Eiropas 2050. gada “zaļos” mērķus var apdraudēt kritisko minerālu trūkums

Eiropas enerģētikas zaļināšana nākamajos 30 gados var tikt apdraudēta kritisko minerālu trūkuma dēļ. Tie ir nepieciešami ne tikai elektroauto rūpniecībā, bet arī ūdeņraža un lieljaudas bateriju ražošanā.

No 10 līdz 150 miljoniem

No stratēģiski svarīgajiem minerāliem vislielākais procentuālais pieaugums ir sagaidāms litijam, grafītam, kobaltam, niķelim, mangānam, varam, silīcijam, hromam un cinkam. Pieprasījums pēc šiem minerāliem kopumā no 2020. līdz 2050. gadam varētu palielināties vidēji 20 reizes: no mazāk nekā 10 miljoniem metrisko tonnu (Mt) šobrīd līdz aptuveni 150 Mt jau visai tuvā nākotnē.

Trīssimtkārtīgs plus – elektroauto

Paredzams arī, ka šajā laika posmā lieljaudas elektrības uzkrāšanai nepieciešamo kritisko minerālu apjoms pieaugs gandrīz 40 reizes, savukārt zaļās elektroenerģijas ražošanai nepieciešamais trīskāršosies.
Taču vislielākais pieaugums sagaidāms elektroauto akumulatoru jomā – tas pēc 2040. gada varētu pat 300-kāršoties.

Ieguve ārpus Eiropas

Tādu visa veida enerģijas uzkrājēju ražošanā svarīgu vielu kā litijs un kobalts gadījumā tikai dažas ražotājvalstis, kas atrodas ārpus Eiropas, kontrolē vairāk nekā 75% no kopējiem pasaules resursiem. Piemēram, Dienvidāfrika un Kongo nodrošina ap 70% no globālās kobalta ražošanas, bet Ķīna viena – ap 60% no visām pasaules kritisko minerālu piegādēm.
Baltijas valstīs šobrīd nav izvietotas lielas enerģijas uzkrājēju vai citu enerģētikas iekārtu ražotnes, līdz ar to kritisko minerālu piegāžu deficīts pagaidām mūsu reģionam nedraud. Taču nākotnē kritisko minerālu pietiekamība var kļūt aktuāla arī pie mums. 

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.