Eksperti: kravas e-auto ES vajag ne tikai lētākas baterijas, bet arī pienācīgu infrastruktūru

Elektromobilitātei nākamajos desmit gados gan Eiropā, gan citviet pasaulē tiek paredzēta ļoti strauja attīstība, kas ietvers ne tikai privāto, bet arī komunālo, sabiedrisko un kravas transportu. Jau šobrīd Eiropā vairāk nekā puse no autopārvadājumiem tiek realizēti ap 300-500 km rādiusā – attālumā, ko apmēram 25% visu e-auto var veikt bez papildu uzlādes. Tomēr lielākā daļa elektrisko furgonu un kravas e-auto pagaidām darbojas ar mazākas ietilpības baterijām, kas, kā secinājuši Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (EARA) eksperti, nozīmē, ka jau tuvākajā nākotnē kravas e-auto uzlādes infrastruktūrai Eiropas valstīs ļoti strauji jāpaplašinās. 


Avots: emove360.com

 

Ar lētākām baterijām vien nepietiek

Kravas e-auto plašākai ienākšanai Eiropas pārvadājumu sektorā ar lētākām akumulācijas tehnoloģijām jeb baterijām vien būs par maz. Un, lai arī pēdējo desmit gadu laikā akumulatora elementu izmaksas ir samazinājušās par 95%, nokrītoties līdz apmēram 122 ASV dolāriem par kilovatstundu, ir nepieciešams veidot īpašus, tikai kravas un komunālajam transportam domātus ātrās uzlādes punktus.

Eksperti secinājuši, ka tikai laika periodā līdz 2030. gadam pienācīgam kravas e-auto uzlādes iespēju nodrošinājumam Eiropas Savienībā (ES) jāizveido vismaz 90 000 ātro kravas e-auto uzlādes punktu, jo bez tiem šī transporta sektora attīstība ES varētu saskarties ar būtiskām problēmām. Jau pēc desmit gadiem, lai sasniegtu ES transporta “zaļināšanas” mērķus, uzlādējamo lielas tonnāžas kravas e-auto skaitam vien uz Eiropas ceļiem būtu jāsasniedz 200 000 vienību.

 

Cik “zaļi” ir ES kravas pārvadājumi šobrīd?

Saskaņā ar EARA datiem pērn 97,9% no visiem jaunajiem dažādas tonnāžas kravas automobiļiem kā degvielu izmantoja dīzeļdegvielu, 0,1% – benzīnu, 1,7% – dabasgāzi, bet tikai 0,3% – elektroenerģiju (0,2% bija elektriski uzlādējami un 0,1% veidoja hibrīdi). Tas nozīmē, ka par “zaļu” vai ilgtspējīgu ES kravas pārvadājumu sektoru pašlaik nodēvēt ir visai grūti.

2019. gadā apvienotajā Eiropā tika iegādāti vien 700 kravas e-auto (tajā skaitā hibrīdi), kas nozīmē, ka to pārdošanas apjoms ES transporta “zaļināšanas” mērķu sasniegšanai nākamajā desmitgadē ik gadu būtu jāpalielina vismaz 28 reizes.

 

Baltijas valstīs šobrīd darbojas ap 500 publiskās e-auto uzlādes staciju, tomēr neviena no tām nav īpaši paredzēta kravas e-transporta uzlādei. Tādējādi arī mūsu reģionā, tāpat kā daudzās citās ES valstīs, kravas e-auto uzlādes tīklu nāksies veidot praktiski no nulles.


 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Atpakaļ