Dānija un Nīderlande: EK jāsniedz atbalsts koksnes dedzināšanas izbeigšanai Eiropā

Tā kā daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis plāno tuvākajā laikā atteikties no akmeņogļu izmantošanas enerģijas ražošanai, pieaug risks, ka šim mērķim ES enerģētikas “zaļināšanas” vārdā sāks izmantot daudz vairāk koksnes resursu. Bet tas nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams – pie šāda secinājuma ar daudzu ES valstu Zinātņu akadēmiju līdzdalību nonākuši Dānijas un Nīderlandes eksperti. Viņi arī vērsušies pie Eiropas Komisijas ar aicinājumu sniegt praktisku atbalstu koksnes dedzināšanas izbeigšanai Eiropā.

6,5 miljardi eiro gadā

Zinātnieki secinājuši, ka, ja ES vēlas saglabāt globālā līdera lomu klimata politikā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ir būtiski pēc iespējas drīz atteikties no kaitīgajiem stimuliem, kas šobrīd tiek sniegti koksnes sadedzināšanai siltuma un elektrības ražošanai.

Koksne veido vairāk nekā 60% no visas biomasas, ko ES valstis izmanto enerģijas iegūšanai, krietni apsteidzot no lauksaimniecības kultūrām un blakusproduktiem iegūto biomasu, kas sastāda ap 27%, un no sadzīves un rūpniecības atkritumiem iegūto biomasu, kas atbilst vien 12,4%. Turklāt subsīdijas koksnes izmantošanai enerģētikā četrpadsmit lielākajās ES valstīs vien, kā arī Lielbritānijā, jau pārsniedz 6,5 miljardus eiro gadā.

Vairāk emisiju nekā akmeņoglēm

Kā vairākkārt uzsvēruši eksperti no daudzām ES dalībvalstīm, Eiropā pastāv nopietna neatbilstība starp zinātni un bioenerģijas politiku, jo pašreiz ES koksnes sadedzināšanas radītās kaitīgās emisijas netiek uzskaitītas vispār. Tomēr faktiski šo emisiju apjoms uz vienu saražoto megavatstundu enerģijas ir lielāks nekā daudzām par “netīrām” dēvētām akmeņogļu elektrostacijām. Tas nozīmē, ka, dedzinot koksni, enerģētika netiek “zaļināta” un dekarbonizēta, bet – tieši pretēji – padarīta “netīrāka”.

“Palīdz” klimatam, dedzinot kokus no Amazones mūžamežiem

Dānija un Nīderlande ir vienas no lielākajām enerģētikā izmantotās koksnes importētājām Eiropā, un abās valstīs jau vairākus gadus norisinās aktīva diskusijas par to, kā šo problēmu novērst. Piemēram, 2019. gadā Dānija importēja vairāk nekā 3 miljonus metrisko tonnu koksnes no Eiropas valstīm, kā arī attālākiem reģioniem: ASV, Krievijas un pat Kanādas. Pērn šajā valstī tika piedzīvots arī nebijis skandāls pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Dānijā, "lai “palīdzētu” klimatam, tiek dedzināti pat koki no Amazones mūžamežiem".

Baltijas valstīs koksnes resursi tradicionāli uzskatīti par vienu no galvenajiem kurināmā veidiem individuālajā siltumapgādē, un atteikšanās no koksnes dedzināšanas nevienā no Baltijas valstīm pagaidām nav apspriesta, lai gan ir ierosināti daži tās izmantošanas ierobežojumu mēģinājumi. Piemēram, Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam ietvaros Rīgas, Rēzeknes un Liepājas iedzīvotāji aicināti atteikties no malkas apkures un tā vietā pieslēgties centralizētai siltumapgādei. Plāns arī paredz, ka šo pilsētu iedzīvotājiem līdz 2027. gadam būs jānomaina malkas krāsnis un kamīni pret ilgtspējīgākām apkures iekārtām.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.