ES kļūs par pasaules mežu izciršanas ierobežošanas līderi – arī enerģijas ražošanai koksnes būs mazāk

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmības pilna kļūt ne tikai par pasaules klimata pārmaiņu, bet arī mežu izciršanas ierobežošanas līderi – ar šādu vēstījumu 2021. gada sākumā nāca klajā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Jaunākie un visai satraucošie pētījumi rāda, ka Eiropai izdevies saglabāt mazāk nekā 1% no tās primārajiem mežiem – tie ir meži, kas izveidojušies dabiskā veidā un kuros nekad nav notikusi mežsaimnieciskā darbība.

Izcirstās platības – par 49% lielākas

Tāpat no mežu izciršanas ES valstīs arvien vairāk cieš arī tie meži, kurus jau agrāk retinājuši cirvji un zāģi. Piemēram, 2020. gada otrajā pusē publiskotajā pētījumā “Pēkšņs izcirsto mežu platību pieaugums Eiropā pēc 2015. gada” minēts, ka pēdējo divdesmit gadu laikā visā Eiropā mežu izciršanas apjoms ir dramatiski pieaudzis. Laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam vien izcirstās platības bija par 49% lielākas nekā 2011.-2015. gadā. Savukārt kopējie mežu biomasas (meži, krūmāji, augi, sēnes, dzīvā daba) zudumi 2015.-2018.gadā palielinājās vēl straujāk – par 69%.

Vajadzīgi ļoti stingri ierobežojumi

22 no 26 ES dalībvalstīm krasi audzis visa veida mežu izciršanas apjoms, un īpaši šis process skāris valstis ar lielākajām saglabātajām primāro mežu platībām, kā Zviedrija, Somija, Rumānija un Polija. Eksperti tāpat secinājuši, ka Rumānijā, Slovākijā un Polijā, kur meži šobrīd pakļauti vislielākajam rūpnieciskas un nelegālas mežizstrādes riskam, nepieciešama ļoti stingru mežizstrādes ierobežojumu pieņemšana vistuvākajā laikā. Šādu nostāju principiāli atbalsta arī EK, tomēr ar atrunu, ka katras valsts situācija būtu jāvērtē atsevišķi.

Pārāk vērtīga, lai “izkūpinātu gaisā”

Tā kā koksne veido apmēram 60% no visas atjaunojamās enerģijas Eiropā, pieņemot stingrākus mežizstrādes noteikumus gan atsevišķās dalībvalstīs, gan ES kopumā, varētu rasties būtiskas problēmas koksnes izmantošanai enerģētikā. Turklāt, arvien biežāk izskan ekspertu un enerģētikas politikas veidotāju viedoklis, ka koksnes izmantošana elektrības un siltuma ražošanai Eiropā būtu jāierobežo vai pat jāizbeidz vispār, jo, pirmkārt, koksne ir vērtīgs produkts, kuru var pielietot daudz labāk nekā “izkūpinot gaisā”, un, otrkārt, gaisa piesārņojums no koksnes dedzināšanas rodas lielāks nekā no dabasgāzes un pat akmeņoglēm.

Arī Latvijā kurināmā koksne – malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas – ir viens no galvenajiem “zaļās” enerģijas veidiem, kuras vidējais gada patēriņš elektrības un siltuma ražošanai pārsniedz 80% no visas Latvijā izmantotās “zaļās” enerģijas. Pērn mūsu valstī kurināmās koksnes izmantošanas apjoms sasniedza 82%.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.