Lielo jūras vēju latvieši un igauņi apgūs kopā

Lielā vēja enerģētika Baltijas valstīs attīstās daudz lēnāk nekā kaimiņos Ziemeļvalstīs vai citviet Eiropā. To pašu var teikt arī par lieljaudas vēja parku būvniecību Baltijas jūrā, jo līdz šim neviena no jūras vēja parku projektu iecerēm Baltijā nav īstenojusies. Tomēr 2019.gada decembrī ir radies pamats domāt, ka tuvākajos gados Latvija un Igaunija kopīgiem spēkiem pieteiks sevi lieljaudas vēja enerģētikas „lauciņā”.


Ralfs Nemiro un Tāvi Āsu ar kolēģiem pie sarunu galda
Avots: Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrija

 

2019.gada decembrī Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro tikās ar savu kolēģi – Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu – un pārrunāja kopīga jūras vēja parka izveidi Rīgas jūras līcī. Ministri cer, ka tā realizācija veicinās abu valstu enerģētisko neatkarību, palielinās atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru elektrības ražošanā, kā arī sniegs ievērojamus ieguldījumu enerģētiskajā drošībā, dažādojot Baltijas reģionā pieejamos enerģijas piegādes avotus.

Nākamais solis būs sadarbības projekta pamatnostādņu izstrāde. Baltijas valstīm ir svarīgi iet pretī enerģētikas mērķu sasniegšanai roku rokā – kā spēcīgai aliansei, nevis katram atsevišķi. Un pirmais divu Baltijas valstu elektrības ražošanas projekts būs saistīts ar mūsu reģionā pagaidām neapgūtu AER jomu – lielajiem jūras vēja parkiem.

Kā zināms, ekspluatācijā esošie Igaunijas un Latvijas vēja parki galvenokārt atrodas tuvu Baltijas jūras piekrastei vai uz salām, piemēram, Sāremā, tomēr neviens no tiem pagaidām nav izvietots jūrā.

Uz 2019. gada sākumu Igaunijā bija uzstādītas 139 vēja turbīnas ar kopējo jaudu 309,96 megavati (MW). Pēdējais vēja parks, kas līdz šim nodots ekspluatācijā, ir 2016.gadā atklātais Tooma II ar trim turbīnām un kopējo jaudu 7,05MW. 2018.gadā Igaunijas vēja parki saražoja 0,59TWh elektroenerģijas, jo nelabvēlīgu vēja apstākļu dēļ vēja enerģijas ražošana, salīdzinot ar 2017.gada līmeni, samazinājās par 12%.

Latvijā uzstādītā vēja jauda ir daudz pieticīgāka un atbilst vien ap 67MW, no kuras pārvades tīklam ir pievienoti 20,7MW. Tomēr, ņemot vērā straujo vēja enerģijas tehnoloģiju attīstību un atbalstu lielas jaudas AER izaugsmei, Latvijā uz sauszemes varētu uzstādīt līdz 500MW, bet jūrā – līdz 1000MW jaudas vēja parkus.

Savukārt ārpus kaimiņu projekta palikusī Lietuva pašlaik ir „vējiem bagātākā” Baltijas valsts. Tur darbojas 23 vēja parki ar kopējo jaudu 539MW, un 2018. gadā tie saražoja 1,1TWh elektroenerģijas. Lielākais saražotās elektrības daudzums Lietuvas vēja enerģijas vēsturē tika sasniegts 2017. gadā – 1,3TWh. Lietuva, tāpat kā Latvija un Igaunija, jūras vēja parku projektu realizācijai vēl nav pievērsusies.

Pagaidām informācija par to, kur tieši Latvijas un Igaunijas kopīgais vēja parks tiks izvietots, kāds būs tā izveides laika ietvars, cik liela būs uzstādītā jauda un kāda tipa vēja turbīnas tiks izmantotas, nav pieejama. Visticamāk, šie jautājumi tiks risināti plānotā sadarbības projekta pamatnostādņu izstrādes gaitā 2020.gadā.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk