ES “enerģijas pāreja” bez gāzapgādes - neiespējama

Klimata pārmaiņu ierobežošana un “enerģijas pāreja” – gandrīz visas fosilās enerģijas aizstāšana ar atjaunojamiem resursiem, ir Eiropas Savienības (ES) enerģētikas prioritāte numur viens. Pagaidām šis process norit lēni, jo vēl nav rastas atbildes uz visiem jautājumiem, kā to realizēt. Skaidrs ir tikai tas, ka “enerģijas pāreja” nav iespējama bez “pārejas kurināmajiem”, un galvenais starp tiem ir dabasgāze. Tātad: pāreja nav iespējama bez dabasgāzes un esošo ES gāzes pārvades un sadales tīklu izmantošanas un attīstības.

“Zaļās” gāzes pieaugs līdz 35 un 40%

Lai nodrošinātu ES ekonomikas dekarbonizācijas izrāvienu, līdz 2050. gadam apvienotajā Eiropā nepieciešams samazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešus par apmēram 80–90% no 1990. gada līmeņa. Pašreiz Eiropas Komisija (EK) strādā pie tiesību aktu paketes, kurā cita starpā būs definētas gāzapgādes sistēmas attīstības prioritātes laika periodam līdz 2050. gadam, akcentējot dabasgāzes un “zaļo” gāzu vienlaicīgu izmantošanu vismaz nākamajās divās desmitgadēs.

Tā kā dabasgāze un pazīstamākā no “zaļajām” gāzēm – biometāns, faktiski ir viens un tas pats energoresurss, atšķiras tikai tā iegūšanas avots, biometāna ražošanas apjomu ES nolemts būtiski palielināt – līdz 40% 2050. gadā. Vienlaikus tiek plānots arī ūdeņraža ražošanas pieaugums līdz 35%.

EK arī prognozē, ka gāzveida kurināmo īpatsvars ES enerģētikā samazināsies no 350 Mtoe (miljons tonnu naftas ekvivalenta) šobrīd līdz 260 Mtoe 2050. gadā, tomēr tas ir mazāks apjomu kritums nekā tika paredzēts iepriekš. Un šo resursu nogādāšanai pie patērētājiem arī nākotnē tiks izmantots dabasgāzes pārvades un sadales tīkls.

Pienācis laiks atbalstīt sadales sistēmas operatorus

Viss ES biogāzes sektors saražo apmēram 2 miljardus kubikmetru (BCM) biogāzes gadā, kas ir neliela daļa no kopējā ES dabasgāzes patēriņa, kas šobrīd atbilst aptuveni 470 BCM. Un tikai 10% no biogāzes resursiem tiek attīrīti un biometāna veidā iepludināti dabasgāzes pārvades vai sadales tīklos. Tā kā pamatā biometāns nonāk sadales tīklos un jau tuvākajā nākotnē šis process kļūs arvien intensīvāks, profesionālā dabasgāzes sadales sistēmas operatoru (SSO) un tirgotāju asociācija “Eurogas” nākusi klajā ar aicinājumu ES dalībvalstu regulatoriem aktīvāk atbalstīt dabasgāzes SSO. Asociācija aicina palielināt ieguldījumus sadales sistēmu infrastruktūrā, lai nodrošinātu tās gatavību ne tikai dabasgāzes un biometāna, bet tālāk nākotnē arī citu atjaunojamo gāzu piegādei patērētājiem.

Pašreiz dabasgāzes sadales sistēmas kopgarums ES ir 2,2 miljoni kilometru, un līdz 2050. gadam to samazināt nav plānots. Tieši pretēji, palielinoties “zaļo” gāzu īpatsvaram ES enerģētikā, tas, visticamāk, varētu pat pieaugt. Tāpēc investīcijas dabasgāzes sadales tīklu modernizācijā un digitalizācijā ir svarīgākas nekā jebkad.

Lai gan Latvijā neviena no 59 biogāzes stacijām biometānu dabasgāzes pārvades vai sadales tīklos pagaidām neievada, tas ir tikai laika jautājums, pirms šis process skars arī mūsu valsts gāzapgādes sistēmu.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.