Vēstures fakti

Vairāk par gāzes vēsturi Latvijā skatiet izdevumā Ieskats gāzes nozares vēsturē Latvijā (2002).

1862. Pirmā gāzes fabrika Rīgā sāk deggāzes piegādi – tās galvenais uzdevums ir apgaismot pilsētu ar 678 gāzes laternām, kuras turpina izmantot līdz pat 1941. gadam. Vēsturiskā ēka joprojām atrodas Bastejkalnā.

1875. Pilsētā pieaug pieprasījums pēc deggāzes, tādēļ tiek atklāta Rīgas otrā gāzes fabrika Bruņinieku un Matīsa ielas kvartālā. Mūsdienās šajā vietā atrodas dabasgāzes sadales sistēmas operatora GASO galvenā mītne.

1882. Ostas un rūpniecības pilsēta Liepāja iekļaujas Krievijas impērijas gazificēto pilsētu sarakstā; deggāzes fabrikas galvenais uzdevums ir apgaismot pilsētas ielas. 

1920.–1940. Strauji attīstās deggāzes izmantošana mājsaimniecībās. Līdz ar patēriņa pieaugumu samazinās deggāzes tarifi. 

1927. Tiek noslēgts pirmais individuālais līgums par gāzes tarifa atvieglojumiem ar akciju sabiedrību “L.W.Goegginger” (vēlāk fabrika “Laima”). To var uzskatīt par Rīgas Gāzes fabrikas pirmo kooperatīvo klientu. 

1939. Gāzesvadu tīkla kopgarums Rīgā pārsniedz 130 km. Fabrika saražo astoņus miljonus m3 deggāzes, gāzes skaitītāji ir uzstādīti 13 tūkstošiem patērētāju un pilsētu izgaismo 1166 gāzes laternas.

1949. Latvijas PSR galvaspilsētā Rīgā ieved sašķidrināto naftas gāzi no Rietumukrainas, kuru sākotnēji izmanto tikai rūpniecībā. Jau pēc gada pirmās iekārtas tiek uzstādītas arī mājsaimniecībās un 1963. gadā ar sašķidrinātās naftas gāzes baloniem Rīgā ir apgādāti 63 tūkstoši dzīvokļu.

1962. No dabasgāzes ieguves vietas Ukrainā Rīgu sasniedz jaunizbūvētais 1230 km garais maģistrālais gāzesvads “Dašava – Rīga”. Ņemot vērā dabasgāzes ekonomiskās priekšrocības, lielos tempos tiek gazificēti rūpnieciskie objekti un pilsētas.

1963. Tiek izveidots LPSR Galvenās gazifikācijas pārvaldes Mācību kombināts. Šī iestāde kā GASO Mācību centrs turpina darboties arī šodien. 

1968. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē tiek iesūknēta pirmā dabasgāze. Turpmākajos gados krātuve piedzīvo vairākas attīstības stadijas un kļūst par nozīmīgu reģionālu objektu, uzglabājot dabasgāzi ne vien Latvijas patērētāju, bet arī kaimiņvalstu vajadzībām.

1972. Pieaug pieprasījums pēc dabasgāzes un tiek plānota jaunu pilsētu gazifikācija. Tādēļ Latvijas PSR tiek savienota ar gāzesvadu sistēmu “Ziemeļblāzma”, kas stiepjas no Rietumsibīrijas atradnēm līdz pat Baltkrievijai. 

1990. Latvijas dabasgāzes patēriņš sasniedz vēsturisko rekordu – gandrīz trīs miljardus m3 gadā.

1991. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijas valdība pārņem visu Latvijas teritorijā esošo gāzapgādes infrastruktūru un institūcijas, ko apvieno valsts uzņēmumā “Latvijas Gāze”.

1997.–2002. Notiek Latvijas Gāzes privatizācija. Uzņēmums iegūst privātus akcionārus un līdzekļus attīstībai, savukārt valsts no investoriem saņem 57 miljonus latu, bet iedzīvotāji realizē ievērojamu skaitu privatizācijas sertifikātu, vēlāk iegūtās akcijas izdevīgi pārdodot biržā.

2002.–2017. Latvijas Gāze turpina darbu kā Latvijā vienīgais apvienotais pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības uzņēmums. Šajā laikā uzņēmumā tiek veiktas ievērojamas investīcijas, modernizēta infrastruktūra un ievērojami palielināts dabasgāzes lietotāju skaits enerģētikas, rūpniecības, komerciālajā un mājsaimniecību apkures sektoros.

2017. Gada sākumā no Latvijas Gāzes tiek pilnībā nodalīts apvienotais pārvades un uzglabāšanas operators Conexus Baltic Grid, kas gada beigās kļūst daļēji par valsts uzņēmumu. Savukārt 2017. gada beigās no Latvijas Gāzes tiek nodalīts sadales sistēmas operators GASO, kas kļūst par Latvijas Gāzes meitasuzņēmumu.

v8