ES klimata mērķu sasniegšanai Dānija būvēs divas milzīgas “enerģijas salas”

Līdz 2030. gadam samazinot oglekļa dioksīda (CO2) emisijas par 70% no 1990. gadu līmeņa, Dānija vēlas kļūt par vienu no ilgtspējīgākajām Eiropas Savienības (ES) valstīm un “zaļās” enerģijas eksporta līderi apvienotajā Eiropā. Lai sasniegtu šo mērķi, nākamajos desmit gados valsts plāno realizēt ļoti ambiciozu enerģētikas “zaļināšanas” plānu, kura ietvaros iecerēta arī ES pirmo milzīgo vēja elektrostaciju klasteru jeb “enerģijas salas” izveide. To pirmās kārtas ietvaros katrā klasterī tiks uzstādītas 2 gigavatu (GW) vēja jaudas, vairāk nekā trīskāršojot pašreizējo Dānijas jūras vēja elektrostaciju summāro jaudu – 1,7 GW.


Avots: greencitytimes.com

 

Gan pašu vajadzībām, gan eksportam

Paredzams, ka “enerģijas salas” saražos lielu daudzumu elektrības: pat vairāk nekā nepieciešams visu Dānijas mājsaimniecību gada patēriņa segšanai, tāpēc valdība cer ne tikai uz tās izmantošanu pašmāju energoapgādei, bet arī eksporta iespējām Ziemeļvalstu reģionā un citviet Eiropā.

Vienu no “salām” paredzēts būvēt uz mākslīgas salas Ziemeļjūrā, kuru varētu veiksmīgi savienot ar noieta tirgu Nīderlandi, ilgtermiņā palielinot tās uzstādīto jaudu no 2 līdz 10 GW. Savukārt, otra “sala” taps Bornholmas tuvumā Baltijas jūrā ar iespējamu savienojumu ar Poliju. Dānijas valdība paziņojusi par apņemšanos uzsākt augstākā līmeņa konsultācijas par enerģijas nodošanas iespējām Nīderlandes un Polijas energosistēmās jau šīs desmitgades vidū.

Bez tam nākotnē paredzēts pārpalikušo abu “enerģijas salu” saražoto elektrību izmantot “zaļā” ūdeņraža ražošanai, ko tālāk iespējams pārstrādāt degvielā lidmašīnu, kravas autotransporta un jūras transporta vajadzībām.

 

Problēmas, kas jārisina

Tā kā abu “enerģijas salu” uzstādītās jaudas pēc 2030. gada paredzēts vairākkārtīgi palielināt, jau projekta izstrādes stadijā jāpatur prātā šī apņemšanās. Tomēr būtiska uzstādītās jaudas palielināšana varētu kļūt par tehnisku izaicinājumu, jo visu saražotās enerģijas daudzumu nāksies kaut kur realizēt, kas praktiski nav iespējams bez netālu izvietotu lieljaudas enerģijas uzkrājēju vai lokālas “zaļā” ūdeņraža ražošanas starpniecības. Tas nozīmē, ka līdz ar abām “enerģijas salām” jātop lielām enerģijas uzglabāšanas un pārvēršanas iekārtām, kā arī sazarotam elektrības nodošanas Dānijas un kaimiņvalstu energosistēmās tīklam.

Tāpat tiek diskutēts par bezprecedenta pilotprojekta realizāciju: “zaļā” ūdeņraža ražošanu uz mākslīgās salas Ziemeļjūrā, jo jau šobrīd ir skaidrs, ka nebūs viegli “reālā laika režīmā” pārvadīt visu saražoto elektrību uz lielākajiem pieprasījuma centriem Eiropā. Pat lai tiktu pārvadīta lielākā daļa, būs nepieciešams noslēgt reģionāla mēroga starpvalstu sadarbības vienošanās krietni pirms “enerģijas salu” nodošanas ekspluatācijā.

Aplēses par projekta orientējošajām izmaksām pagaidām netiek publiskotas.

 

Daļa no vēl apjomīgāka un ambiciozāka plāna

Dānijas “enerģijas salu” būvniecība ir tikai daļa no ļoti apjomīga un ambicioza, apmēram 12 miljardus eiro vērta ekonomikas “zaļināšanas” plāna, kurā ir paredzēti līdzekļi kā konkrētu projektu, tā arī izpētes un attīstības procesa finansēšanai. Līdztekus ļoti liela mēroga vēja enerģētikas klasteriem plāna ietvaros vairāk nekā 50 miljonus eiro gadā paredzēts novirzīt CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām un atjaunojamo gāzu plašākas izmantošanas izpētei.

Ar uzstādītajām sauszemes un jūras vēja jaudām ap 900 megavatiem (MW; Latvijā – 68 MW, Igaunijā – 310 MW, Lietuvā – 540 MW) Baltijas valstīs vēja enerģētika šobrīd ir tikai sākotnējās attīstības stadijā, un tuvākajos gados konkrētu “gigavatu apjoma” elektrostaciju būvniecības plānu tām nav. Tiesa, aizvadītā gada decembrī Latvijas un Igaunijas ekonomikas ministri nāca klajā ar kopēju paziņojumu par vēlmi līdz 2030. gadam izbūvēt vairākus kopīgus ap 1000 MW summārās jaudas jūras vēja parkus Rīgas jūras līcī. Tomēr nekāda papildu informācija par šo projektu iespējamo realizāciju dzīvē pagaidām nav publiskota.

 


Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

 

 

Atpakaļ
Lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai mēs varētu jums piedāvāt labāku saturu. Izmantojot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Labi Uzzini vairāk