Balticconnector: suns jau pārkāpts, vēl jāpārkāpj tikai aste
Strauji tuvojas jaunais, 2020. gads un arī brīdis, kad darbu uzsāks vienotais Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tirgus. Vienots tirgus nenozīmē tikai līgumu slēgšanu un finanšu operācijas – tas, pirmkārt un galvenokārt, paredz augstspiediena cauruļvadu infrastruktūras esamību, ar kuras starpniecību dabasgāze var nonākt no Baltijas reģiona Somijā un otrādi. Šādu iespēju nodrošinās jaunais Somijas un Igaunijas dabasgāzes pārvades sistēmu starpsavienojums „Balticconnector”, kura būvniecības darbi 2019. gada novembra beigās iegājuši finiša taisnē. Var teikt, suns jau pārkāpts, vēl jāpārkāpj tikai aste.
2019. gada 29. novembrī "Balticconnector" zemūdens daļa tika piepildīta ar dabasgāzi, kas nozīmē, ka pirmo reizi radās iespēja divvirzienu dabasgāzes pārvadei starp Igauniju un Somiju. 77 km garais zemūdens gāzesvada posms, kas izbūvēts šovasar, vispirms ar slāpekļa palīdzību tika atgaisots, tad tajā tika iepildīta dabasgāze, kam visbeidzot sekoja spiediena paaugstināšana līdz minimālajai darba spiediena atzīmei – 30 bāriem.
"Balticconnector" sauszemes daļas ar dabasgāzi tika piepildītas jau agrāk – 23. oktobrī, bet novembra pēdējā nedēļā tika testēta Igaunijas, Somijas un Latvijas gāzapgādes sistēmu starpsavienojamība, kas ir galvenais nosacījums veiksmīgai vienotā dabasgāzes tirgus pārvades infrastruktūras izmantošanai.
Kopumā vairāk nekā 150 kilometrus garo cauruļvadu veido trīs posmi: 77 kilometrus garš zemūdens posms no Igaunijas Pakri pussalas līdz Inko Somijā, 21 kilometru garš sauszemes posms starp Inko un Siuntio Somijā, kā arī 55 kilometru garš posms no Kīli līdz Paldiskiem Igaunijā. Gāzesvada sauszemes daļu no Kīli līdz Paldiskiem par 43,4 miljoniem eiro (EUR) uzbūvēja Igaunijas dabasgāzes kompānijas "Eesti Gaas" meitasuzņēmums "EG Ehitus" sadarbībā ar "Scanweld", "Alvora" un "Elering", bet tā zemūdens posmu – Šveices kompānija "Allseas". Tāpat "Balticconnector" projekta realizācijas ietvaros izbūvēta arī kompresoru stacija Inko, kuras būvniecības un testēšanas darbi noslēdzās šī gada oktobra beigās.
Projekta kopējās realizācijas izmaksas ir apmēram EUR 300 miljoni, 206 miljoni no kuriem saņemti Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma veidā.
Plānots, ka jaunais dabasgāzes starpsavienojums būs pieejams komerciālai ekspluatācijai no nākamā gada 1. janvāra un ļaus transportēt dabasgāzi starp Igauniju un Somiju ar maksimālo pārvades jaudu līdz 7,2 miljoniem kubikmetru dabasgāzes dienā (m3/d), kas atbilst visam Igaunijas dabasgāzes patēriņam aukstākajās ziemas dienās. Savukārt sākotnējā gāzesvada izmantošanas periodā tā noslodze varētu būt ap 50% jeb 3,5 miljoni m3/d, kas līdzvērtīgi visam Baltijas valstu saspiestās dabasgāzes patēriņam transportā 2018. gadā. "Balticconnector" paredzētais kalpošanas ilgums – ap 50 gadu.
Vienošanās par Baltijas dabasgāzes tirgus izveidi starp Latviju, Igauniju un Somiju paredz, ka no nākamā gada netiks piemērota papildu maksa dabasgāzes pārvadei starp triju valstu gāzapgādes sistēmām. Tas padarīs tirgu pievilcīgāku potenciālajiem dabasgāzes piegādātājiem un tirgus dalībniekiem, savukārt sīvāka konkurence nodrošinās izdevīgākas dabasgāzes cenas patērētājiem.
Tomēr pagaidām, neraugoties uz jau sasniegto, Baltijas reģiona dabasgāzes tirgus integrāciju par pabeigtu uzskatīt nevar, jo vienotajam tirgum vēl nav pievienojusies Lietuva.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.