Bulgārija lūdz ES palīdzību akmeņogļu izmantošanas pārtraukšanas plāna izstrādē

Bulgārija ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šobrīd liela daļa elektrības tiek saražota akmeņogļu elektrostacijās. Bez tam šīs valsts enerģētikas politikas veidotāji uzskata, ka tuvākajā nākotnē pilnībā atteikties no akmeņogļu izmantošanas ir ļoti būtisks un dārgs izaicinājums, kuru pašu spēkiem var arī neizdoties pārvarēt.

Labākajā gadījumā 40, nevis 55 vai 60%

Lai atrisinātu šo problēmu, Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs lūdzis Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu palīdzēt izstrādāt plānu Bulgārijas akmeņogļu izmantošanas izbeigšanai. Viņš arī atzinis, ka sasniegt ES 2030. gada klimata mērķus pašas Bulgārijas spēkiem vien varētu būt grūti, ja ne neiespējami.

Atgādinām, ka EK ir ierosinājusi ES kaitīgo izmešu samazinājumu līdz 2030. gadam vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, savukārt Eiropas Parlaments nesen aicinājis šo “latiņu” paaugstināt līdz 60%. Taču, pēc Bulgārijas premjera vārdiem, viņa valsts kaitīgo izmešu samazināšanas absolūtais maksimums nākamajiem desmit gadiem ir 40%, un pat šī līmeņa sasniegšanai nepieciešams EK atbalsts. Pirmkārt un galvenokārt, Bulgārijai rada problēmas akmeņogļu izmantošanas izbeigšanas plāna izstrāde, kurā tiktu ņemti vērā ne tikai ambiciozie ES enerģētikas “zaļināšanas” mērķi, bet arī valsts enerģētikas sektora pašreizējā situācija un objektīvas īstermiņa pārveides iespējas.

Gandrīz puse no visas elektrības

Akmeņogļu elektrostacijās Bulgārijā 2017. gadā tika saražoti 45,9% no visiem vietējiem elektrības resursiem. Arī pērn gandrīz pusi no Bulgārijas elektrības – teju 38,6 miljonus megavatstundu, ieguva, kā kurināmo izmantojot akmeņogles. Valsts uzskata, ka tās akmeņogļu rezervju varētu pietikt elektrības ražošanai vēl vismaz nākamajiem sešdesmit gadiem. Lielākā daļa akmeņogļu resursu, ko Bulgārija izmanto elektrības ražošanai, tiek iegūti uz vietas, nevis importēti.

Bet tajā pašā laikā Bulgārija vēlas, lai EK sniedz reālu atbalstu ne tikai tai, bet arī pārējām Centrāleiropas un Austrumeiropas “akmeņogļu valstīm” šī kurināmā izmantošanas pārtraukšanas plāna izstrādei. Visas šī reģiona valstis jau ļoti tuvā nākotnē būtu gatavas atteikties no akmeņoglēm, tomēr atklāts paliek jautājums, ar kādām stacijām un enerģijas avotiem tās aizstāt.

Neviennozīmīga situācija šobrīd ir arī Bulgārijas atjaunojamo energoresursu jomā, kas pašreiz nodrošina apmēram 18% no visas valstī saražotās elektrības. Tiesa, 5% no tiem attiecināmi uz morāli un fiziski novecojušām cietā kurināmā (koksnes) sadedzināšanas stacijām, kuras tuvākajos piecos, desmit gados nepieciešams vai nu apturēt vai arī kapitāli rekonstruēt.

Visnetīrākā Eiropā

Diemžēl Bulgārijas akmeņogļu ģenerācija, kur lielākās jaudas uzstādītas un tiek izmantotas kopš pagājušā gadsimta 60. un 70. gadiem, ir arī viena no “netīrākajām” ES. Tā, piemēram, pirms sešiem gadiem – 2014. gada novembrī, Eiropas Vides aģentūra atzina Bulgārijas dienvidos atrodošo Maritsa Iztoka 2 brūnogļu elektrostaciju par vislielāko vides, veselības un ekonomikas kaitējumu nesošo rūpniecības objektu ne tikai Bulgārijā, bet arī visā apvienotajā Eiropā. Šī stacija, kuras pirmie seši energobloki būvēti laika periodā no 1962. līdz 1966. gadam, ir arī lielākā akmeņogļu elektrostacija Balkānu valstīs, un elektrības ražošana tajā turpinās vēl šobrīd.

Atgādinām, ka vēl viena no ES “akmeņogļu valstīm” – Polija – pagaidām nav paziņojusi konkrētu laiku, kad varētu tikt slēgtas tās akmeņogļu elektrostacijas. Savukārt par visu savu akmeņogļu staciju slēgšanu konkrētā termiņā jau paziņojusi Francija (2021. g.), Zviedrija (2022. g.), Īrija, Itālija, Austrija (2025. g.), Somija un Nīderlande (2029. g.), Dānija un Portugāle (2030. g).

Baltijas valstīs akmeņogļu izmantošanas jautājums nav aktuāls, jo Igaunijā, Latvijā un Lietuvā akmeņogļu iegulas neatrodas un elektrības ražošanai akmeņogles izmantotas netiek.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.