gaisa piesārņotāju – nonāk telpās brīdī, kad tiek atvērtas krāšņu vai kamīnu durvis kurināmā ievietošanai. Turklāt cilvēki, kuri papildina kurināmā krājumus kurtuvēs divas vai trīs reizes dažās stundās, ir pakļauti divas līdz četras reizes lielākam piesārņojuma līmenim nekā tie, kuri kurināmo papildina vienu reizi vai nepapildina nemaz.
Cietās daļiņas nokļūst cilvēka organismā caur plaušām un var izraisīt veselu virkni dažāda smaguma saslimšanu, it īpaši senioriem un bērniem vecumā līdz diviem gadiem. Tāpat tās izraisa arī hronisku slimību saasinājumu cilvēkiem visās vecuma grupās.

Veciem, maziem un slimiem malkas apkure neder

Pētījuma grupas vadītājs Rohits Čakrabortijs uzsver: viņa un kolēģu veiktie pētījumi skaidri parāda, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem, maziem bērniem un cilvēkiem ar elpceļu un sirds saslimšanām būtu jāizvairās no dzīvošanas mājokļos, kuri tiek apkurināti ar malku. Ja tomēr citas mājokļa apsildes iespējas nav, tad iesakām pēc iespējas saīsināt kurtuves durvju atvēršanas laiku krāsns vai kamīna kurināšanas laikā. Bez tam jāatceras, ka slēgtu krāšņu un kamīnu ar durvīm izmantošana ir vismaz trīs līdz piecas reizes drošāka par atklāta tipa kamīnu kurināšanu ikdienā. Cieto daļiņu izvēdināšanai no telpām arī ir liela nozīme, un, ja telpas netiek pietiekami vēdinātas, tad to koncentrācija var saglabāties ļoti augsta daudzu stundu garumā.

Kad piesārņojuma līmenis “uzlido” gandrīz desmitkārtīgi

Pētījumā tika analizēti dati, kas ik pēc dažām minūtēm iegūti no piesārņojuma līmeņa mērītājiem reālu cilvēku mājokļos. Tā rezultāti liecina, ka kamīni un krāsnis parasti tiek kurinātas apmēram četras stundas diennaktī, un šajā periodā kaitīgo daļiņu līmenis mājās ir vismaz trīs reizes augstāks nekā tad, kad krāsnis netiek kurinātas. Šo četru stundu laikā vidējais cieto daļiņu piesārņojuma līmenis pieauga līdz 27–195 mikrogramiem uz kubikmetru (μg/m3) iekštelpu gaisa, lai gan Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi daudz striktāku cieto daļiņu piesārņojuma ierobežojumu – 25 μg/m3, un nevis četrām stundām, bet gan 24 stundu periodam. Tas nozīmē, ka cilvēki bieži vien ir pakļauti nepieļaujami lielam – gandrīz desmitkārt augstākam par pieļaujamo – cieto daļiņu piesārņojumam īsākā laika periodā, kas vēl vairāk apdraud viņu veselību.

Pie vainas ne tikai slikta vai slapja malka

Bieži izskan apgalvojums, ka tikai nepietiekami izžāvēta vai nekvalitatīva malka rada vislielāko dūmu un cieto daļiņu piesārņojumu. Tomēr Šefīldas Universitātes ekspertu grupas pētījums pierāda, ka šis apgalvojums attiecas uz visiem malkas un koksnes biomasas kurināmā veidiem, jo pētījumā iesaistītās mājsaimniecības ēku apkurei izmantoja tikai sausu un kvalitatīvu koksni. Tiek lēsts, ka koksnes un ogļu dedzināšana mājās rada gandrīz 40% no visa atmosfēras cieto daļiņu piesārņojuma ne tikai Britu salās, bet arī daļā Eiropas Savienības valstu, taču jaunais pētījums ir viens no pirmajiem Eiropā un pasaulē, kas analizē tieši iekštelpu gaisa piesārņojumu ikdienas dzīves kontekstā.
Paradoksāli, bet fakts: pētījuma ietvaros tāpat tika noskaidrots, ka gandrīz 16% Anglijas dienvidaustrumu reģionu iedzīvotāju ēku apkurei izmanto koksni, bet Ziemeļīrijā šis īpatsvars ir vēl augstāks – 18%. Kopumā ik gadu Lielbritānijā tiek pārdoti aptuveni 175 000 koksnes apkures katlu, krāšņu un kamīnu, lai gan tieši šajā valstī atteikšanās no koksnes biomasas un oglēm par labu tīrākiem kurināmā veidiem tiek popularizēta un atbalstīta jau vairāk nekā desmit gadus.

Avoti

Ziņa medijiem: https://www.theguardian.com/environment/2020/dec/18/wood-burners-triple-harmful-indoor-air-pollution-study-finds
Zinātniskā publikācija žurnālā “Atmosphere”: https://www.mdpi.com/2073-4433/11/12/1326

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.