Eiropas Komisija: līdz 2030. gadam jānodrošina 1 triljons eiro „zaļajām” investīcijām

2019. gada beigās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena prezentēja „Eiropas Zaļo” kursu – ietvaru programmu vides un klimata aizsardzībai, kas paredz līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Pirmkārt, un galvenokārt tas nozīmē oglekļa dioksīda emisiju neitralitāti Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. „Eiropas Zaļais kurss” prasīs bezprecedenta investīciju – ap 1 triljona eiro (EUR), piesaisti jau līdz 2030. gadam, un tā veiksme lielā mērā atkarīga arī no ES dalībvalstu privāto investīciju pieejamības.

Kur EK ņems finansējumu?

Paredzēts, ka ES finansējuma piesaiste noritēs no diviem galvenajiem avotiem: Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna realizācijas līdzekļiem un tā dēvētā Taisnīgas Pārejas fonda.

Šā gada 14. janvārī publiskotais Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns paredz, ka laika periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam klimatneitralitātes pasākumu finansēšanai tā ietvaros atvēlami EUR 7,5 miljardi. Vēl EUR 30 līdz 50 miljardus paredzēts iedalīt no esošajām ES budžeta pozīcijām. Protams, arī ES dalībvalstīm būs jāsniedz līdzfinansējuma atbalsts klimatneitralitātes projektu realizācijai, kura kopapjoms pagaidām nav precīzi aprēķināts.

Savukārt tā dēvēto Taisnīgas Pārejas fondu, kas palīdzēs nabadzīgākajiem ES reģioniem pārorientēties uz ekonomikas dekarbonizāciju, veidos finansējums no esošajām ES investīciju programmām un Eiropas Investīciju bankas kredītiem. Šis fonds nākamo septiņu gadu laikā būs apmēram EUR 100 miljardu liels. Formāli fonda finansējums būs pieejams visām ES dalībvalstīm, tomēr galveno atbalstu no tā sniegs reģioniem, kas visvairāk atkarīgi no fosilajiem enerģijas avotiem, piemēram, akmeņoglēm, kūdras vai degslānekļa. Kā liecina EK rīcībā esošie dati, ES uzņēmumos, kas iegūst vai izmanto cieto kurināmo (akmeņogles, brūnogles), nodarbināti gandrīz 237 000 cilvēki, bet kūdras un degslānekļa nozarē – vēl ap 16 000 cilvēki. Tas nozīmē, ka fonda finansējumu nāksies izmantot arī šajās nozarēs darbu zaudējušo cilvēku pārkvalifikācijai.

Cik būs jāmaksā Baltijas privātajiem investoriem – pagaidām nav zināms

Taču ar šīm investīcijām vien nepietiks: EK norāda, ka, lai ES spētu sasniegt savus 2030. gadam izvirzītos ambiciozos mērķus klimata aizsardzības un ekonomikas „zaļināšanas” jomā, būs nepieciešami vēl EUR 260 miljardi gadā papildu investīcijām. Turklāt zināmu finansējumu prasīs arī tādu problēmu kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un gaisa kvalitātes uzlabošana risināšana.

Tā kā EK aplēses par ES klimatneitralitātes izmaksām publiskotas pavisam nesen, konkrētas informācijas par to, cik lielas privātā sektora investīcijas Baltijas valstīm nāksies piesaistīt no savas puses, pagaidām trūkst.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.