Eiropas pasažieru auto izmešu daudzums aug trešo gadu pēc kārtas
Viens no lielākajiem Eiropas Savienības (ES) gaisa piesārņotājiem vēsturiski bijis autotransports, un arī šobrīd uz to attiecas 40% no visām oglekļa dioksīda (CO2) emisijām apvienotajā Eiropā. Savukārt, no šiem 40% gandrīz ceturtā daļa – 12%, nāk no visa veida pasažieru autotransporta. Un, neraugoties uz ambiciozajiem ES enerģētikas politikas veidotāju transporta “zaļināšanas” mērķiem, arī pērn nav izdevies apturēt pēdējos trīs gados vērojamo CO2 piesārņojuma pieaugumu pasažieru auto sektorā.
Aug kopš 2016. gada
Saskaņā ar ES Vides aģentūras sniegto informāciju 2019. gadā pasažieru automašīnu CO2 emisijām apvienotajā Eiropā jau trešo gadu pēc kārtas vērojama kaut neliela, tomēr pieauguma tendence. Ikgadējā auto piesārņojuma apjoma monitoringa dati liecina, ka vidējais CO2 emisiju apjoms automašīnām, ar kurām cilvēki pārvietojas ES un Eiropas Ekonomikās zonas robežās, pērn bijis 122,4 grami uz kilometru. Lai arī tas ir krietni mazāk par 130 gramu/km emisiju mērķa atzīmi 2019. gadam, tomēr vēl ievērojami atpaliek no 95 gramu/km etalona, kas noteikts šim un nākamajiem desmit gadiem.
Tiesa, situācija pirms 2016. gada bija optimistiskāka – līdz tam sešus gadus bija vērojams CO2 emisiju samazinājums ES pasažieru transportā, tomēr šo pozitīvo tendenci nav izdevies noturēt, kas nozīmē, ka laika periodā starp 2017. un 2019. gadu pasažieru auto CO2 piesārņojums palielinājies par vidēji 4,4 gramiem/km. ES Vides aģentūra šo pieaugumu skaidro divējādi: no vienas puses, ES dalībvalstīs strauji audzis benzīna un neuzlādējamo hibrīdu apvidus auto īpatsvars jaunu auto iegādes kategorijā, savukārt, videi draudzīgāko transporta veidu – piemēram, elektromobiļu, uzlādējamo hibrīdu un dabasgāzes auto – īpatsvars ir palielinājies daudz lēnāk.
Eiropiešiem patīk, bet “ēd” vairāk nekā vajadzētu
Pērn gandrīz 40% jauno pasažieru auto reģistrāciju bija apvidus auto kategorijā, un tas nozīmē, ka Eiropas autobraucēji ir ļoti iecienījuši tieši šo pasažieru autotransporta veidu. Tomēr lielāka izmēra un mazāk aerodinamiskas formas dēļ apvidus auto patērē vairāk degvielas, līdz ar to aug arī izmešu daudzums. Apvidus auto vidēji “izpūš gaisā” ap 134 gramiem CO2, jeb aptuveni 13 gramus CO2 vairāk nekā citu veidu pasažieru auto ar līdzvērtīgu motora tilpumu.
Ja agrāk par viennozīmīgi “netīru” degvielu tika uzskatīts tikai dīzelis, kura auto izmantošana gadu no gada tiek arvien vairāk ierobežota, tad šobrīd, kā norāda ES Vides aģentūra, tam tuvinās arī benzīns. Kopš 2011. gada dīzeļdegvielas auto pārdošanas apjomi ir kritušies par 23%, un paredzams, ka nākamajā desmitgadē līdzīgs liktenis varētu piemeklēt arī benzīna auto, jo 2019. gadā CO2 izmeši no dīzeļdegvielas un benzīna pasažieru auto ir gandrīz izlīdzinājušies.
Cerams, ka laika posmā līdz 2030. gadam arī Latvijas jauno auto reģistrācijas jomā situācija mainīsies par labu alternatīvajai, “tīrākajai” mobilitātei, jo šobrīd dabasgāzes auto un elektromobiļu daļa jauno reģistrēto auto kategorijā mūsu valstī nesasniedz 1%.
Atgādinām, ka no 2020. gada ES emisiju mērķis jaunām automašīnām ir noteikts krietni ambiciozāks nekā līdzšinējie 130 grami CO2/km un līdzinās 95 gramiem CO2/km. Tas atbilst degvielas patēriņam ap 4,1 litriem/100 km benzīna vai 3,6 litriem/100 km dīzeļdegvielas auto kategorijās.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.