ES saglabās atbalstu atsevišķiem dabasgāzes pārrobežu projektiem

Kaut gan Eiropas Savienība (ES) pēdējā laikā arvien vairāk atbalsta visa veida “zaļās” iniciatīvas un plāno ieguldīt lielas naudas summas ūdeņraža enerģētikā, arī atsevišķiem lielajiem dabasgāzes projektiem atbalsts vēl tiks saglabāts. Par to šī gada jūnijā vienojās ES enerģētikas ministri.

Atbalsts saglabāsies izolētajiem

Aizvadītā gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja jaunu ES kopējo interešu projektu (KIP) apstiprināšanas procedūru, izslēdzot no tās praktiski visu naftas produktu un dabasgāzes infrastruktūras projektus. Tiesa, enerģētikas ministri lēmuši arī šajā desmitgadē saglabāt KIP atbalstu tām ES gāzapgādes “artērijām”, kuru izšķirošā loma atsevišķu valstu un reģionu energoapgādes drošībā nav apšaubāma.
Uz KIP statusu arī turpmāk varēs pretendēt projekti, kas vērsti, piemēram, uz tādu salu valstu un reģionu kā Malta un Kipra gāzapgādes infrastruktūras stiprināšanu līdz to pilnīgai iekļaušanai ES dabasgāzes tīklā. Plānots, ka konkrētajā gadījumā šo mērķi palīdzēs sasniegt dabasgāzes cauruļvada “EastMed” būvniecības pabeigšana 2025. vai 2027. gadā. Ap 1900 km garais “EastMed” ļaus ik gadu nogādāt 96 teravatstundas (TWh; 10 miljardus kubikmetrus (BCM)) dabasgāzes no Vidusjūras austrumiem pa tiešo patērētājiem vairākos Grieķijas reģionos, Kiprā un Izraēlā.

“Zaļā gaisma” dabasgāzes, ūdeņraža un AG vienlaicīgai transportēšanai

Ministri arī vienojās atbalstīt dabasgāzes tīklu izmantošanu vienlaicīgai dabasgāzes, ūdeņraža un citu atjaunojamo gāzu (AG) – piemēram, biometāna – pārvadei. KIP atbalstu varēs saņemt dabasgāzes cauruļvadu pielāgošana ūdeņraža pārvadei, un pa šiem cauruļvadiem nākotnē – vismaz līdz 2030. gadam – varētu tikt piegādāts dabasgāzes, ūdeņraža un AG sajaukums. Un kā alternatīvā gāze šajā gadījumā varēs būt ne tikai ūdeņradis, bet arī biometāns, kura pārrobežu tirdzniecība ES pagaidām norit gausi.

Ietekme uz Baltiju

 Jaunā iniciatīva praktiski neattiecas uz Baltijas reģionu, jo tā integrācija ES gāzapgādes tīklā ar 508 km garā Polijas-Lietuvas dabasgāzes starpsavienojuma GIPL starpniecību tuvojas noslēgumam. Pa to Baltijas valstu virzienā būs iespējams transportēt līdz 27 TWh (2,35 BCM) un Polijas virzienā – līdz 21 TWh (2,15 BCM) dabasgāzes gadā. Arī Somijas gāzapgādes sistēma un tirgus formāli vairs nav pilnībā izolēts – to ar Baltijas valstīm un tuvākajā nākotnē Poliju savienos 2020. gadā darbu sākušais Igaunijas-Somijas starpsavienojums Balticconnector.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.