EK: “zaļajām” degvielām un gāzēm ES būs nepieciešami ilgtspējas sertifikāti

Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone paziņojusi, ka ir gaidāmi būtiski Eiropas degvielu jomas likumdošanas pārveidojumi. Īpaši izcelta “zaļo” degvielu un gāzu sertifikācijas ieviešana, kas būs daļa no atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumiem. Šos grozījumus plānots realizēt līdz 2021. gada beigām.


Avots: gpstrackit.com

 

Sertifikācija un tās sniegtais labums

Paziņojums par sertifikācijas shēmas izstrādi izskanēja 10. augsta līmeņa ES naftas pārstrādes industrijas, Eiropas Parlamenta locekļu un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvju sanāksmē.

Paredzams, ka “zaļo” degvielu un gāzu sertifikācija tiks veikta neatkarīgi no to izcelsmes avota un vienlaikus ar sertifikāciju ES sniegs atbalstu arī videi draudzīgu degvielu plašākai izmantošanai dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Pilnīgas skaidrības par sertifikācijas kritērijiem pagaidām nav, tomēr, visticamāk, tie būs atkarīgi no konkrētās degvielas panāktā vides piesārņojuma samazinājuma. Tas nozīmē, ka degvielas un gāzes, kas radīs vismazāk izmešu, saņems vislielāko praktisko atbalstu.

 

Aicina neaizmirst arī tradicionālās degvielas

EK cer, ka jaunā sertifikācija un ar to saistītais atbalsts būs viens no ES transporta “zaļināšanas” galvenajiem virzītājspēkiem vismaz līdz 2040. gadam. Tiesa, ES naftas pārstrādātāji šim uzstādījumam piekrīt tikai daļēji. Lai arī papildu atbalsts “zaļo” degvielu un gāzu ražotājiem Eiropā ir nepieciešams jau šodien, viņuprāt, tam nevajadzētu nozīmēt tūlītēju atteikšanos no benzīna un dīzeļdegvielas, jo šīs degvielas ir drošs tilts starp tagadni un nākotni, bez kura transporta “zaļināšana” Eiropā ilgtermiņā nav iedomājama.

 

2050: 50% šķidro degvielu tirgus samazinājums

Tomēr, pat ja tradicionālo degvielu tirgus strauji nesaruks tuvākajos gados, tas notiks laika posmā līdz 2050. gadam. Saskaņā ar ES enerģētikas politikas veidotāju aplēsēm uz 2050. gadu elektrība nodrošinās vairāk nekā pusi no visas ES transportā patērētās enerģijas. Tas nozīmē, ka no tirgus pamazām izzudīs kā benzīns un dīzeļdegviela, tā arī visa veida biodegvielas. Savukārt tādu “zaļo” gāzu kā biometāns un ūdeņradis īpatsvars apvienotās Eiropas transportā tikai palielināsies.

Arī Baltijas valstīs alternatīvā mobilitāte kļūst arvien populārāka. Tā šobrīd Latvijā darbojas jau 4 publiskās saspiestās dabasgāzes uzpildes stacijas, un pakāpeniski aug arī elektroauto uzlādes punktu skaits. Šī gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās jau 1240 elektromobiļi, un to skaita pieaugums, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, bija 85%.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.


 

Atpakaļ