ES kompānijas aicina vienlaicīgi izmantot dabasgāzi un ūdeņradi

Vairāk nekā 90 Eiropas Savienības (ES) enerģētikas uzņēmumi – iekārtu ražotāji un dabasgāzes tīklu operatori – atklātā vēstulē vērsās pie Eiropas Komisijas, aicinot atbalstīt vienlaicīgu ūdeņraža un dabasgāzes pārvadi, sadali un izmantošanu tajos ES reģionos, kur dažādu iemeslu dēļ atsevišķa ūdeņraža pārvades tīkla izveide tuvākajās desmitgadēs varētu būt ļoti sarežģīta un pārāk dārga.

Plašs atbalsts

Starp vēstules parakstītājiem jāmin energokompānijas “Enagas”, “EnBW” un “Naturgy”, turbīnu ražotāji “General Electric” un “Baker Hughes”, apkures iekārtu ražotāji “Bosch”, “Viessman” un “Vaillant”, kā arī ūdeņraža kurināmā elementu un elektrolīzes iekārtu ražotāji “Hexis”, “Sunfire”, “ITM Power” un “Lhyfe”. Tāpat vēstulē izteiktajam aicinājumam savu atbalstu pauduši arī dabasgāzes pārvades un sadales operatori no 15 ES dalībvalstīm. Francijā īpašs atbalsts nācis no sadales sistēmas operatora puses, kas uzsver nepieciešamību sākotnēji pievērsties neliela mēroga “zaļā” ūdeņraža ražošanas projektu attīstībai kā pašu mājās, tā citviet Eiropā, nododot saražotos resursu tieši dabasgāzes sadales sistēmā.

Divas valstu grupas

Šobrīd ES dalībvalstīs attieksmē pret ūdeņraža resursu pārvadi, sadali un izmantošanu nosacīti iedalāmas divās grupās. Pirmajā grupā ietilpst nelielas valstis – tostarp Latvija, Lietuva un Igaunija – ar labi attīstītu un modernu gāzapgādes tīklu, kā arī valstis ar vāji attīstītu vai izteikti reģionālu dabasgāzes sistēmu. Tām atsevišķa ūdeņraža pārvades tīkla izbūve tuvākajā laikā būtu ļoti liels un, iespējams, ne īpaši pamatots finansiāls apgrūtinājums.

Savukārt otro grupu veido valstis ar skaidru apņemšanos pārredzamā nākotnē realizēt atsevišķa ūdeņraža pārvades tīkla izveidi. Šādu apņemšanos paudušas, piemēram, Beļģija, Vācija, Francija un Nīderlande. Bez tam deviņas otrās grupas valstis šī gada jūlijā prezentēja plānu līdz 2040. gadam izveidot īpašu ūdeņraža pārvades tīklu gandrīz 23 000 km garumā. Šo projektu mēdz dēvēt arī par “ES ūdeņraža mugurkaulu”.

Līdz 10%

Kā uzsver vēstules parakstītāji, vairumā pirmās grupas valstu atsevišķa ūdeņraža pārvades tīkla izveide tuvākajā laikā varētu būt ļoti sarežģīta un pārāk dārga. Tāpēc būtu nepieciešams veicināt vienlaicīgu ūdeņraža un dabasgāzes transportēšanu esošajā dabasgāzes tīklā drošā proporcijā. Piemēram, tā varētu būt līdz viens pret desmit, kas nozīmē, ka ūdeņraža koncentrācija dabasgāzes tīklā varētu sasniegt 10%.

Baltijas valstīs un arī Latvijā jautājums par to, vai attīstīt dabasgāzes un ūdeņraža vienlaicīgu transportēšanu esošajā dabasgāzes tīklā vai arī veidot jaunu tikai ūdeņradim domātu pārvades tīklu, šobrīd plašas diskusijas neraisa. Pagaidām nav izstrādāti un publicēti arī likumdošanas akti vai politiskās plānošanas dokumenti, kas aptvertu šo problēmu. Tomēr nākotnē, attīstoties “zaļā” ūdeņraža ražošanai un vairojoties tā plašākas izmantošanas atbalstam ES līmenī, arī Baltijas valstīs ūdeņraža infrastruktūras jautājums varētu kļūt aktuāls.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.