Eiropā pirmais! Darbu sāk Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus

2020.gada 1.janvārī darbu sāka vienotā Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirdzniecības platforma – pirmais šāda veida reģionālais dabasgāzes tirgus Eiropas Savienībā (ES). Jaunizveidotā dabasgāzes tirgus galvenais devums ir Somijas dabasgāzes tirgus izolācijas izbeigšana, kas vienlaikus pozitīvi ietekmē arī visa reģiona gāzapgādes sektora ilgtspēju, jo līdz ar Somijas pievienošanos Baltijas dabasgāzes tirgum tā apjoms pieaudzis par apmēram 50%.

Reģionā līmenī šis projekts ilustrē kaimiņvalstu labās sadarbības, kā arī ekonomisko un stratēģisko interešu harmonizēšanas nozīmi, virzoties uz vienota ES dabasgāzes tirgus izveidi nākotnē. Savukārt Latvijai vienotais dabasgāzes tirgus nozīmē iespēju palielināt konkurenci starp dabasgāzes piegādātājiem starptautiskā līmenī, aktīvāk izmantojot mūsu valsts dabasgāzes tranzīta jaudas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves potenciālu.


Avots: bfe.admin.ch

 

Lai vienotais dabasgāzes tirgus varētu uzsākt savu darbību 2020.gada sākumā, visas trīs projektā iesaistītās valstis ir strādājušas vairākus gadus un veikušas nepieciešamos priekšdarbus, iesaistot dabasgāzes pārvades sistēmas operatorus, atbildīgās valsts institūcijas un regulatorus. Sākotnēji vienotā ieejas tarifu zona sastāvēs no diviem balansēšanas apgabaliem: Latvijas-Igaunijas un Somijas. No 1.janvāra darbu sācis Latvijas-Igaunijas balansēšanas apgabals, un tuvākajā laikā tam pievienosies arī Somijas apgabals.

Lielākie ieguvēji no vienota reģionāla tirgus izveides ir uzņēmēji, jo tiek atcelti maksājumi par vienotās ieejas tarifu zonas valstu robežu šķērsošanu un ir noteikti vienoti pārvades tarifi. Savukārt sīvāka konkurence tirgū sniegs patērētājiem izdevīgākus dabasgāzes cenu piedāvājumus.

Ienākumi, kas gūti uz vienotā tirgus ārējām robežām, tiks sadalīti proporcionāli starp Latviju, Igauniju un Somiju.

Kā uzsver atbildīgās amatpersonas, vienotā reģionālā dabasgāzes tirgus darbības uzsākšana iezīmē būtisku pavērsienu ne tikai gāzapgādes nozarei, bet arī Baltijas enerģētikai kopumā, apliecinot, ka vairākas valstis spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu enerģētisko neatkarību un strādātu pie efektīvākas esošās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras izmantošanas.

Tāpat atgādinām, ka no 2019.gada 1.novembra darbību ir uzsākusi arī Latvijas un Igaunijas vienotā IT platforma, kura tirgotājiem vienotajā Latvijas-Igaunijas balansēšanas zonā nodrošina jaudu rezervēšanu, nominēšanu un citu pakalpojumu saņemšanu.

Diemžēl trešā no Baltijas valstīm – Lietuva, reģionālajam dabasgāzes tirgum nav pievienojusies, un pagaidām nav prognozējams, kad un uz kādiem noteikumiem tas varētu notikt.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk