Dziļā ģeotermālā enerģija – pieejama visā Eiropā

Zemes dzīļu jeb ģeotermālā enerģija līdz šim tika uzskatīta tikai par to valstu prioritāti, kur relatīvi tuvu zemes virskārtai atrodas tā dēvētie karstā ūdens rezervuāri. Tomēr britu un amerikāņu zinātnieki ir pārliecināti, ka zemes dzīļu siltumu gan siltumapgādei, gan elektrības ražošanai var iegūt praktiski jebkur pasaulē, tajā skaitā arī visā Eiropas teritorijā. Galvenais ir izveidot pietiekami dziļu urbumu.

Jo dziļāk, jo karstāk

No Eiropas valstīm zemes dzīļu enerģiju gan siltuma, gan elektrības ieguvei šobrīd galvenokārt izmanto Islandē un Itālijā, kur tam ir labvēlīgi apstākļi. Šajās valstīs karstā ūdens rezervuāri atrodas salīdzinoši tuvu zemes virskārtai – ap 500 m līdz 2 km dziļumā, kur to temperatūra jau sasniedz simts un vairāk grādus. Taču, urbjot dziļāk, pat vietās, kur zemes dzīļu enerģijas “iegulas” ūdens veidā nav atrodamas, būs iespējams iegūt augsta spiediena ģeotermālo tvaiku ar ap 5000C temperatūru. Zinātnieki lēš, ka tik augsta temperatūra lielākajā daļā Eiropas valstu būtu atrodama 10-20 km dziļumā.

Derēs gan ūdens, gan tvaiks

Ģeotermālo enerģiju iespējams izmantot dažādiem mērķiem – gan siltumapgādei un elektrībai, kā tas tiek darīts Islandē, kad siltais ūdens tiek smelts no zemes dzīlēm un izmantots ēku centrālai siltumapgādei un pat ielu apsildei ziemas periodā, gan vienīgi elektrības ražošanai, kā Itālijā. Elektrības ražošanai netiek izmantots zemes dzīļu ūdens, bet gan tvaiks, kas tiek novadīts uz turbīnām. Taču pagaidām tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt stabilu tvaika padevi vienmērīgai turbīnu darbināšanai, ir pieejama tikai salīdzinoši nelielam dziļumam. Tiesa, nākotnē situācija varētu būtiski mainīties.

Jāpārvar divi izaicinājumi

Britu un amerikāņu zinātnieki ir aprēķinājuši, ka dziļā ģeotermālā enerģija ir pieejama jebkur Eiropā, tomēr pirms tās apguves jāpārvar divi inženiertehniski izaicinājumi: pirmkārt, jāizstrādā un jāaprobē dziļurbumu urbšanas tehnoloģija, kas ļautu sasniegt 10 un vairāk km dziļumu, un, otrkārt, jānodrošina stabila tvaika padeve uz elektrības ražošanas mezgliem. Paveicot šos uzdevumus, Eiropas valstis, tostarp arī Latvija, varētu iegūt vēl vienu nozīmīgu un, pats galvenais, “zaļu” lielas jaudas enerģijas ražošanas avotu.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.