Beļģijā līdz 2030. gadam realizēs Eiropā pirmo “zaļā” ūdeņraža loģistikas centra projektu

Antverpenes osta – viens no lielākajiem jūras pārvadājumu mezgliem Eiropā – sadarbībā ar sešiem projekta partneriem apņēmusies līdz 2030. gadam Beļģijā izveidot Eiropā pirmo pilna cikla “zaļā” ūdeņraža loģistikas centru. 2021. gada 27. janvārī projekta partneri paziņoja par priekšizpētes pabeigšanu, kurā secināts, ka projekts ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.


Avots: erticonetwork.com

No ražošanas līdz piegādei klientiem

Tā dēvētās “Ūdeņraža importa koalīcijas” (ŪIK), kura apvieno kompānijas “DEME”, “Engie”, “Exmar”, “Fluxys”, Antverpenes un Zēbriges ostas, kā arī industriālo klasteri “WaterstofNet”, pētījumā izvērtēti visi lieljaudas ūdeņraža importa ķēdes izveides finanšu, tehniskie un normatīvie aspekti – no ūdeņraža ražošanas un piegādes ar kuģiem vai pa cauruļvadiem uz Beļģiju līdz ūdeņraža pārvadei, sadalei, uzglabāšanai un piegādei rūpniecības lietotājiem.

Projekta provizoriskās izmaksas gan pagaidām tā realizētāji neatklāj.

 

Jābūvē importa termināļi

Tā kā Antverpenes osta plāno sasniegt klimatneitralitāti vēl pirms 2050. gada, tajā bāzētie rūpniecības un enerģētikas giganti “BASF”, “Ineos”, “Monsanto” un “ExxonMobil” varētu kļūt par pirmajiem ŪIK importētā “zaļā” ūdeņraža izmantotājiem. Priekšizpētes rezultātos īpaši uzsvērts arī tas, ka pēc iespējas drīz jābūvē jauni ūdeņraža importa termināļi, kas varētu būt gatavi ekspluatācijai pēc apmēram pieciem gadiem.

 

Ar savu sauli un vēju vien nepietiks

Nav šaubu, ka saule un vējš ir galvenie nākotnes atjaunojamās enerģijas avoti, tomēr Beļģijā un vairumā citu ES valstu šo resursu nepietiek, tāpēc neizbēgami tos nāksies “ievest” no tuviem un tāliem pasaules reģioniem – piemēram, Āzijas un Āfrikas valstīm. Un viens no efektīvākajiem šāda importa veidiem, kā uzsver ŪIK, ir tieši ūdeņraža imports.

Tātad, lai projekta partneru iecere izdotos, tikai ar loģistikas centra izveidi Beļģijā vien būs par maz: būs jāgarantē arī regulāras liela apjoma “zaļā” ūdeņraža piegādes no citām valstīm. Bet, lai šādas piegādes būtu iespējamas, “zaļās” enerģijas bagātajās valstīs jāizveido pietiekami jaudīgas elektrolīzes iekārtas industriālai ūdeņraža ražošanai. Tiesa, šādu projektu realizācija – piemēram, Dānijas-Vācijas vēja enerģijas salu izveide Baltijas jūrā – nav paredzama ātrāk kā šī gadu desmita beigās.

Latvijā lieljaudas ūdeņraža loģistikas projekti pagaidām netiek plānoti, un, visticamāk, nākotnē Baltijas valstis varētu kļūt par nelielu ūdeņraža resursu reģionālas izplatības mezglu.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
v8