Briti piedāvā robotizēt jūras vēja parku apkopi

Lielie jūras vēja parki ir efektīvs “zaļās” enerģijas avots, tomēr to tehniskā apkope jau šobrīd ir liels izaicinājums un ļoti dārgi izmaksājošs pasākums. Aprēķini rāda, ka apmēram 80% no jūras vēja parku apkopei atvēlētajiem līdzekļiem jātērē tehniskā personāla transportēšanai uz parku un darbam pie turbīnām un zemūdens kabeļiem – bieži cilvēka veselībai un pat dzīvībai bīstamos apstākļos.

Plus 2,5 miljoni kilometru

Heriota-Vata universitātes Edinburgā, Lielbritānijā, eksperti aprēķinājuši, ka līdz 2030. gadam zemūdens jūras kabeļu, kas nodrošina vēja elektrostacijās saražotās elektrības piegādi patērētājiem, kopgarums, salīdzinot ar pašreizējo, palielināsies par 2,5 miljoniem kilometru. Turklāt šo kabeļu izbūvē nāksies ieguldīt ap 13 miljardiem eiro. Un apmēram ceturtā daļa kabeļu garuma palielinājuma attieksies uz Eiropas valstīm. Tas nozīmē, ka jūras vēja parku apkopes nodrošinājumam par mazākām izmaksām un bez riska cilvēku dzīvībām ļoti drīz būs nepieciešams rast alternatīvus risinājumus.

Roboti un mākslīgais intelekts

Teorētiski viens šāds risinājums jau ir atrasts – tā ir masveidīga jūras vēja parku apkopes robotizācija, kuras pamatā būtu cilvēka “sadarbība” ar programmējamām vai ar mākslīgo intelektu aprīkotām robotizētām novērošanas un apkopes ierīcēm. Paredzams, ka tās ne tikai spēs peldēt un apsekot vēja turbīnu balstus, bet arī lidot, lai veiktu nepieciešamos novērojumus vai pat remontdarbus rotora izvietojuma augstumā, un nirt, lai piekļūtu zemūdens kabeļiem.

Ne tikai ietaupīt, bet arī sargāt dabu

Britu eksperti arī atzīmē, ka ne tikai cilvēku ērtības, drošības un finanšu ietaupījuma labad nepieciešams pāriet uz robotizētu jūras vēja parku apsekošanu un apkopi. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai, veicot zemūdens darbus – piemēram, apsekojot turbīnu balstu, kabeļu un kabeļu enkuru tehnisko stāvokli okeāna vai jūras gultnē – netiktu traucētas vai postītas dziļūdens ekosistēmas. Apsekot, piemēram, turbīnu balstus un kabeļu enkurus daudz vieglāk var mazgabarīta zemūdens robots, nevis nirēju komanda ar smagnēju aprīkojumu.

270 000 dalīts ar četri

Nākotnē, robotizējot kaut vai jūras vēja parku tehniskā stāvokļa apsekošanas un tehnisko problēmu rašanās riska faktoru noteikšanas sistēmas, Eiropas vēja parku īpašnieki un apsaimniekotāji varētu ietaupīt būtiskus finanšu līdzekļus. Šobrīd ik dienas Eiropā jūras vēja parku tehniskā stāvokļa apsekošanai un nelielu problēmu novēršanai tiek tērēti ap 270 000 eiro, bet, robotizējot apsekošanu, būtu iespējams ietaupīt vismaz ceturto daļu no šīs summas.
Arī Baltijas valstīm, sākot veidot lieljaudas jūras vēja parkus – īpaši Igaunijas salu un Kurzemes piekrastes tuvumā – būs nopietni jādomā ne tikai par parku izveides finansējumu, bet arī šo komplekso objektu uzturēšanu tehniskā kārtībā. Tas nozīmē, ka robotizētās vēja parku apkopes tehnoloģijas jau šajā desmitgadē varētu ienākt arī Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jūras vēja parku tehnisko speciālistu ikdienā.
    

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.