ES vienojas par pirmo likumu metāna izmešu ierobežošanai

Gāze ir viens no tīrākajiem un ērtākajiem kurināmā veidiem, tomēr tās galvenā sastāvdaļa metāns var kļūt arī par bīstamu gaisa piesārņotāju. Šāda pārmaiņa nenotiek, ražojot, transportējot vai izmantojot dabasgāzi vai biometānu, bet gan tad, kad tiek pārstrādāti un sadedzināti fosilie energoresursi – ogles un naftas produkti.

Ne desmitiem un simtiem gadu

Tāpēc, lai ierobežotu šādā veidā radušos metāna izmešus, Eiropas Savienībā (ES) top īpašs – pasaulē un Eiropā pirmais – likums. Ja metāns, kas rodas, sadedzinot ogles un naftas produktus, nekontrolēti noplūst gaisā, tas, tāpat kā oglekļa dioksīds (CO2), kļūst par siltumnīcefektu izraisošu gāzi. Metāna molekula aiztur vairāk siltuma nekā CO2 molekula, taču metānam ir salīdzinoši īss dzīves ilgums atmosfērā – no 7 līdz 12 gadiem, savukārt CO2 var pastāvēt simtiem vai vairāk gadu.

No emisijām brīvas piegādes ķēdes

Jaunais likums pavērs ceļu stingrāku prasību attiecināšanai uz ārvalstu enerģijas piegādātājiem, kas nodrošina aptuveni 80% no ES naftas un gāzes patēriņa. Eiropas naftas un gāzes importētājiem nāksies pierādīt, ka to piegādes ķēdē ir ieviesti stingri metāna emisiju uzraudzības standarti, kas ir līdzvērtīgi ES jaunajam metāna izmešu ierobežošanas likumam. Pretējā gadījumā tirdzniecība ar ES valstīm nebūs iespējama.

“Nē” metāna emisijām ogļu ieguvē

Likums tāpat noteiks, ka fosilā kurināmā infrastruktūras operatoriem būs jāmēra un jāziņo par metāna emisijām un regulāri jāpārbauda, vai tiem piederošajos industriālajos objektos nav vērojamas regulāras un spēcīgās šīs gāzes noplūdes. No likuma stāšanās spēkā 2027. gadā tiks būtiski ierobežotas arī pieļaujamās metāna emisijas ogļu ieguves nozarē visās ES dalībvalstīs.
Baltijas valstīs gan šobrīd liela apjoma metāna noplūdes problēmas nav aktuālas, jo nav lielu ražošanas objektu, kur metāns rastos kā rūpniecisko procesu blakusprodukts.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.