ASV un ES zinātnieki: kā labāk transportēt ūdeņradi – pa caurulēm vai sašķidrinātā veidā ar auto un kuģiem?

Ūdeņradis ir gāze, ar kuru saistīta ne vien Eiropas, bet arī visas pasaules “zaļā” nākotne. Tomēr, lai šo gāzi ne tikai ražotu, bet arī droši piegādātu patērētajiem, jāatrod visefektīvākais transportēšanas veids. Eiropas un ASV zinātnieki spriež, vai ūdeņradi vislabāk būtu pārvadīt pa cauruļvadiem, līdzīgi kā gāzveida dabasgāzi, vai vest kuģos un cisternās, līdzīgi kā sašķidrināto dabasgāzi (LNG).

 

Pašu mājās cauruļvadi, pasaules mērogā – kuģi

Daļa zinātnieku cenšas pierādīt, ka vienīgi ūdeņraža transportēšana pa cauruļvadiem, kā tas šobrīd notiek ar dabasgāzi, ir ērtākais, drošākais un lētākais resursu piegādes veids. Viņi oponenti savukārt uzsver, ka cauruļvadu ūdeņradis, līdzīgi kā cauruļvadu dabasgāze, būs piesaistīts tikai vienam reģionam, kur ūdeņraža ražošanas un patēriņa centru iespējams fiziski savienot. Savukārt, ja piegādes nāks no citām pasaules vietām vai arī būs nepieciešams ūdeņradi nogādāt tajā valsts daļā, kur ūdeņraža pārvades tīkls vēl nav izveidots, tas būs jāved īpašās cisternās vai kuģos sašķidrinātā veidā.

 

Ambiciozi un dārgi plāni

Tomēr vairums pētnieku uzskata, ka vispirms veidosies nelieli cauruļvadu ūdeņraža tīkli vienā vai vairākās valstīs un tikai pēc tam tie izaugs līdz vispasaules ūdeņraža tirgiem, kur būs nepieciešams resursu pārvadāt ar kuģiem. ASV šobrīd ūdeņraža cauruļvadu tīkla kopgarums ir ap 2000 km, un nākamajos divdesmit gados tas varētu vismaz desmitkāršoties. Arī Eiropas Savienības (ES) valstīm ir lieli plāni ūdeņraža cauruļvadu izveidē – paredzams, ka līdz 2040. gadam tiks nodoti ekspluatācijā ap 40 000 km ūdeņraža cauruļvadu, 69% no kuriem būs pārbūvēti iepriekšējie dabasgāzes vadi. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 43-81 miljarda eiro robežās.

 

Ap 30 % enerģijas zudumu

Tomēr ūdeņraža pārvadāšana nelielos attālumos sašķidrinātā veidā ar auto nav pats efektīvākais dārgo resursu transportēšanas veids, jo sašķidrināšanas un sekojošās regazifikācijas (sašķidrināta ūdeņraža pārvēršana atpakaļ gāzveida stāvoklī) dēļ tiek zaudēti ap 30-35% ūdeņraža, savukārt cauruļvadu tīklā pārvades zudumi tiek lēsti vien dažu procentu robežās.
Latvijā lieljaudas ūdeņraža transportēšanas projekti pagaidām netiek plānoti, un, visticamāk, nākotnē Baltijas valstis varētu kļūt par nelielu ūdeņraža resursu reģionālas izplatības centru.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ