Pētījums: saules paneļu noputēšanas dēļ Eiropa zaudē 7-50% no to efektivitātes

Putekļu un ziedputekšņu slānis, kas nosēžas uz automašīnas vējstikla, ir viegli attīrāms, iedarbinot logu tīrītājus, bet cīņa ar putekļiem uz daudzu simtu kvadrātmetru platības saules paneļiem (PV) ir daudz grūtāka. Īpaši, ja paneļi izvietoti grūti pieejamā vietā vai tuvumā nav lielu ūdens rezervju. Kopumā, kā lēš eksperti, putekļu radītās problēmas Eiropas Savienības (ES) PV parkos var nest arī būtiskus zaudējumus: liedzot saņemt 7-50% no visas parka saražotās elektrības.  

Pat vairāki desmiti kg gadā

Sākotnēji PV paneļi tika izstrādāti tā, lai tie kalpotu no 25 līdz 30 gadiem. Tehnoloģiskie uzlabojumi šobrīd spējuši paildzināt atsevišķu paneļu veidu dzīves ciklu līdz pat 50 gadiem. Tomēr, lai investētu lielos saules enerģijas projektos, nav būtisks tikai iekārtu kalpošanas ilgums – lai projekts atmaksātos, tā saražotajai enerģijai jābūt adekvātai parka izveidē ieguldītajiem resursiem. Tas nozīmē: maksimāli jāsamazina riska faktori parka efektīvai darbībai. Un putekļi “saules bagātajās” un bieži vien karstajās un sausajās zemēs – arī ES dienvidos – ir vislielākā problēma. Te uz 1 kvadrātmetru liela PV paneļa gada laikā var sakrāties par vairāki desmiti kilogramu putekļu un citu netīrumu.

“Cementēšanās”, pret kuru nepalīdz pat lietusgāzes

Tomēr eksperti uzsver, ka pat ne putekļu krāšanās un grūtības ar to notīrīšanu no PV paneļiem ir lielākais izaicinājums. Lielāko izaicinājumu piedāvā pati daba tā dēvētā “cementēšanas” procesa veidā. PV paneļi naktī strauji atdziest un piesaista rīta rasu, kā rezultātā sākotnēji sausais un irdenais putekļu slānis sacementējas cietā masā un pielīmējas pie paneļa stikla virsmas. Pēc cementēšanās netīrumus ir daudz grūtāk noņemt, un to dabiskai attīrīšanai nepalīdz pat spēcīgas lietusgāzes.

Viena tīrīšana – ap 5000 eiro

Pret cementēšanās rezultātā bojātiem PV klājumiem var līdzēt tikai to tīrīšana, kas nav lēts prieks. Eksperti aprēķinājuši, ka vienreizēja tīrīšana 10 megavatu (MW) PV parkam, kas var nodrošināt ar elektrību vairāk nekā 2000 mājsaimniecības, Eiropā izmaksā vairāk par 5000 eiro. Turklāt valstīs, kur PV putekļu noklājuma un cementēšanās problēma ir asa un gada nokrišņu apjoms – neliels, PV paneļu virsmas jātīra vismaz divas reizes gadā.

Kā glābties no putekļiem?

Šobrīd PV parku glābšanai no putekļiem tiek izmantota gan manuāla, gan robotizēta mehāniskā tīrīšana, gan spiediena laistīšana, gan pat inovatīvā “putekļu atbaidīšana” ar elektriskā lauka palīdzību. Un, lai arī visas šīs metodes ļauj par 90-100% atbrīvot PV virsmas no putekļiem, tās visas ir vai nu resursu ietilpīgas un dārgas vai līdz galam neaprobētas. Tātad īsts risinājums PV putekļu problēmai ES valstīs vēl nav rasts. Tiesa, mūsu platuma grādos mitro un vējaino laikapstākļu dēļ PV paneļu putekļu problēma praktiski nav aktuāla.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.