Deviņu ES valstu dabasgāzes operatori veidos paralēlu dabasgāzes-ūdeņraža piegādes tīklu

Vienpadsmit dabasgāzes pārvades sistēmas operatori no deviņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm izstrādājuši plānu līdz 2040. gadam izveidot īpašu dabasgāzes infrastruktūrai paralēlu ūdeņraža piegādes tīklu. Plānots, ka tīkls savienos ūdeņraža piegādes un pieprasījuma centrus visā Eiropā, starp kuriem jāmin rūpniecības klasteri, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas uzņēmumi un lielas atjaunojamās enerģijas elektrostacijas – jūras vēja parki Ziemeļjūrā un saules elektrostacijas Francijas un Spānijas dienvidos.


Avots: euractiv.com

 

Vairāk nekā 1130 teravatstundas enerģijas gadā

Šī tīkla, ko dēvē arī par “Eiropas ūdeņraža mugurkaulu”, izveides iecere ir dabasgāzes sistēmu operatoru “Enagás”, “Energinet”, “Fluxys Belgium”, “Gasunie”, “GRTgaz”, “NET4GAS”, “OGE”, “ONTRAS”, “Snam”, “Swedegas”, “Teréga” un konsultāciju uzņēmuma “Guidehouse” kopdarba rezultāts.

Vienotais Eiropas ūdeņraža piegādes tīkls sākotnēji aptvers deviņas ES dalībvalstis: Vāciju, Franciju, Itāliju, Spāniju, Nīderlandi, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Zviedriju, kā arī Šveici, bet nākotnē tam varētu pievienoties arī citi interesenti. Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm ap 64 miljardus eiro vērtais tīkls jau pēc piecpadsmit gadiem spēs pārvadīt vairāk nekā 1130 teravatstundas enerģijas gadā.

 

Līdz 2040. gadam – 22 900 km

Projekta iniciatori uzsver, ka tīkls tiks pakāpeniski paplašināts divdesmit gadu laikā, bet galvenos darbus paredzēts veikt laika posmā no 2030. līdz 2035. gadam. Līdz 2030. gadam sākotnējais 6800 km garais tīkla posms savienos reģionālos ūdeņraža ražošanas un izmantošanas centrus, tā saucamās “ūdeņraža ielejas”, bet līdz 2035. gadam – enerģijas lietotājus ES centrālajos reģionos ar “zaļā” ūdeņraža resursiem bagāto Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrasti, kā arī Eiropas dienvidiem. Savukārt uz 2040. gadu būtu praktiski jāpabeidz ap 22 900 km garā Eiropas ūdeņraža pārvades tīkla izveide, vienlaikus nodrošinot tā savienojumus ar svarīgākajiem pasaules ūdeņraža loģistikas maršrutiem.

 

Var ietaupīt 10-25%

Tā kā 2040. gadā dabasgāzes pārvades tīkla izmantošanas aktivitāte visā Eiropā varētu būtiski samazināties, pēc projektā iesaistīto dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru domām, ir pilnīgi iespējama daļas ekspluatācijā esošo dabasgāzes un biometāna cauruļvadu pielāgošana ūdeņraža transportēšanai. Tiesa, pirms lemt par šādu risinājumu, jāsaprot, ka dabasgāze un ūdeņradis ir divi visai atšķirīgi gāzveida energoresursi. Ja pašu dabasgāzes cauruļvadu pielāgošana ūdeņraža pārvadei lielas problēmas nesagādātu un pat palīdzētu ietaupīt 10-25% no ES ūdeņraža tīkla izveides izmaksām, tad par kompresoru stacijām to nevar teikt. Tās ūdeņraža fizikālo īpašību dēļ varētu nākties pilnībā nomainīt.

Lai gan Baltijas valstīs un arī Latvijā ūdeņraža ražošanai trūkst kā izejvielu – uzstādīto atjaunojamo energoresursu jaudu, tā arī tehnoloģiskās bāzes, pavisam nesen mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi paziņoja, ka varētu realizēt savu pirmo “zaļā” ūdeņraža ražošanas pilota projektu. Tā mērķis – nodrošināt enerģētikas nozaru sinerģiju un likt pamatu iespējamai komerciālai ūdeņraža ražošanai nākotnē. Tiesa, šis projekts ir lokāls vai labākajā gadījumā reģionāls, un Igaunijas ražotni nav plānots pievienot centralizētai ūdeņraža pārvades infrastruktūrai. Arī par Lietuvas un Latvijas iespējamo interesi pievienoties “Eiropas ūdeņraža mugurkaula” projektam informācijas pagaidām nav.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

 

 


 

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk