Pētījums: Austrumeiropas valstis strauji attālinās no 2030. gadu klimata mērķiem
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis strauji attālinās no saviem enerģētikas “zaļināšanas” mērķiem, kas noteikti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP). Tas savukārt rada bažas par Eiropas kopējo klimata mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam.
Trūkst disciplīnas
Par to, ka austrumeiropieši ir gausi solījumu pildītāji, liecina zaļo iniciatīvu kampaņas “CEE Bankwatch Network” jaunākais pētījums. Tajā norādīts, ka tikai trīs Eiropas Savienības (ES) valstis – Spānija, Horvātija un Slovēnija – ir ievērojušas ES noteikto ikgadējo NEKP aktualizēšanas termiņu un iesniegušas atjauninātos klimata plānus. Savukārt vairāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu aizvadītā gada aktivitātes liecina, ka tur enerģētikas “zaļinašana” nopietni bremzējas.
No krīzes glābjas uz “zaļo” mērķu rēķina
Īpaši uzsvērts tas, ka, piemēram, Ungārija, Bulgārija un Polija uz 2022. gada enerģētikas krīzi reaģējušas ļoti savdabīgi, proti, izmantojušas šo situāciju lai palielinātu pašmāja fosilās enerģijas – ogļu un brūnogļu – ieguvi, kā arī pagarinātu vai atliktu akmeņogļu izmantošanas pārtraukšanas termiņus. Tāpat Bulgārijā būtiski pārskatītas jau agrāk pieņemtās enerģētikas “zaļināšanas” iniciatīvas, pat atceļot vairākas no tām.
Mērķus nesasniegs bez vēja
“CEE Bankwatch Network” tāpat teikts, ka savus enerģētikas “zaļināšanas” mērķus reģiona valstis cenšas sasniegt bez liela mēroga vēja enerģētikas projektu realizācijas, lai gan šādi projekti pat esošajās NEKP redakcijās ir plaši aprakstīti. Vairumā valstu tika pat plānots, ka to realizācijai būtu jāsakās jau šajā gadā, kas, visticamāk, nenotiks.
Arī Baltijas valstīs, saskaņā ar NEKP, paredzēts realizēt vairākus ambiciozus vēja enerģijas projektus gan sauszemē, gan jūrā ar kopīgo uzstādīto jaudu ap 1500 megavatiem. Šobrīd gan neviens no šiem projektiem vēl aktīvi realizēts netiek.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.
