Eksperti: ES dabasgāzes tirgum jābūt atvērtam visām “zaļināšanas” iespējām

Tā kā Eiropas Savienības (ES) valstis uz 2030. gadu ir apņēmušās samazināt kaitīgo izmešu apjomu par vismaz 55%, arī dabasgāzes patēriņu sagaida kritums par apmēram 32-37%. Tas nozīmē, ka, lai gāzveida kurināmie saglabātu savas līdzšinējās pozīcijas, Eiropas dabasgāzes tirgum vistuvākajā laikā jākļūst atvērtam visām “zaļināšanas” iespējām. Īpaši tādu atjaunojamo gāzu (AG) kā biometāns un ūdeņradis īpatsvara palielināšanai gāzapgādē jau līdz 2025. gadam.

No dabasgāzes uz gāzveida kurināmajiem

Neatkarīgās Eiropas klimata pārmaiņu izpētes grupas “E3G” eksperti 2020. gada otrajā pusē veica pētījumu par dabasgāzes tirgus nākotni un secināja, ka tieši šajā desmitgadē to gaida būtiskas pārmaiņas. No vecā labā dabasgāzes tirgus, ko eiropieši pazīst jau vairāk nekā trīsdesmit gadus, tas pakāpeniski pārtaps par “gāzveida kurināmo” tirgu. Šajā tirgū arvien lielāka loma būs atvēlēta AG – konkrēti biometānam un ūdeņradim, kas ražots no atjaunojamajiem energoresursiem (AER).

Lai veicinātu efektīvu dabasgāzes tirgus pārveidi, Eiropas Komisija 2021. gada pēdējā ceturksnī plāno nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem dabasgāzes tirgus politikas ietvara pilnveidei. Šādi priekšlikumi tiek izvirzīti tikai vienu reizi desmitgadē, un paredzams, ka šogad dabasgāzes tirgus likumdošanas ietvarā tiks nostiprināts un paplašināts tieši AG izmantošanas regulējums.

Ne tikai transportam, bet arī tīklam

Ja pagaidām ES valstīs AG tiek izmantotas galvenokārt autotransporta sektorā, tad nākotnē, kā uzsvērts “E3G” pētījumā, arvien svarīgāka kļūs biometāna un ūdeņraža nodošana dabasgāzes tīklā. Tādējādi AG kļūs pieejamas plašākam lietotāju lokam, un tās vienlīdz efektīvi un plaši varēs izmantot gan visa veida transporta līdzekļu uzpildei, gan mājokļu siltumapgādei, gan arī siltuma un elektrības ražošanai lielās stacijās.

2020. gada beigās 18 ES valstīs darbojās 729 biometāna ražotnes, un 12 valstīs biometāns tika pastāvīgi nodots dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā. Kopumā pērn ES tika saražotas 23 teravatstundas (TWh) biometāna, līdz 2030. gadam cerot paaugstināt šo rādītāju vairāk nekā desmitkārtīgi – līdz 370TWh. Savukārt uz 2050. gadu Eiropas biometāna ražošanai būtu jāsasniedz 1170 TWh.

40 “zaļie” gigavati

“Zaļā” ūdeņraža ražošana un plaša izmantošana ES gan vēl ir nākotnes jautājums, jo līdz 2030. gadam plānots uzstādīt vien aptuveni 40 gigavatus no AER ražota ūdeņraža jaudas. Vienlaikus tiek vērtēts, cik efektīvi un, pats galvenais, droši ir nodot ūdeņradi dabasgāzes pārvades un sadales tīklā un cik liels ūdeņraža īpatsvars tajā būtu drošs kā lieljaudas enerģijas ražošanas kompleksiem, tā mājsaimniecību iekārtām: gāzes plītīm un apkures katliem.

Latvijai viss vēl priekšā

Latvijai gan biometāna, gan ūdeņraža izmantošanas jomā viss vēl ir priekšā, jo neviena no mūsu valsts biogāzes stacijām nav aprīkota ar biogāzes attīrīšanas līdz biometāna līmenim iekārtām. Tādējādi arī biometāna nodošana dabasgāzes sadales sistēmā nenotiek. Tomēr 2019.-2020. gadā tika veikta virkne pētījumu ar mērķi noskaidrot, cik no Latvijas biogāzes stacijām varētu tikt efektīvi savienotas ar Latvijas dabasgāzes sadales sistēmu. To rezultāti rāda, ka stacijas, kuru attālums līdz dabasgāzes sadales sistēmai ir līdz 5 km, var tikt integrētas dabasgāzes sadales tīklā ar salīdzinoši nelielām investīcijām.

Savukārt saistībā ar ūdeņradi šobrīd tiek izvērtēts Rīgas TEC-2 ūdeņraža ražošanas pilotprojekts ar iespējamo uzstādīto jaudu 34 kilovati (kW), 100kW vai 6,5 megavati.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.