Eiropas Komisija “nestāsies ceļā” valstīm, kas vēlas attīstīt atomenerģētiku

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss sarunā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izpilddirektoru Fatihu Birolu paziņoja, ka EK “nestāsies ceļā” tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras enerģētikas “zaļināšanas” mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības palielināšanai lēmušas par labu jaunu atomelektrostaciju (AES) būvniecībai.

Dārga, bet klimatneitrāla

Timmermanss apliecināja, ka EK attiecībā uz atomenerģijas izmantošanu saglabā tehnoloģiski neitrālu pieeju un pieturas pie sākotnēji paustās pārliecības, ka katra ES dalībvalsts ir tiesīga lemt par AES būvniecības lietderību savā valstī, kā arī patstāvīgi meklēt šādu vērienīgu projektu finansējumu.

Tiesa, viņš arī atgādināja, ka AES dzīves cikla izmaksas ir visai lielas un ka ar to atmaksāšanos tālākā nākotnē var būt problēmas, jo AES projekti netiek realizēti īsam vai vidējam, bet gan ilgam termiņam – šo staciju darbināšanas periods mūsdienās jau pārsniedz 60 gadus.

Sarunas gaitā tika atzītas arī neapšaubāmās kodolenerģijas priekšrocības: pirmkārt, AES ir stabils un uzticams bāzes jaudu nodrošinājums, un, otrkārt, tā ir klimatneitralitāte.

Arī valsts atbalsts netiek liegts

Pēc Timmermansa vārdiem, EK neliegs sniegt valsts atbalstu jauniem AES būves projektiem Polijā un Čehijā.

Oktobra beigās Polija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā lūgs ES apstiprinājumu uz ASV tehnoloģiju balstītas AES būvniecībai, atzīstot, ka mūsdienu Eiropā praktiski nav iespējams uzbūvēt AES bez valsts atbalsta.

Kopumā nākamajās desmitgadēs Polija vēlas uzbūvēt jaunas bāzes elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 6–9 gigavati (GW), turklāt liela daļa no šīm jaudām varētu būt ne tikai dabasgāzes elektrostacijas, bet arī AES.

Šī vērienīgā elektrisko jaudu modernizācija Polijā noritēs ar mērķi būtiski samazināt akmeņogļu izmantošanu vai arī, ja iespējams, pilnībā atteikties no tās. Plānotās AES izbūves sakarā jau ir zināms, ka Polija no ASV atomenerģētikas tehnoloģiju ražotājiem plāno iegādāties iekārtas ap 18 miljardu ASV dolāru vērtībā. Polijas enerģētikas politikas veidotāji lēš, ka valsts pirmās AES būvniecību vajadzētu pabeigt jau līdz 2033. gadam, taču šim projektam pagaidām nav izstrādāta pat finansējuma piesaistes shēma.

Bez jaunām AES klimata mērķus nesasniegt

Savukārt Čehija paziņojusi, ka tai nav citas izvēles kā vien tālāk attīstīt AES tehnoloģijas, jo pretējā gadījumā ES ambiciozie klimata un enerģētikas mērķi tai reāli nebūs sasniedzami.

Šobrīd lielas cerības tiek liktas uz Briseles apstiprinājumu plānotajai valsts atbalsta piešķiršanai jauna energobloka būvniecībai Dukovanu AES. Atšķirībā no Polijas, kur šobrīd nedarbojas neviena AES, Čehijā darbojas divas AES – Dukovani un Temelina, ar sešiem energoblokiem, kuru kopējā uzstādītā jauda atbilst 3932 megavatiem. Šīs stacijas ik gadu saražo ap 30% no visas Čehijā saražotās elektrības, savukārt no akmeņogļu stacijām nāk ap 50% no visas valsts elektrības.

Vienīgā no trim Baltijas valstīm, kas šobrīd aktīvi pievēršas atomenerģētikas attīstības izpētes jautājumam, ir Igaunija, kur jau vairākus gadus tiek pētīta iespēja izbūvēt nelielas jaudas (modulārā tipa) AES ar uzstādīto jaudu 300–500 megavati.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.