Tehnoloģiju izrāviens: ģeotermālā enerģija, kas pieejama visiem eiropiešiem?

Vērienīga zemes siltuma jeb ģeotermālā enerģijas ieguve gan siltuma, gan arī elektrības ražošanai izsenis “rezervēta” tām valstīm, kas atrodas vulkāniski aktīvos reģionos – piemēram, Islandei. Tomēr jaunākie ģeotermālo urbumu izveides tehnikas sasniegumi ļauj cerēt, ka arī citviet Eiropā drīzumā varētu tikt īstenoti jauni un efektīvi zemes siltuma ieguves projekti.

Visdārgākais – urbšana

Ap 40–70% no ģeotermālās enerģijas ieguves projektu budžeta tiek tērēti tikai urbšanas darbiem vien. Tāpēc līdz šim lielas jaudas ģeotermālās stacijas tika būvētas tikai tur, kur zemes siltums ir pieejams mazākā dziļumā, piemēram, Islandē, atsevišķos ASV, Jaunzēlandes, Filipīnu, Itālijas, Azoru salu un Turcijas reģionos. Līdz ar to Eiropas valstu enerģijas bilancē zemes siltuma enerģijas pienesums vēl arvien ir niecīgs, jo šobrīd Eiropā ģeotermālās enerģijas jaudas elektrības ražošana sastāda vien 1,5 gigavatus (GW) un tā izvietota galvenokārt Islandē un Itālijā. Savukārt, plašāk izmantojot zemes siltuma dotās enerģijas ieguves iespējas, šīs jaudas varētu palielināties līdz 80-100 GW.
Tiesa, plašākai zemes siltuma izmantošanai ir nepieciešams urbšanas tehnoloģiju “izrāviens” jeb būtisks urbšanas izmaksu samazinājums.

“Izrāviena” piedāvājums

Šādu tehnoloģiju izrāvienu ir gatavs piedāvāt slovāku tehnoloģiju jaunuzņēmums “GA Drilling”, kas šī gada pavasarī prezentējis inovatīvu urbšanas platformu PLASMABIT, kas izstrādāta sadarbībā ar naftas un dabasgāzes, kā arī ģeotermālās enerģijas ieguves kompānijām. Kā apgalvo platformas izstrādātāji, tā spēj dinamiski pielāgoties mainīgiem urbšanas apstākļiem darba procesā, tādējādi gan ietaupot līdzekļus, gan arī palielinot pieejamo urbumu dziļumu ar minimālām papildu investīcijām. PLASMABIT galvenā inovācija: “intelektuālais” urbšanas uzgalis, salīdzinot ar parasto mehānisko uzgali, ir daudz efektīvāks un vieglāk izmantojams liela dziļuma un mainīgas cietības klintājos. Salīdzinot ar parastajām urbšanas metodēm, jaunajā platformā viena metra urbšanas izmaksas ir krietni lētākas.

Vēl vajadzīga nopietna testēšana

Ja Slovākijas kompānijas piedāvātais risinājums patiešām izrādīsies tik efektīvs kā rāda sākotnējās aplēses, tas var padarīt zemes siltuma enerģiju daudz pieejamāku arī tādos reģionos kā Baltijas valstis un Skandināvija. Tomēr eksperti uzsver, ka jaunajai platformai vēl nepieciešams iziet nopietnu “lauku apstākļu” testēšanu un pierādīt savu tehnisko un ekonomisko efektivitāti praktiskā darbā.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.