Aizpērn vismaz 30 miljoni eiropiešu dzīvoja “enerģētiskā nabadzībā”
2021. gada sākumā tika publiskots jaunākais Žaka Delora institūta* ziņojums par “enerģētisko nabadzību” Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tajā secināts, ka ap trīsdesmit miljoniem jeb ap 6% eiropiešu – cilvēku daudzums, kas līdzvērtīgs Ungārijas, Austrijas un Čehijas iedzīvotāju kopskaitam – aizpērn faktiski dzīvoja “enerģētiskā nabadzībā”. Tas nozīmē, ka viņi mitinājās ļoti zema energoefektivitātes līmeņa ēkās, kā arī nevarēja atļauties pienācīgi apsildīt vai atvēsināt savus mājokļus.
Aukstuma un karstuma problēma
Ziņojums norādīts, ka ēku apsildes jomā vislielākās problēmas bija vērojamas Dienvideiropas valstīs: konkrēti Bulgārijā, Grieķijā, Portugālē un Kiprā, jo ēkas tur bieži nav piemērotas vēsiem laikapstākļiem, kas gan šajās valstīs ziemas periodā nav retums. Protams, dienvidu aukstumu grūti salīdzināt ar ziemas sezonas gaisa temperatūru Baltijas un Ziemeļvalstīs, tomēr daudzi cilvēki Dienvideiropā ziemas mēnešos izjūt ļoti asu vai pat veselību apdraudošu siltumapgādes trūkumu.
Tāpat daudziem eiropiešiem vasarā trūkst iespēju pienācīgi atvēsināt (kondicionēt) savus mājokļus. Pēc pētījuma autoru domām, tā ir pieaugoša problēma, jo klimata pārmaiņas palielina ilgstošu, netipisku karstuma viļņu iespējamību ne tikai Eiropas dienvidos, bet arī mērenās klimata joslas reģionos.
Savukārt tradicionāli vismazāk “enerģētisko nabadzību” pienācīgas apkures un gaisa kondicionēšanas pieejamības izpratnē aizpērn izjuta Ziemeļvalstu – Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas –, kā arī Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un Austrijas iedzīvotāji.
Covid-19 ietekme
Kopumā ziņojumā secināts, ka “enerģētiskā nabadzība” ES dalībvalstīs aizvadītajā desmitgadē ir gājusi mazumā, taču pastāv bažas, ka tā atkal varētu pieaugt, jo arvien jūtamāka kļūst Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme uz valstu ekonomiku. Pandēmijas rezultātā īpaši redzami kļuvuši divi ES “enerģētiskās nabadzības” faktori: zināmas iedzīvotāju daļas mitināšanās ļoti zemas energoefektivitātes ēkās un cilvēku finansiāla nespēja segt mājokļa apkures un atvēsināšanas izmaksas.
Riska grupa paplašinās
“Enerģētiskās nabadzības” riskam ES tradicionāli visvairāk pakļauti cilvēki ar zemiem ienākumiem un tie, kas mitinās sociālajos mājokļos, turklāt sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši nonāk ekonomiski grūtos apstākļos, kad arī enerģijas rēķinu apmaksa kļūst par nopietnu problēmu. Tiesa, ziņojumā izteikts brīdinājums, ka Covid-19 pandēmijas dēļ “enerģētiskās nabadzības” riska grupā var nonākt un jau sāk nonākt jaunas, līdz šim neredzētas kategorijas: piemēram, mazo biznesu īpašnieki un darbinieki, kā arī studenti un pašnodarbinātās personas.
Situācija Baltijā
Attiecībā uz Baltijas valstīm pētījumā norādīts, ka pienācīgas mājokļu apsildes problēma visasāk izjūtama Lietuvā – tur vairāk nekā 20% iedzīvotāju nevar atļauties pienācīgi apkurināt savus mājokļus. Savukārt Latvijā un Igaunijā situācija ir krietni labāka: mūsu valstī adekvātu mājokļa apsildi nevar atļauties 5 līdz 10%, bet Igaunijā – mazāk nekā 5% iedzīvotāju.
*- Žaka Delora jeb Notre Europe (no franču val. – Mūsu Eiropa) institūts ir 1996. gadā dibināts neatkarīgs politiskās un ekonomiskās pētniecības centrs ar biroju Parīzē, Francijā. Institūta eksperti vairāk nekā desmit gadus aktīvi iesaistās “enerģētiskās nabadzības” problēmas izpētē gan visas ES, gan tās atsevišķu dalībvalstu līmenī.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.