Dabasgāzes nākotnei Eiropā EK redz tikai trīs iespējas

Ikviens enerģijas veids ir ne tikai jāiegūst vai jāsaražo, bet arī droši jāglabā un, visbeidzot, jāpiegādā galapatērētājiem. Bez mūsdienīgas, drošas un labi uzturētas energoapgādes infrastruktūras to izdarīt nav iespējams. Šajā kontekstā bieži diskutē arī par dabasgāzes nākotni apvienotajā Eiropā, un saskaņā ar pazīstamā ziņu portāla Euractiv.com rīcībā nonākušo politiskās plānošanas dokumenta projektu, virzoties uz klimata neitralitātes mērķi 2050. gadam, Eiropas Komisija (EK) apsver tikai trīs iespējas turpmākām investīcijām dabasgāzes infrastruktūrā.


Avots: engineering.princeton.edu

 

Tikai trīs iespējas

EK Enerģētikas direktorāta izstrādātā dokumenta projektā par dabasgāzes infrastruktūras perspektīvām Eiropas Savienībā (ES) minētas trīs gāzapgādes nākotnes attīstības iespējas: pirmā iespēja – pakāpeniska pāreja no dabasgāzes uz atjaunojamām gāzēm, paredz turpināt atbalsta sniegšanu dabasgāzes infrastruktūras attīstībai un modernizācijai paralēli ar atjaunojamo gāzu infrastruktūras veidošanu.

Otrā iespēja paredz pakāpenisku tradicionālās dabasgāzes projektu finansējuma pārtraukšanu, pilnībā pievēršoties tikai atjaunojamo gāzu infrastruktūras attīstībai. Tiesa, šajā gadījumā finansējums dabasgāzes infrastruktūrai tomēr būtu saglabājams, ja gāzapgādes tīklā palielinātos attīrītās dabasgāzes (biometāna) un nākotnē arī ūdeņraža īpatsvars.

Savukārt, trešā iespēja ir ļoti radikāla un ne īpaši reāla – atteikšanās no dabasgāzes par labu vispārējai “elektrifikācijai”, kad jebkāds finansējums no ES fondiem dabasgāzes infrastruktūras projektiem būtu liegts, tā vietā koncentrējoties uz elektrību un viedajiem tīkliem.

 

Reāli vai nē?

To, cik reālas ir trīs dabasgāzes infrastruktūras attīstības perspektīvas, var tikai minēt, izejot no pašreizējās situācijas. Bet tā norāda uz dabasgāzes būtisko lomu ES enerģētikas sektorā un nākotnē arī tā dekarbonizācijā, kā pārejas degvielai aizstājot daudz “netīrākos” akmeņogļu resursus. Tas, savukārt, nozīmē, ka dabasgāze vismaz līdz 2040. gadam pilnīgi noteikti būs klātesoša ES enerģētikā un jo īpaši elektroenerģijas ražošanā un transportā. Jāatgādina, ka 2019. gadā vien apvienotā Eiropa patērēja ap 490 miljardiem kubikmetru (BCM) dabasgāzes, un 108 BCM jeb 22% no kopējā patēriņa tika importēti sašķidrinātās dabasgāzes veidā.

Izšķiroša nozīme esošajai dabasgāzes infrastruktūrai ir biometāna un tālākā nākotnē arī ūdeņraža transportēšanā un piegādē patērētājiem. Biometāna, kas ir tā pati dabasgāze, tikai iegūta no atjaunojamiem avotiem, izmantošanai vienlaikus ar dabasgāzi ir nepieciešami relatīvi nelieli infrastruktūras pielāgojumi (biogāzes attīrīšanas un sausināšanas iekārtas, biometāna nodošanas dabasgāzes tīklā pieslēgums, gāzu hromatogrāfs biometāna siltumspējas noteikšanai). Savukārt, ūdeņraža iepludināšanai dabasgāzes tīklā, pat ja tā īpatsvars sistēmā ir 10% robežās, pielāgojumi varētu būt daudz apjomīgāki un arī dārgāki.

 

Ne tikai šodienai, bet arī nākotnei

Analizējot dabasgāzes infrastruktūras nākotnes iespējas, jāņem vērā, ka ES ir ne tikai viens no visblīvāk gazificētajiem, bet arī tirgus izpratnē integrētākajiem dabasgāzes izmantošanas reģioniem.

Tās ES dalībvalstis, kam jādomā par akmeņogļu ģenerācijas pakāpenisku “izskaušanu”, visbiežāk kā ātrāko, videi draudzīgāko un izmaksu efektīvāko iespēju min tieši dabasgāzi, jo gāzapgādes infrastruktūras attīstība nav tikai ieguldījums enerģētikas šodienā – tā virzīta arī nākotnē. Lielā daļā ES dalībvalstu to jau šobrīd izmanto biometāna pārvadei un sadalei, bet citviet – piemēram, Vācijā un Austrijā, kā arī agrākajā dalībvalstī Lielbritānijā – dabasgāzes infrastruktūrā jau tiek nodoti arī nelieli ūdeņraža apjomi. Baltijas valstīs pagaidām par masveidīgu biometāna un ūdeņraža nodošanu gāzapgādes sistēmā runāt ir pāragri, tomēr nākotnē, visticamāk, tā būs plaši pieejama.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk