Polijas pirmā atomelektrostacija izmaksās ap 15,5 miljardiem dolāru

Polija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kam nākamajās desmitgadēs īpaši lielas pūles un finanšu resursi jāvelta enerģētikas “zaļināšanai”, jo pagaidām vairāk nekā puse tajā ražotās elektrības nāk no visnetīrākā ģenerācijas avota – akmeņoglēm un brūnoglēm.

Meklējot alternatīvu akmeņoglēm, par pieņemamāko un ilgtspējīgāko šobrīd atzīta atomenerģētika, un, pēc Polijas Enerģētikas ministrijas prognozēm, valsts pirmajai atomelektrostacijai (AES), kuras būvniecībā varētu tikt ieguldīti ap 15,5 miljardiem ASV dolāru, darbs jāuzsāk jau 2033. gadā.


Avots: wordpress.com

 

Līdz 2043. gadam – seši AES energobloki

Polijas Enerģētikas ministrijas attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam paziņots, ka valsts pirmās AES uzstādītā jauda būs 1000–1500 megavati (MW). Savukārt, līdz 2043. gadam Polijā nepieciešams uzstādīt AES ģenerācijas jaudas 6000–9000 MW apjomā, kas sastādīs aptuveni 10% no visām valsts elektrības ražošanas jaudām.

Kopumā stratēģija paredz sešu jaunu AES energobloku būvniecību, vismaz divi no kuriem būs izvietoti Žarnovecā vai Kopalino, kas atrodas pie Baltijas jūras apmēram 150 kilometru attālumā no Polijas-Vācijas robežas.

 

Drošība pirmajā vietā

Lielu būvniecības projektu gadījumā, kā to paredz 1991. gada Espo konvencija, projektu attīstītājvalstīm ir pienākums veikt pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu, jo pašu valsts un kaimiņu drošība ir pirmajā vietā. Tas skar arī AES būvniecību, kam īpaši svarīgi izvērtēt iespējamos vides piesārņojuma riskus.

Polija apgalvo, ka neviens no tās AES projektiem kaimiņvalstu, tostarp Vācijas, ekoloģisko drošību neietekmēs. Tomēr gadījumā, ja kaimiņiem radīsies šaubas par AES projektu drošību, Polija ir gatava sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai apliecinātu savu projektu atbilstību Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras noteiktajām atomenerģētikas objektu drošības normām. Pagaidām gan ne no vienas kaimiņvalsts nav izskanējušas pretenzijas pret Polijas AES būvniecības plāniem.

 

Vides ilgtspējas uzlabošanai: AES un “zaļā” enerģija

Polijas enerģijas “zaļināšanas” un vides ilgtspējas uzlabošanas plānos no 2030. līdz 2050. gadam galvenā loma atvēlēta AES un “zaļajai” enerģētikai. Jau šajā desmitgadē Polija plāno gan samazināt oglekļa dioksīda izmešus par 30%, salīdzinot ar 1990. gadu, gan akmeņogļu īpatsvaru elektrības ražošanā no aptuveni 80 līdz 60%. Turklāt līdz 2040. gadam no Polijas enerģijas ražošanas praktiski izzudīs brūnogles, pieaugot saules elektrostaciju un vēja parku jaudām. Polijā jau šobrīd darbojas vairāki lieljaudas sauszemes vēja parki, un paredzēts, ka pirmais vēja parks jūrā tiks būvēts pēc 2025. gada. Kopā ar AES ģenerāciju šīs “zaļās” elektrības jaudas varētu segt vismaz 80% no Polijas enerģijas pieprasījuma.

Kaut gan Baltijas valstīs enerģijas ražošanas “zaļināšana” nav tik asa problēma kā Polijā, arī mūsu reģionā ik pa laikam tiek aktualizētas AES būvniecības projektu iespējas. Šajā jomā visaktīvāk darbojas kompānija “Fermi Energia”, kas ir apņēmusies tuvākajā desmitgadē uzsākt modernas modulāras AES ar jaudu 200–300 MW būvniecību Igaunijā. Tiesa, apstiprinājums šāda projekta realizācijai vēl nav saņemts. Tāpat nav izraudzīta un apstiprināta arī jaunās stacijas atrašanās vieta.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

 

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk