Daļā ES vēja enerģētika varētu kļūt “brīva no subsīdijām” jau 2023. gadā

Atjaunojamās enerģijas jaudu apjoms visā pasaulē strauji pieaug, un tajā pašā laikā samazinās šo jaudu izbūvei nepieciešamās kapitāla izmaksas. Līdzīga situācija vērojama arī virknē Eiropas Savienības (ES) valstu. Iezīmīgi, ka daudzās valstīs, kur tiek rīkotas vēja elektrostacijās saražotās elektrības izsoles, vēja elektrības cena jau ir sasniegusi tik zemu apjomu, kāds vēl salīdzinoši nesen tika prognozēts tikai uz 2050. gadu. Tas liek domāt, ka vismaz daļā ES valstu vēja enerģētika varētu kļūt “brīva no subsīdijām” jau pēc dažiem gadiem.


Avots: phonemantra.com

 

Vispirms “nobriedušie” tirgi, pēc tam visi pārējie

Dažāda veida subsīdiju atbalsts elektrībai, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem (AER), ir sen zināms un visai sāpīgs jautājums daudzviet ES. Lielākā daļa no apvienotās Eiropas valstīm regulāri pauž bažas, vai to AER joma, tajā skaitā vēja enerģētika, spēs attīstīties un dot nepieciešamo ieguldījumu ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā bez jaunu staciju būvniecības un esošo ekspluatācijas atbalsta mehānismiem.

Tiesa, piecu Eiropas valstu – Vācijas, Nīderlandes, Dānijas, Lielbritānijas un Beļģijas, enerģētikas pētnieku grupa izvirza pavisam citu, gluži pretēju apgalvojumu: viņuprāt, vismaz tajās Eiropas valstīs, kur lielā vēja enerģētika jau ir sasniegusi zināmu “briedumu”, pēc 2020. gada ekspluatācijā nodotās elektrostacijas varēs darboties bez jebkādām atbalsta formām. Kā robežšķirtni, kad jaunajām stacijām šādas subsīdijas vairs nebūs vajadzīgas, eksperti min 2023. gadu. Viņi arī ir secinājuši, ka jaunajās stacijās ražotās elektroenerģijas pašizmaksa Nīderlandē un Beļģijā 2023. gadā sasniegs absolūti konkurētspējīgu cenu līmeni – no 55 līdz 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet Dānijā, Lielbritānijā un Vācijā – pat 50-55 EUR/MWh.

Līdztekus tam piecu valstu ekspertu grupa nenoliedz, ka ne visās ES valstīs vēja enerģētikas tirgus šobrīd ir sasniedzis tādu attīstības pakāpi, lai vēja elektrostacijās ražotās elektrības izmaksu līmenis vismaz nākamajos desmit gados būtu stabili konkurētspējīgs ar fosilo elektrostaciju elektrību. Tas nozīmē, ka subsīdiju “brīvība” vēja enerģētikā līdz 2023. gadam, visticamāk, būtu sagaidāma labākajā gadījumā pusē ES dalībvalstu.

 

Pirmais Eiropā – top ambiciozs bezsubsīdiju jūras vēja kompleksa projekts

Nīderlande būs pirmā valsts ES, kur realizēts bezsubsīdiju lieljaudas vēja elektrostacijas projekts – par to šī gada augustā paziņoja projekta realizācijas partneri, holandiešu energopakalpojumu kompānija “Eneco” un starptautiskais konsorcijs “Shell”. Hollandse Kustas (Noordas) vēja komplekss taps Ziemeļjūrā, 18,5 km no Nīderlandes rietumu piekrastes Egmondanzē rajonā. Stacijas summārā jauda sākotnēji sasniegs 759 megavatus (MW), un tā sastāvēs no 69 “Siemens Gamesa” 11 MW turbīnām. Plānots, ka ik gadu jaunā vēja elektrostacija saražos 3,3 teravatstundas elektrības, kas nesaņems nekādu ražošanas atbalstu un tiks tirgota tikai brīvajā elektrības tirgū.

Bez tam Hollandse Kustas komplekss ne tikai ražos bezsubsīdiju elektrību no jūras vēja, bet arī ietvers inovatīvu “peldošās saules” elektrostacijas moduli un 200 MW uzstādītās jaudas elektrolīzes iekārtu, kas ļaus saražot ap 60 000 kilogramu “zaļā” ūdeņraža dienā.

Ar kopējām uzstādītajām sauszemes un jūras vēja jaudām ap 900 MW Baltijas valstīs vēja enerģētika šobrīd ir tikai sākotnējās attīstības stadijā. Tas nozīmē, ka tuvākajos gados vai pat gadu desmitā pilnīga atteikšanās no subsīdiju atbalsta vēja enerģētikai mūsu reģionā nav paredzama. Tajā pašā laikā jāatgādina, ka vēja enerģētika Latvijā ir tikai ļoti mazas pieejamā atbalsta finansējuma daļas saņēmēja. Asi kritizētās obligātā iepirkuma komponentes ietvaros vēja elektrostacijas Latvijā saņem mazāk nekā 10% no visa piešķirtā finansējuma. Piemēram, 2018. gadā vēja stacijas saražoja 114 gigavatstundas elektroenerģijas, par to obligātā iepirkuma neto apjomā (virs tirgus cenas) saņemot 6,5 miljonus eiro, kas ir mazāk par 5% no kopējām obligātā iepirkuma neto izmaksām.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.


 

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk