Dabasgāzes vietā – pašu ražotais biometāns

Eiropas un Latvijas enerģētika nākamajos gados piedzīvos būtiskas pārmaiņas, par to šaubu vairs nav nevienam. Un šajā sakarā izskan jautājums: kas nākotnē sagaida dabasgāzi – vienu no šī brīža Eiropas enerģētikas pīlāriem? Visticamāk, tradicionālās dabasgāzes īpatsvars ES valstu energoapgādē saruks pakāpeniski un visai ilgā laika periodā, bet atjaunīgo jeb zaļo gāzu (AG) izmantošana palielināsies. Vispazīstamākais no šīm gāzēm ir biometāns, kuru ikvienā valstī, arī Latvijā, var ražot no vietējām izejvielām un izmantot tāpat kā dabasgāzi.  

Dabasgāzes zaļā versija biometāns. Kas tas ir?

No divām galvenajām AG – zaļā ūdeņraža un biometāna – šobrīd vispieejamākais ir tieši biometāns. Biometāns pēc sava ķīmiskā sastāva ne ar ko neatšķiras no tradicionālās dabasgāzes, taču to nav nepieciešams iepirkt ārvalstīs. Tas tiek ražots tepat uz vietas – no pašu valstī vai reģionā pieejamiem dažāda veida atkritumiem. Tomēr, lai iegūtu biometānu, atkritumos “ieslēgto” enerģiju vispirms nepieciešams atbrīvot. Pirmkārt, nepieciešams saražot biogāzi, kurā vidējais metāna īpatsvars ir 55-70%, bet pārējo gāzes apjomu veido oglekļa dioksīds un citi nevajadzīgi piemaisījumi. Otrkārt, biogāzi nepieciešams attīrīt no oglekļa dioksīda un citiem piemaisījumiem, tādējādi palielinot tā metāna īpatsvaru līdz dabasgāzes līmenim – vismaz 94%.  

Vairāk biometāna – mazāk atkritumu

Biogāzes un biometāna ražošana ļauj būtiski samazināt dabiskas izcelsmes sadzīves un lauksaimniecības atkritumu apjomu, kas citādi nonāk atkritumu poligonos, papildus iegūstot kvalitatīvu mēslojumu zemkopībai un mazinot augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojumu. Tas nozīmē, ka biogāzes un biometāna ražošana ļauj ne tikai maksimāli izmantot vietējos resursus enerģijas ražošanai, bet arī samazināt atkritumu apjomu.

Biogāzes un biometāna ražošana Latvijā

Šobrīd Latvijā darbojas 49 biogāzes stacijas ar kopējo uzstādīto jaudu aptuveni 56 megavati. 41 lauksaimniecības biogāzes stacija gadā kopumā izmanto 1,85 miljonus tonnu izejvielu, no tām dažādu veidu mēsli ir 847 000 tonnas. Pārējo apjomu veido pārtikas ražošanas atkritumi, notekūdeņu dūņas, bojāta lopbarība. Visu veidu mēsli un citi atkritumi veido aptuveni 70% no visām biogāzes ražošanas izejvielām Latvijā. Zīmīgi, ka pagaidām neviena no Latvijas biogāzes stacijām nav pievienota dabasgāzes sadales vai pārvades tīklam, lai gan vienā stacijā tiek ražots biometāns pašpatēriņa vajadzībām (izmanto autotransporta uzpildei). Tiesa, jau tuvākajos gados dabasgāzes apgādes tīklam pievienoto staciju skaits varētu sasniegt trīs līdz piecas stacijas. Šobrīd top vairāki biometāna ražošanas projekti vairākās Latvijas vietās.

Vai biometāns der dabasgāzes tīklam?

Biometāns ir tā pati dabasgāze, tikai iegūta no “zaļiem” vietējiem avotiem, tāpēc to bez ierobežojumiem var ievadīt dabasgāzes pārvades un sadales tīklos. Tāpat biometānu var droši glabāt pazemes gāzes krātuvēs. Dabasgāzes patērētāji biometānu var lietot ēdiena pagatavošanai, ēku apsildei un saspiestā veidā – CNG auto uzpildei. Tāpat biometānu iespējams arī sašķidrināt un pārvadāt vai uzpildīt kravas automašīnu vai kuģu darbināšanai.
Latvijā tiek pilnveidota likumdošana, lai skaidri noteiktu biometāna ievadīšanas dabasgāzes tīklā tiesisko regulējumu. Šī procesa mērķis ir nodrošināt pašmāju biometāna pieejamību visiem gāzes lietotājiem mūsu valstī.
No tehniskā viedokļa raugoties, biometāna ievadīšanas kārtība dabasgāzes pārvades un sadales tīklā ir noteikta jau agrāk. Ja biometāns tiek ievadīts dabasgāzes pārvades sistēmā, kur minimālais spiediens ir 25 bāri (bar), tā spiediens nedrīkst pārsniegt sistēmas faktisko spiedienu vairāk nekā par 5 bar. Savukārt, ja biometāns tiek ievadīts dabasgāzes sadales sistēmā, tā spiediens var pārsniegt sistēmas spiedienu ne vairāk kā par 10% no faktiskā spiediena pieslēguma punktā.

Biometāns Eiropā – milzīga industrija

Biometāns gan ES, gan arī citviet pasaulē tiek aktīvi izmantots jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Eiropas valstis ar lielāko biometāna ražošanu ir Vācija (10 018 gigavatstundas; GWh), Lielbritānija (3300 GWh), Nīderlande (2226 GWh), Dānija (1425 GWh), Zviedrija (1281 GWh) un Francija (1207 GWh). Kopumā 2021. gada beigās ES darbojās ap 20 000 biogāzes staciju un 1023 biometāna ražotņu, lielākā daļa no kurām bija pievienotas dabasgāzes tīkliem. Vairāk nekā 80% biometāna ražotņu šobrīd nodod saražoto gāzi dabasgāzes sadales sistēmā.
Lielākajā daļā valstu biometāna ražošana un patēriņš ir labi līdzsvarots. Dānija un Vācija saražo vairāk biometāna nekā patērē, un produkcijas pārpalikums tiek eksportēts vai uzglabāts, bet Zviedrijā biometāna patēriņš ir divreiz lielāks par tā ražošanu. To var izskaidrot ar faktu, ka Zviedrija īpaši atbalsta biometāna patērētājus, turpretim vairumā citu dalībvalstu tendence ir pretēja. Tur galvenokārt tiek atbalstīti biometāna ražotāji.

Kad Latvijā sāksim pāriet uz biometānu?

Latvijai ir liels biogāzes un biometāna ražošanas potenciāls, un, ja vismaz 50% no biogāzes stacijām sāktu ražot biometānu un nodot to dabasgāzes tīklos, ārējās dabasgāzes piegādes varētu samazināt par vairākiem procentiem. Mūsu valstī, ņemot vērā biogāzes staciju nelielās uzstādītās jaudas un līdz ar to arī biometāna ražošanas apjomus, visperspektīvākā ir biometāna ievadīšana dabasgāzes sadales sistēmā.
Ņemot vērā, ka tiesības uz valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanas obligātā iepirkuma ietvaros vairs netiek piešķirtas, lielākā daļa biogāzes staciju tuvāko divu vai trīs gadu laikā vai nu beigs savu darbu, vai arī pārorientēsies uz biometāna ražošanu, kam nepieciešams sniegt augstākās labvēlības statusu.