Dabasgāzes tranzīta apjoms no Lietuvas caur Latviju šī gada pirmajā pusē dubultojies

Kopš Baltijas-Somijas dabasgāzes tirgus izveides un Igaunijas-Somijas starpsavienojuma Balticconnector darbības uzsākšanas 2020. gada 1. janvārī Baltijas reģiona dabasgāzes tirdzniecība kļuvusi aktīvāka. Dabasgāzes piegādēm no sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) importa termināļa Klaipēdā kā tranzīta teritorija tiek izmantota Latvija, kas nozīmē, ka mūsu valsts dabasgāzes pārvades sistēma tiek izmantota arvien intensīvāk. Uz to norāda arī 2020. gada pirmās puses dabasgāzes piegāžu statistika.

Apjoms dubultojies

Kā ziņo Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators “Amber Grid”, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas kā Baltijas-Somijas dabasgāzes tirgus tranzīta artērijas loma ir strauji palielinājusies, jo, neraugoties uz visai netipiskajiem laikapstākļiem 2019./2020. gada ziemas periodā, no Lietuvas uz Latviju tika nogādātas 2,5 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas ir divkāršs pieaugums, salīdzinot ar tā paša laika posma piegādēm pērn. Savukārt Lietuva 2020. gada pirmajā pusē saņēma apmēram 15,3 TWh jeb par gandrīz 10% vairāk dabasgāzes nekā pirms gada. Šajā apjomā gan nav ietverts dabasgāzes tranzīts no Baltkrievijas caur Lietuvu uz Kaļiņingradas apgabalu Krievijā, kas attiecīgi samazinājies par 8%, sasniedzot 12,4 TWh.

Pašlaik dabasgāze Lietuvai tiek piegādāta caur Klaipēdas SDG termināli un no Krievijas caur Baltkrieviju un Latviju, savukārt viss Baltijas-Somijas tirgus reģions to saņem pa vairākiem ceļiem: caur Klaipēdas SDG termināli un no Krievijas caur Latviju, Igauniju un Somiju. 2020. gada pirmajā pusē Klaipēdas SDG terminālis veidoja 72% no kopējās dabasgāzes piegādēm Lietuvā un pārējās divās Baltijas valstīs, bet atlikušie 28% nāca no cauruļvadu piegādēm no Baltkrievijas un Krievijas. Savukārt pēc Polijas-Lietuvas starpsavienojuma GIPL nodošanas ekspluatācijā, kas plānota uz 2022. gadu, Baltijas valstis un arī Somija saņems vēl vienu dabasgāzes piegādes ceļu, kas savienos mūsu reģionu ar Centrāleiropas maģistrālajām gāzapgādes sistēmām un tirgiem.

Lietuvā – stabili, Latvijā un Somijā – mazāk

Neraugoties uz Lietuvas dabasgāzes patēriņa samazināšanos šī gada pirmajā ceturksnī siltās ziemas dēļ, kopējais pirmā pusgada patēriņa rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, praktiski nemainījās un atbilda 12,6 TWh. Savukārt mūsu valsts dabasgāzes importa un patēriņa apjoms 2020. gada pirmajos piecos mēnešos, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija krietni vien pieticīgāks un atbilda apmēram 3,5 TWh. Kritums, kā liecina Somijas statistikas biroja informācija, bija vērojams arī šīs valsts dabasgāzes patēriņā 2020. gada pirmajā pusē - salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, tas samazinājies par 23% līdz 5,9 TWh.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.